Arī otrs mans Savienoto Valstu paziņa, ar ko nācies vairāk satikties, ir vācu cilmes: zinātniskās fikcijas rakstnieks Fricis Leibers. Viņš dzimis Amerikā (1910.g.) un, lai gan romānos labprāt iesprauž vācu citātus, vāciski runāt neprot. Viņa tēva, aktieris, savā laikā tēloja palielas lomas mēmajās filmās. Par tām Leiberam netrūka ērmīgu nostāstu. Arī Fricis bija iesācis savas gaitas kā aktieris ceļojošajos vodebiļos. Senākos laikos Savienotajās Valstīs darbojušās neskaitāmas ceļojošas teātra trupas, netrūcis jautras, bohēmiskas sadzīves. Leibers nožēlo, ka filmas straujā attīstīna likvidējusi krāsaino Amerikas “tautas teātri”.
Fricis Leibers bija kalsena, bet ļoti gara auguma vīrs. Viņš kustējās gausi, apdomīgi, bet īpatnēji aritmētiski, it kā viņa lielās rokas un pēdas darbotos katra autonomi. Viņš valkāja kuplus, sirmus matus un sevišķi profilā izskatījās ļoti iespaidīgs. Varēju viegli iedomāties viņu kā vodeviļu premjeru. Laikam vēl no teātra laikiem viņam piemita tieksme mazliet spocīgi ģērbties. Piemēram, pie zilām biksēm un gaiši rūtotas žaketes viņš valkāja koši gaišdzeltenu tauriņa kaklasaiti. Tādu spilgtu un raibu tauriņu Leiberam bija vesela kolekcija.
Leibera tēvs dzīvoja savrupmājā Pacifika Palisādos. Ārdurvis, kā jau aktiera mītnei, greznoja liela Šekspīra ģīmetne. Kādus gadus arī Fricis uzturējās tēva mājā. Kad vecāki nomira, viņam vairs negribējās tur palikt, un viņš namu pārdeva. Viņam nepatika ilgi turēties vienā vietā un “iesakņoties”. Viņš mainīja mitekļus, apmezdamies lielajās, drusku spocīgajās viesnīcās, kādas no senajiem laikiem vēl šur tur saglabājās Santa Monikas okeāna piekrastē.
Amerikāņiem ir daudz zinātniskās fikcijas rakstnieku, bet Fricis Leibers man liekas viens no labākajiem. Viņam piemita stila izjūta, apbrīnojami vispusīga fantāzija un prasme veidot fascinējošas, aizpasaulīgas – kā jau vācietim – filozofiski iekrāsotas noskaņas. Viens no viņa pirmajiem romāniem “Pieburtā sieva” (Conjured Wife) bija filmēts. “Gotisks” stāsts par kādu Savienoto Valstu koledžu, kurā dažu profesoru sievas izrādās – raganas! Leibers prot stāstīt par neganto buršanos kā par gluži reālu, neapstrīdamu lietu. Leibera turpmākie romāni bija pārāk fantastiski, lai noderētu filmētājiem, kuri parasti meklējas pēc “pasauļu kariem” vai dažādiem briesmoņiem, kas izlien no pazemes šķirbām vai atkausējas polu ledos.
Ar tik nodrāztu tematiku Leibers nenodarbojas. Būdams neparasti vispusīgs, viņš raksta gan fantāzijas par viduslaiku burvjiem un bruņiniekiem, gan apstrādā zinātniski astronomiskas tēmas. Viņš veikli orientējas fizikā un augstākajā matemātikā un savā laikā bija vairākus gadus rediģējis populārzinātnisko žurnālu “Science Digest”. Vairākos romānos, piem., “Ceļotājs” (The Wander”) Leibers tēlo aizsauli, ko pārvalda divas naidīgas diktatoriskas kosmiskas organizācijas – “Čūskas” un “Zirnekļi”. Tās abas tik varenas, ka nespēj viena otru uzvarēt, bet apkarojas, kā pildot nepielūdzamu, traģisku dabas likumu. Katram cilvēkam, pārceļoties viņā saulē, resp., nomirstot, jāizvēlas, kurai organizācijai piederēt, un tad akli jāpaklausa noslēpumainās, neaizsniedzamās priekšniecības pavēlēm. Romānā ir vērienīgi, noskanīgi tēlojumi, kā aizsaules karotāji pulcējas kosmiskajos sadales punktos, kārtodamies uzbrukt tālām planētām un miglājiem.
Leiberam netrūkst arī satīriķa un humorista iemaņu. Mani sevišķi amizē romāns “Ērms spokojas Teksasā” (A Specter is Haunting Texas) – par aktieri, kas dzimis zemiešu kolonijā uz Mēness, atgriežas uz Zemi, Teksasu, tiesāties mantojuma dēļ. Tā kā Zemes virsū visi priekšmeti apmēram sešas reizes smagāki nekā uz Mēness, aktieris ar paša spēkiem vien nespēj staigāt un valkā “ārējo skeletu” – alumīnija cauruļu konstrukciju, ko darbina mazi, elektriski motori. Mēness aktieris ar visu savu ārējo skeletu izrādās liels sieviešu draugs un piedzīvo Teksasā ugunīgas mīlas dēkas.
Reizēm Fricis Leibers strādā ar Holivudas studijām, bet īpatnējā, ačgārnā veidā. Viņš pārstrādā sekmīgas filmas romānos. Šādiem filmu romāniem nereti ir ievērojami panākumi, un tie sagādā studijām blakuspeļņu. Rakstniekam jo sīki jāturas pie filmas fabulas un personām, tikai jāpaplašina dialogi, jāizgaismo varoņu dvēseles dzīve un jākuplina detaļas. Leibers apgalvo, ka tāda veida darbs viņam patīkot – kā izaicinājums, kādus efektus iespējams panākt spēlē ar tik daudziem sīkiem un stingriem noteikumiem. Starp citu, Fricis Leibers ir arī spēcīgs “ekspertu klases” šahists.