Režisors Frēnsiss Fords Kopola kārtējo reizi maina auditorijas attieksmi pret “zemo žanru”, radot jaunu “Drakulas” ekranizāciju, ļoti talantīgi uzņemtu, ar īstu aktieru-zvaigžņu sastāvu (Entonijs Hopkinss, Gerijs Oldmens, Kianu Rivzs, Vinona Raidere).
1993.
Iznāk Nika Perumova romāns “Elfu asmens” - pirmais romāns no triloģijas par “Viduszemi pēc trīssimts gadiem”. Bez tam, tas bija pirmais Krievijā oficiāli izdotais fanfiks (kaut arī šis vārds vēl nemaz nebija ienācis apritē), Perumova epopeja izrādās arī pirmā pašmāju fantāzijas epopeja, bet pats Perumovs nedomājot kļūst par šī žanra aizsācēju Krievijā. [Jāsaka, ka viņa diloģija, ko pēc lasītāju lūguma viņš ar gariem zobiem iztaisa par triloģiju – Viduszeme esot jau apnikusi, saraksta arī trešo romānu, nokļūst divu nometņu krustugunīs: vieni ir sajūsmā un dēvē viņu par izcilāko krievu fantāzijas meistaru, citi ir sašutuši par to, kā viņš izrīkojas ar Viduszemi – romāni stāsta par Tumsas spēku revanšu, beigās zeme guļ drupās, bet palikušajiem jāmēģina sākt dzīvi pasaulē, kur arī orkiem ir “pilsoņu tiesības”, citi iebilst pret karotājiem – hobitiem, kas absolūti ir pretrunā ar Tolkina doto tēlu, protams, var jau teikt, ka 300 gadi ir ilgs laiks, arī hobiti ir izmainījušies? Vispār, austrumniecisks, iņ un jaņ, kas tikai kopā veido pilnību, pretstatā Rietumu filozofijai, ka ļaunais obligāti ir jāiznīdē – t.p.]
Tajā pašā laikā pārdošanā tiek Jeļenas Hajeckas pirmā grāmata “Zobens un varavīksne”, uzrakastīta ar pseidonīmu, taču momentā ieguvusi lasītāju atzinību un mīlestību.
Izdevniecībā William Morrow and Company iznāk pēdējais Rodžera Želaznija romāns “Nakts skumjajā oktobrī” - lieliska literatūras spēle, pēc daudzu kritiķu atzinuma – labākais metra darbs.
Maikla Cvenvika romāns “Dzelzs pūķa meita” kļūst, ja ne apr pirmo, tad par pašu košāko samērā jaunā žanra “tehnofantāzijas” paraugu.
Spīlbergs uzņem pirmo daļu “Juras perioda parkam” - filmai, ar kuru sākas jauna specefektu ēra. Dinozauri filmā patiešām izskatās pārsteidzoši reāli.
Fox telekanāls sāk rādīt seriālu “Slepenie materiāli”. Seriāls kļūst par pašu pilnāko fantastikas teleantoloģiju, ietverot sevī gandrīz visus sižetus, kuru darbība var notikt uz Zemes mūsu laikos.
Datorizētie fantastikas mīļotāji iegūst Doom – pasaulē pašu pazīstamāko un populārāko šuteru no pirmās personas, tā oficiālie pārdošanas rekordi pārsniedz 150 miljonus kopiju. Tā darbība notiek Marsa bāzē, ko ir sagrābuši dēmoni.
Iznāk seriāla “Babilona 5” pirmā sezona, kas pēc popularitātes var tikt salīdzināta ar tādu žanra patriarhu kā “Star Trek”.
Harolda Remisa filma “Murkšķa diena” liek priekšā vēl vienu klasisku sižetu: noslēgtu laika apli. No tā laika sižets daudzas reizes tiek izmantots kino un literatūrā.
1994.
Nodibina prēmiju “Klejotājs” (Straņņik) – par tās pirmo laureātu kļust Andrejs Stoļarovs, Andrejs Lazarčuks un tulkotājs Aleksandrs Ščerbakovs. Blizzard izlaiž spēli Warcraft – pašu populārāko stratēģiju reālajā laikā.
Rolands Emerihs uzņem filmu “Zvaigžņu vārti”, kas jau iepriekš ir iecerēta kā franšīze. Filma kļūst par kases gabalu un pēc trīs gadiem kā sižeta turpinājums iznāk teleseriāls. No tā laika šajā multivisumā parādās grāmatas, animācijas filmas, komiksi un daudz kas cits.
1995.
Iznāk Marijas Semjonovas “Vilkusuns” - grāmata par vennu cilts kareivja piedzīvojumiem, kas rada pieprasījumu “slāvu fantāzijas” žanram. Ir vērts atzīmēt, ka neviens no pakaļdarinājumiem pat tuvu nesasniedz “Vilkusuņa” (Volkodava) panākumus un arī pati Semjonova nespēj tos atkārtot. Atsevišķā grāmatā izdod Mihaila Uspenska “Žihara piedzīvojumu” pirmo daļu - “Tur, kur mūs nav”, tā pati slāvi fantāzija, tikai viscaur satīriska un parodēta.
Japānā sāk rādīt “Evangelionu” - pašu populārāko anime seriālu, stāstu par cilvēku mēģinājumiem aizsargāties no dīvainu būtņu, ko sauc par “eņģeļiem”, uzbrukumiem.
Parādās Svjatoslava Loginova “Dalaina daudzroku dievs” - romāns, kurā savienojas daudzi žanri, neesošas datorspēles realitāte, ko autors pārvērš neparasti dzīvā un īstā pasaulē.
