Padomju laikā ienāca ļoti slavena fantastiskās literatūras sērija krievu valodā. "Mūsdienu fantastikas bibliotēka" - Библиотека современной фантастики — parakstāms izdevums, kas sākumā bija plānots 15 sējumos, rezultātā iznāca 25 un vēl nenumurēti 5 sējumi. To izdeva izdevniecība "Molodaja gvardija" no 1965. līdz 1973. gadam un tur iznāca viss populārākais un labākais no padomju un atļautās ārzemju fantastikas. 21. sējums bija veltīts tieši fantāzijai, ko padomju laikā sauca par "pasaku fantastiku".
Pie mums to varēja iegādāties tikai, kā jau teicu, parakstoties uz to. Man viens raksts izdevumā "Taini XX veka" atgādināja flāmu rakstnieka Žana Reja stāstu "Geca fon Berlihingena roka".
https://www.e-reading.club/bookreader.php/49718/Reii_-_Ruka_Geca_fon_Berlihingena.html
Stāsts ir par reālu bruņinieku (dzimis 1480. gadā, precīzi nav zināms, miris 82 gadu vecumā, 1562. gada 23. jūlijā, tiem laikiem - neparasti garš mūžs, ņemot vērā, cik daudz viņš ir karojis) - lielceļa laupītāju, kurš, piedaloties karā, zaudē roku, bet kāds ieroču meistars izgatavo viņam metāla roku, turklāt tādu, kas var pat kustināt pirkstus. Autors dod mistisku piesitienu tieši par roku, kas it kā dzīvo savu dzīvi. Turklāt, pēc bruņinieka nāves noslēpumaini pazūd. Bruņinieks pat tiek saukts par Dzelzs Roku. "Götz von Berlichingen" - tā sauc arī vienu Gētes lugu. https://studfiles.net/preview/6818017/page:42/
Viņa dēkas ir apspēlējis arī Mocarts.
https://en.wikipedia.org/wiki/G%C3%B6tz_von_Berlichingen
Raksts par to. Jurijs Kvitkovskis.
«Dzelzs roka» jeb Geca fon Berlihingena protēze: leģendas, teiksmas, realitāte...