Fejas

Zintnieks, 2016., februāris

Vārds feja cēlies no franču vārda fee. Citi Rietumeiropas analgi – fairy, faery, faerie, fae. Burtiskā tulkojumā – mazie cilvēki. Ķeltu un vācu folklorā tā sauca pārdabiskas būtnes, kas spēja iejaukties cilvēku dzīvē. Visizplatītākās leģendas par fejām nāk no Viduslaiku Īrijas, Kornvolas, Velsas un Skotijas.

Daudzi pētnieki apgalvo, ka fejas maģiskā veidā spēj iemiesoties dažādās būtnēs, arī dzīvniekos. Ķelti ticēja, ka feja spēj būt neredzama, uzliekot burvju cepurīti. Par feju mīļāko krāsu uzskata zaļo. Tās ne tikai bija apģērbtas zaļā, bet viņām bija arī zaļa āda vai mati. 19.gs radās priekšstats par feju kā par spārnotu, sīciņu, cilvēkveidīgu būtni. Taču tās var būt visdažādākajos izmēros un formās. Tām var būt dažādas rases tāpat kā cilvēkiem. Fejas var parādīties kā dzirkstošas gaismas bumbas vai sudraboti-baltas gaismiņas, kas lēkā vai šaudās apkārt. Jūs varat sadzirdēt arī feju muzicēšanu. Viņām patīk dejot, dziedāt, spēlēt mūzikas instrumentus. Skotijas Findhorna kļuva pazīstama ar to, ka fejas komunicējās ar komūnas locekļiem un pastāstīja, kā rūpēties par dārziem un izturēties pret dabu. Valda uzskats, ka fejas nav pamanāmas, ja vien tās pašas nevēlas sevi parādīt. Taču attīstot “feju redzi”, tās var vieglāk uztvert, nekā domājot. Fejas parādās tad, kad esat harmonijā ar vidi. Kad esat miermīlīgā noskaņojumā, ļaujaties skaistumam, dabas skaņām, tad iespējams tās ieraudzīt.

Padomi “feju redzes” attīstīšanai

Esiet harmonijā ar vidi un atceraties, ka fejas dzīvo arī iekštelpās. Meklējot mazo tautu, esiet mierīgi, brīvi, noskaņojieties tās ieraudzīt. Centieties pievērst, novērst, aizgriezt skatienu, jo fejas parasti parādās perifērajā redzē, kur tās rada drīzāk iespaidu nekā vizuālu tēlu. Fejas saredzamas jebkurā laikā, bet īpaši labvēlīga ir krēsla un rītausma.

Dorina Verče savā “Brīnumainajā Feju pasaulē” raksta, ka fejas ir dabas eņģeļi, kuricieši saistīti ar Zemi, kas ļauj viņām izpildīt savu dievišķo misiju – dabas un dzīvnieku aizsardzību. Bet fejām ir arī Ego. Viņas līdzinās cilvēkiem, jo fejām raksturīgi spriedumi un vērtējumi. Kad fejas jūs satiek, viņas tūlīt pat novērtē jūs pēc tā, kāda ir jūsu attieksme pret apkārtējo vidi un dzīvniekiem. Ja jūs darāt visu, lai utilizētas lietas varētu izmantot atkārtoti, izmantojat ekoloģiski tīrus līdzekļus, esat labvēlīgi pret dzīvniekiem, tad viņas pret jums izturēsies ar cieņu un labvēlību. Taču, ja naidīgi izturaties pret apkārtējo vidi, tad viņas var ļauni pajokot arī ar jums.

Feju ikdienas dzīve

Ar ko parasti nodarbojas fejas? Pētnieks Dž.Makdugals fejas iedala divās klasēs. Vienas dzīvo kopienās un piedalās greznās dzīrēs, dejo un muzicē, ēd konfektes un saldumus, pētnieki apgalvo, ka lieto pat alkoholu. Taču, neskatoties uz līksmošanos, viņas neaizmirst par uzliktajiem pienākumiem un atbildību – to mēs no fejām varētu mācīties. Cilvēki reizēm dzird skaņas vai atklāj šo svētku pēdas noteiktās vietās – norās, meža klajumos u.c.

Fejas-vienpates savukārt pieķērušās cilvēkiem. Viņas mīt cilvēku mājās vai to tuvumā. Mājas fejas priekšroku dod sarkanajiem, brūnajiem un pelēkajiem toņiem apģērbā. Ar cilvēkiem fejas mijiedarbojas dažādos veidos. Ticējumi vēsta, ka fejas var darīt labu, atnest veiksmi un tajā pašā laikā spēj nodarīt arī ļaunu. Fejas vēlas palīdzētdzīvot mums veselīgāku, laimīgāku un pateicīgāku dzīvi. Tā kā viņas ir cieši saistītas ar zemi un visu ar zemi saistīto, fejas var palīdzēt materiālo problēmu risināšanā, ieskaitot naudas un saimnieciskās problēmas, dārza un mājdzīvnieku aprūpē. Fejas spēj paņemt ēdienu vai naudu, lai atdotu to trūcīgajiem, noņemt lāstu, ko uzlikušas raganas, viņas nav vienaldzīgas pret maziem bērniem: dāvina viņiem rotaļlietas vai pat zog zīdaiņus...

