Izdevniecībā Corgi iznāk pirmais Terija Pračeta romāns no Plakanās zemes cikla - “Burvestības zieds”.
Izdevumu pavada radio iestudējums un romāns ātri iekaro neiedomājamu popularitāti.
Stīvenam Kingam ar tirāžu 10 000 eksemplāri iznāk romāns “Strēlnieks”, pirmā daļa no viņa “galvenā darba” - cikla “Tumšais tornis”, kas sarakstīts uz fantastikas, vesterna, fantāzijas un šausmu romānu robežas. Lasītāju pamatmasas izdevumu nepamana, īsto popularitāti cikls iegūst tikai pēc sešiem gadiem – kad iznāk otrā daļa un pirmā tiek atkārtoti izdota masu tirāžā.
Kompānijā Games Workshop tiek radīts jauns setings galda spēlei ar nosaukumu Warhammer. Vēlāk tas kļūst par pamatu vienai no pašām veiksmīgākajām datora, bet vēlāk arī onlaina spēlēm.
1983.
Žurnālā “Uraļskij sļedopit” sāk publicēt Vladislava Krapivina romānu “Baložu būris uz dzeltenā lauka” - pēc kritikas domām, tas ir rakstnieka labākais darbs un tajā pašā laikā, labākais pašmāju fantastikas darbs bērniem. Vēlāk no šī romāna izaug cikls “Lielais kristāls”. [Himna revolūcijai, tā varētu teikt, lai gan visu darbu lasījis neesmu – t.p.]
Iznāk Dēvida Brina “Zvaigžņu paisums”, romāns, kas iegūst dubli – Hugo un Nebulu. Tas ir otrais romāns “Paaugstinājuma sāgā” - stāsts par to, kā jaunai civilizācijai iekļauties kopējā galaktiskā kultūrā.
1984.
PSRS izdzenā daudzus fantastikas mīļotāju klubus, normāls klubu darbs tiek pārtraukts uz vairākiem gadiem. Tajā pašā laikā uz ekrāniem iznāk Pavla Arsenova piecu sēriju filma “Viešņa no nākotnes”, kas uzņemta pēc Kira Buličeva grāmatas, kas iegūst milzīgu popularitāti un rada vienu no pašiem lielākajiem fendomiem mūsu valstī [Krievijā, protams – t.p.]
ASV notiek Džeimsa Kamerona “Terminatora” pirmizrāde. Stāsts par robotu-slepkavu, kas ieradies no nākotnes vienā mirklī iekaro milzīgu popularitāti un kļūst par vienu kino vēstures pagrieziena punktiem.
Vess Kreivens uzņem filmu “Šausmas Gobu ielā” - astoņdesmito gadu kulta šausmeni, kas iesāk garo, sešu filmu epopeju par slepkavu no sapņiem Frediju Krīgeru, bet Aivens Raitmens – pirmo daļu jautrajiem “Spoku medniekiem”, kas arī neiztiek bez turpinājuma un animācijas seriāla. Džo Dante uzņem astoņdesmitajiem gadiem tipisku “šausmu komēdijas” paraugu – filmu “Gremlini”.
Viljams Gipsons izdod romānu “Neiromants” - darbu, kurā tika radīti daudzi “kiberpanka” žanra kanoni.
Glenam Kukam iznāk romāns “Melnā vienība”, kas liek pamatus vienai no pašām lielākajām un drūmākajām fantāzijas sāgām.
1985.
Uz ekrāniem iznāk Roberta Zemeka triloģijas “Atpakaļ nākotnē” pirmā daļa - jautra pusaudžiem domāta filma par ceļojumiem laikā. Apburoši varoņi, jautri specefekti un aizraujošs sižets bet jebkādiem pārspīlējumiem padara šo lenti par kulta filmu.
Terijs Giliams uzņem “Brazīliju”, vienu no pašām interesantākajām pasaules kinematogrāfa antiutopijām.
