Kas raksturīgi, tikai divas dienas pirms runas teikšanas Glazgovā 1906. gada 9. oktobrī Čērčils rakstīja Velsam sajūsminātu atsauksmi par šo grāmatu, kurā atzīstas: “Es esmu jums daudz parādā”.

“Tas būtu tā, it kā Tonijs Blērs izmantotu citātus no “Zvaigžņu ceļa” vai “Doktora Kas”, - paskaidro doktors Tojs”.

Doktors Tojs savus atklājumus veica, pētot Čērčila grāmatas. Viņš noteica vairākus punktus, pēc kuriem Čērčils, liekas, ir aizņēmies idejas no Velsa.

“Skatoties uz XX gadsimta politiķiem, cilvēki mēdz domāt, ka uz viņiem atstāja iespaidu lielie teorētiķi un filozofi, - saka Tojs. - Taču mēs aizmirstam, ka Čērčils un pārējie noteikti ir lasījuši arī citas grāmatas, kad ir pārnākuši mājās pēc grūtas dienas pārstāvju palātā. Viņi centās lasīt grāmatas, kurās ir daudz idejas un kurās ir arī daudz gūstama prieka. Herberts Velss šajā ziņā der ideāli.”

“Bez šaubām, Čērčils bija slepens zinātniskās fantastikas mīļotājs. Un pēc būtības, viena no lietām, par ko viņš kritizēja ”Moderno Utopiju”, bija tas, ka grāmatā ir pārāk daudz pārdomu un ir par maz darbības.”

Doktors Tojs apliecina, ka Velss atstāja milzīgu intelektuālu iespaidu uz Čērčilu tajā laikā, kad viņš sāka savu karjeru. 1901. gadā, kad jau bija uzrakstīti paši pazīstamākie viņa romāni, ieskaitot “Pasauļu karus” un “Laika mašīnu”, Velss publicēja grāmatu “Atklāsmes”. Tajā rakstnieks izteica savus pareģojumus par nākotni, aicinot radīt Jauno Republiku, kas ir organizēta uz zinātnes bāzes. Velsa izdevējs pārsūtīja grāmatas kopiju Čērčilam un nākošais premjerministrs uzrakstīja autoram garu vēstuli, kurā sacīja: “Es lasu visu, ko jūs rakstat”. Viņš arī piebilda, ka ir vienisprātis ar daudzām autora idejām.

Čērčils un Velss pirmo reizi satikās 1902. gadā. Viņi satikās personīgi un rakstīja viens otram vēstules līdz Velsa nāvei 1946. gadā.

Velss sarakstīja “Moderno Utopiju” 1905. gadā. Grāmata bija mēģinājums papildināt Tomasa Mora “Utopiju”, tajā tika izvirzītas radikālas idejas, tajā skaitā arī tas, ka valstij ir jāatbalsta tās pilsoņi. Čērčils, tajā laikā koloniju ministra parlamentārais vietnieks, atrada laiku grāmatu izlasīt tikai nākošā gada brīvdienās. Divas dienas pēc tam, kad bija aizrakstījis vēstuli Velsam, Čērčils uzstājās ar aicinājumu Skotijas liberālās padomes priekšā, Glāzgovā, kur paziņoja, ka valstij ir jāatbalsta “miljoniem pamestu cilvēku”. Šodien vēsturnieki uzskata šo Čērčila runu par vienu svarīgākajām robežzīmēm viņa karjerā.

1908. gadā Velss atbalstīja Čērčilu, kad notika balsojums par viņa iecelšanu ministra postenī, kas notika Ziemeļrietumu Mančesterā. 1931. gadā Čērčils paziņoja, ka zina Velsa darbus tik labi, ka varētu pat nolikt par tiem eksāmenu.”

Manuprāt, tieši tas ir labi, ka politiķis, no kura ir atkarīgi, ne tikai viņa valsts, bet arī visas pasaules likteņi, vadās nevis pēc teorētiķiem vai filozofiem, bet pēc gaišajām zinātniskās fantastikas idejām – turklāt vēl pēc Herberta Velsa idejām. Diemžēl, Velsa piekritēji nebija ne Hitlers, ne Staļins – viņu pasaules uzskatus formēja citi autori, tādi kā Markss un Nīče...

[Tas bija fragments no V. Deružinska grāmatas “Sazvērestības teorija” 19. nodaļas. -t.p.]