1996.
Kanzasas universitātē izveido Zinātniskās fantastikas slavas zāli: pirmos sarakstā ieraksta Alfrēdu Van-Vogtu, Džeku Viljamsonu, Hugo Gernsbeku un Džonu Kempbelu.
Džordžs Mārtins izdod “Troņu spēli” - pirmo daļu slavenajai epopejai “Ledus un uguns dziesma”, episkam stāstam par Viduslaiku karalistu naidu uz senās, naidīgās maģijas atmošanās fona. Alternatīva Tolkina fan6tāzijas kanonam, kur pamatā nav vis mitoloģija, bet reāla vēsture, asiņaina un neromantiska.
Gada beigās iznāk fantāzijas spēle Diablo, piedzīvojumi pazemē, kas pārpilna ar neradījumiem. Mazliet agrāk parādās Quake – spēles Doom pēctecis, kas aizņem tās vietu uz fantāzijas šuteru pjedestāla.
Parādās Maksa Fraja pirmā grāmata - “Labirints” (“Svešinieks”), ļoti nestandarta fantāzija un viena no aizraujošākajām gadsimta beigu literārajām mistifikācijām.
Iznāk uzreiz trīs Henrija Laiona Oldi romāni - “Zobena ceļš” (par pasauli, kurā kopā ar cilvēkiem dzīvo saprātīgi aukstie ieroči), “Varonim jābūt vienam” (mitoloģiska Grieķijas rekonstrukcija, kurā dzīvo un savus varoņdarbus veic Hērakls) un “Astotā baušļa pabērni” (pirmais precedents sižetam, kas uzbūvēts uz Austrumeiropas mitoloģijas bāzes). Ar šo mirkli Oldi uzskata par neapšaubāmu pašmāju fantastikas klasiķi.
1997.
Sergejam Lukjaņenko iznāk “Atspulgu labirints” - pirmais pašmāju romāns par virtuālo telpu.
Uzreiz ar divām grāmatām (“Raganu gadsimts” un “Ala”) “izšauj” duets Marina un Sergejs Djačenko: tieši šie romāni atnes autoriem popularitāti un veselu prēmiju buķeti un kļūst par notikumu pašmāju fantastikā.
Ar Andreja Beļaņina romānu “Zobens bez vārda” Krievijā sākas humoristiskās fantāzijas bums, kas nav beidzies vēl šodien.
Barijs Zonnenfelds atdzīvina fantastiskās komēdijas žanru, uzņemot pirmo daļu parodijai “Cilvēki melnā”. Kannās notiek Lika Besona fantastiskās lentes “Piektais elements” pirmizrāde.
Lielbritānijā iznāk un momentā kļūst par gada grāmatu nevienam nepazīstamās Džoannas Roulingas romāns par zēnu-burvi Hariju Poteru. Kā savā laikā Lukasa “Zvaigžņu kari”, grāmata strikti izveido jaunu trendu pasaules fantastiskajā literatūrā: “bērnu fantāzijas” paraugi sāk vairoties kā sēnes pēc lietus.
Pēc tāda paša nosaukuma filmas motīviem startē seriāls “Bafija – vampīru iznīcinātāja”, pati garākā “Vampiriāde” (7 sezonas) pasaules kinematogrāfā.
Postapokaliptikas žanrs paildinās ar slaveno spēli Fallout – tās dēļ tiek izstrādāta jauna lomu personāžu sistēma.
1998.
Sergejs Lukjaņenko raksta “Nakts sardzi” - grāmata, kas pārvērta viņu no fantastikas ceha mīluļa par masu lasītāju populāru rakstnieku. Romāns kļūst par pirmo pēc ilga laika (taču nebūt ne pēdējo) pilsētas fantāziju pašmāju anturāžā – stāstu par “megapoles apslēpto dzīvi”.
Japānā iznāk filma “Zvans”, kas rāda samērā jaunu fobijas veidu – fobiju pret tehniskajām ierīcēm. Lente rada jaunu šausmu filmu “apakšžanru”.
1999.
Lentes “Matrice” pirmizrāde, ko uzņēmuši brāļi Vačovski, pirmā tik daudzplānu filma par virtuālo telpu. Filma momentā kļūst par klasiku un rada daudz atkārtojumu.
Pēc 20 gadiem Džordžs Lukass atgriežas pie sava visslavenākā darba un izlaiž “pirmo” epizodi “Zvaigžņu kariem”: “Apslēptie draudi”. Pirmizrāde rada neiedomājamu ažiotāžu fanu vidū, rindas pie kino kasēm tiek aizņemtas jau diennakti pirms tirdzniecības sākuma.
2000.
Braians Singers uzņem “X-cilvēku” pirmo daļu, ekranizējot vienu no pašiem populārākajiem Marvel Comics komiksiem.
Iznāk Tatjanas Tolstojas pēckodolkara antiutopija “Žurks” - sekmīgs, kaut arī ne oriģināls “lielās literatūras” autores mēģinājums spēlēt žanra laukā.
Utopiju plaukts papildinās ar lielisko Holma Van Zaičika romānu (zem šāda pseidonīma slēpjas pazīstams orientālists un viens slavens fantasts) “Skopā barbara lieta” - tas ir detektīvs un alternatīvā vēsture par sekmīgu valsti, kas radusies, apvienojoties Ķīnai, Ordai un Krievzemei. Tagad ciklā jau ir septiņas grāmatas.