Tika uzskatīts, ka fejām ir jāmaksā  nodevas velnam, atdodot tam savus bērnus, tāpēc viņas nolaupa cilvēku mazuļus, to vietā atstājot “samainītos”. Šādiem bērniem bija ārēja līdzība ar “oriģinālu”, taču viņiem bija vāja veselība un nervozs raksturs. Viņus varēja piespiest atzīties par savu izcelšanos, spīdzinot ar uguni. Šādi paradumi dažos britu ciematiņos saglabājās līdz pat 19.gs. vidum.

Reizēm fejas nolaupa arī pieaugušus cilvēkus. Uzskatīja, ka feju valstībā var nokļūt,   nolaupot tām domāto cienastu. Ticēja, ka mājās dzīvojoša feja palīdz saimniecībā: mazgāt traukus, iedegt uguni pavardā, par to pretī prasot cieņas izrādīšanu pret sevi: krūzīti piena. Ja feja sadusmojas uz cilvēku, tad nopūš sveses, ielaiž mājās dūmus, mētā akmeņus, no plauktiem nomet dažādus piederumus.

Fejām piemīt arī spējas iemiesoties cilvēkos, īpaši bērnos. Reizēm viņas apvelta cilvēku ar brīnišķām spējām, visbiežāk dziednieciskām. Viņas cilvēkiem dod dziras, kas dziedina slimības vai atmasko raganas.

Tā kā fejas mēdza arī kaitēt cilvēkiem, tad senatnē lielu uzmanību veltīja līdzekļiem, kas palīdzēja aizsargāties no viņu sodiem, uzskatīja, ka šīs būtnes baidās no aukstas dzelzs, baznīcas zvanu skaņām, tekoša ūdens, maizes, pīlādža un četrlapu āboliņa. Satiekot feju, nedrīkst pārāk cieši skatīties uz viņu, lai feju nesadusmotu.

Aculiecinieku acīm

Eksistē daudzas it kā ticamas liecības par cilvēku sastapšanos ar fejām. Tā Evans Vetcs grāmatā “Ķeltu tautu ticība fejām” (1911) apkopojis 102 aculiecinieku stāstus par tikšanos ar tām. 1807.gadā Ēksanprovansā (Francija) fejas aiznesā zemnieku meitenīti, kas pastaigājās mežā. Amerikāņu rakstnieks Ambrozs Bīrss stāsta par anglikāņu mācītāju, kurš apgalvoja, ka redzējis trīs fejas 1855.gadā, ciemojoties kādā īpašumā netālu no Kolčesteras. 1907.gadā lēdija Kempbela sarunājās ar kādu īru pāri, kas viņai apgalvoja, ka esot noķēruši feju. Divas nedēļas viņi feju turējuši gūstā, bet pēc tam tai izdevies aizbēgt. Vēl viens aculiecinieks, no tās pašas apkārtnes ziņoja, ka viņam izdevies vairākas reizes no rītiem redzēt fejas Houta kalnā. Pēc viņa apraksta, tie bija “mazi cilvēciņi apmēram metra garumā uz atbilstoša lieluma ēzelīšiem”.

20.gadsimtā cilvēku interese par fejām kļuva mazāka, tai skaitā, arī no to pētnieku puses. 1927.gadā Dublinā tika nodibināta feju pētīšanas biedrība.

Feju klātbūtne mājās

Lai ieaicinātu fejas savās mājās, izcveidojiet “feju stūrīti”. Tā būs zīme, ka rūpējaties par viņu labsajūtu. Fejām patīk vietas, kur tās var pārskatīt visu telpu un kur tās nemaisās nevienam pa kājām. Visiecienītākie ir grāmatu plaukti, galdi, kas novietoti istabas stūros un nišās. Nolieciet šajā vietā kā pateicību kādu saldumiņu, konfekti, medus trauciņu. Viņām patīk arī mirdzošas un spīdīgas lietas.

Bērni redz fejas. Fejas labāk atklājas tieši bērniem, jo viņiem prāts ir atvērts, bet sirds tīra. Fejām patīk bērniem palīdzēt. Simboliski fejas atgādina, ka:

  • dzīve ir priecīga un jautra;
  • daba prasa cienošu attieksmi pret sevi;
  • dzīvnieki ir mūsu mazie brāļi un māsas;
  • visa apkārtne ir dzūva;
  • spēles un izklaides ir ļoti svarīgas’
  • jūs maģiskā veidā varat paveikt visu, kas nepieciešams (īpaši ar viņu palīdzību).