Piknika vieta bija fascinējoša. Rīgas galējā robeža, Vakarbuļļi, kur Buļļupe ietek Lielupē, kura savukārt ietek Rīgas jūras līci. Buļļupe kā robeža starp Rīgu un Vārnukrogu, Lielupe – atdala Rīgu no Jūrmalas, līcis – galējā robeža starp Rīgu, Latviju un pārējo pasauli.
„Baltijas klimats” mūs pārāk nelutināja. Lietus kā neizbēgams ļaunums nolija vēl 20.jūlija rīta agrumā, kad cilvēki tikai modās un iekšēji gatavojās pasākumam, pēc vēl dažas reizes pa dienu. Un vējš, kas tomēr neplosījās pārāk daudz.
Tas viss tomēr piknikot gribētājus pārāk netraucēja. Cilvēki devās uz pasākumu gan ar savu auto, gan sabiedrisko transportu – 3. un 36.autobusa galapunktu. Kā Mārtiņš Untāls, pasākuma „tēvs”, izteicās – šogad esot bijis rekords apmeklējuma ziņā – esot sabraukuši 45 cilvēki, kas tad nu piepildīja visai plašo pagalmu.
Visu laiku, līdz vēlai naktij, nenorima sarunas par un ap grāmatām, žanru kā tādu, citiem ar fantāziju un fantastiku saistītiem notikumiem. Ieva Melgalve bija atvedusi savas grāmatas eksemplārus, kurus tad daudzi ņēma ar nosacījumu, ka BŪS un vajag autores autogrāfu. Šī grāmata bija viena no sarunu tēmām.
Mājas saimnieks piedāvāja sanākušajiem, sabraukušajiem iemēģināt prasmes šaušanai ar loku. Iemēģināt roku šaušanā ar logu bija diezgan daudz. Un diskusijas par prasmēm, mērķēšanu un šo sporta veidu arī bija visai interesantas un raitas. Neizpalika bez savstarpējām apjokošanām.
Atradās pat trīs drosmīgie, kas vēsajā un nemīlīgajā vasaras dienā nopeldējās Lielupē.
Pasākumā bija viešņa – ķīniete no Šanhajas, kura pie mums ieradās īsi pēc vizītes Skandināvijas pussalā, uz kuru bija devusies lietišķā vizītē. Viņai vispār šis bija pirmais brauciens ārpus Ķīnas, Šanhajas. Tāpēc laikam grūti bija uztvert mūsu, eiropeisko, nepiespiestību, dabu visapkārt, divas upes un jūru. Mūsu jūru.
Meitene no sākuma garlaikojās, klausoties sarunas viņai svešā valodā, vēlāk, pamazām angliski runājošā piknikā esošā tauta viņu iesaistīja sarunās un viss bija kārtībā.
Vienīgais – viņa laikam īsti nespēja saprast tos, kas peldējās. Tas laikam viņai bija par nesaprotamu „akšen”.
Ķīniešu meitene uzdāvināja biedrībai grāmatu. No Šanhajas atvestu. Ķīniešu valodā. Būs jāmeklē kāds, kas spēs mums kaut priekšā izlasīt un pastāstīt, kas tur rakstīts, jo LFFB rindās nav ķīniešu valodas zinātāju.
Piknika diena pagāja vēja spārniem.
Ap pusnakti vairums viesu jau bija ar visa veida transportiem izklīduši. Uz nakšņošanu četrās teltīs un klētsaugšā kopumā palika 11 viesi. Šiem viesiem 21.jūlija rīts arī sagādāja „Baltijas klimatu”. Ap 6.00 no rīta – kārtīgs gāziens, vēlāk reizēm uzsmidzināja. Līdz jūrai nu nemaz vairs negribējās aiziet.
Šiem 11 cilvēkiem tomēr – kopnoskaņu ne pārāk mīlīgais laiks nesabojāja. Kopīgā brokastošana un iepriekšējās dienas notikumu apspriešana tikai noturēja omu labvēlīgā gaisotnē.
Jāsaka lieliumlielais paldies Mārtiņam Untālam par pasākuma rīkošanu un Mārtiņam Kotānam par pasākuma uzņemšanu savās mājās.
Ceru sagaidīt no Mārtiņa Untāla piknika vērtējumu jau lietišķākā gaisotnē. Jo šis tomēr bija piektais šāda veida pasākums, kuru viņš rīkoja.