Orsons Kards pārstrādā savu veco stāstu romānā un izdod grāmatu “Endera spēle” - humānistiskās fantastikas virsotni. Grāmata par zēnu-pulkvedi, kas pats to nezinot uzvar starpzvaigžņu karā un iznīcina nehumanoīdu rasi, iegūst uzreiz abas galvenās prēmijas – Hugo un Nebulu.
1986.
PSRS iznāk divsēriju filma “Mirušā cilvēka vēstules” - kodolkara antiutopija pēc Vjačeslava Ribakova un Borisa Strugacka scenārija, kas filmas veidotājiem atnes PSRS Valsts prēmiju.
Georgijs Danelija uzņem filmu “Kin-dza-dza” - skaudru antiutopiju, kas veiksmīgi nomaskēta par absurda komēdiju.
Holivudā uzņem Rasela Malkehija “Kalnieti” - filmu par nemirstīgajiem, kas gadu tūkstošiem cīnās par kādu maģisku balvu. Filma rada vairākus turpinājumus, divus seriālus un visai spēcīgu fendomu.
26. aprīlī notiek avārija Černobiļas AES. Citu seku vidū arī rakstnieki-fantasti iegūst neizsmeļamu iedvesmas avotu; tieši šo notikumu var vainot vai tam pateikties par bezgalīgu romānu skaitu par noslēpumainām “zonām” vai aizliegtām “sfērām”.
Iznāk otrais Pračeta romāns par “Plakano pasauli” - “Neprātīgā zvaigzne”. Grāmata visā pilnībā atkārto savas priekšgājējas panākumus, un no šī mirkļa romāni sāk iznākt katru gadu. Tagad to jau ir kādi četrdesmit.
Polijā iznāk pirmais Andžeja Sapkovska stāsts par ragani (vedjmaku) Geraltu, kas vēlāk kļūs par septiņu sējumu sāgu un iegūs milzīgu popularitāti, gan dzimtenē, gan Krievijā.
Loisas Budžoldes triumfāla debija. Viņa izdod uzreiz trīs romānus no sava slavenā “Barrajaras” cikla - “Goda šķembas”, “Karavīra māceklis”, “Etans no Atonas”. Jau nākošajā gadā rakstnieci sāk izvirzīt prēmijām un pašreiz viņai jau ir 16 balvas, tajā skaitā 8 Nebula un Hugo.
1987.
Pārcēlies no Nīderlandes uz ASV, Pols Verhovens uzņem filmu “Robots-policists”. Filma par bojā gājušu policistu, no kura mēģina izveidot nežēlīgu kiborgu, kļūst ļoti populārs: rezultātā top vairāki turpinājumi un teleseriāls.
Ridlija Skota ļaunajam citplanētietim-ksenomorfam pievienojas vēl viens tipāžs: Plēsoņa no tāda paša nosaukuma Džona Maktīrnana filmas. Šausmu žanrā arī izrāviens: parādās pirmā daļa “No elles iznākušajiem” pēc Klaiva Bārkera romāna – vērienīga un iespaidīga šausmu filma, viena no “baigākajām” tā laika šausmenēm.
Iznāk Glena Kuka fantāzijas-nuārs par izmeklētāju Garetu “Saldais, sudraba blūzs”, pirmais no trīspadsmit (pašlaik) romāniem.
1988.
Vitālija Piščenko vadībā nodibina VJRFRA (Vissavienības jauno rakstnieku-fantastu radošo apvienību), kas kļūst par starta laukumu daudziem autoriem, kas nostiprina krievu fantastikas slavu deviņdesmitajos un divtūkstošajos gados.
Atsevišķā grāmatā iznāk viens no labākajiem Kira Buličeva romāniem “Ciemats” - par cilvēkiem, kas ir spējuši uz citas planētas pēc avārijas saglabāt kaut ko līdzīgu civilizācijai. Romāna pirmā daļa “Pāreja” tika sarakstīta jau 1980. gadā.
Teds Viljams raksta “Troni no pūķa kauliem”, slavenās fantāzijas sāgas “Manuskripta ordenis” pirmo daļu.
1989.
Tims Bērtons uzņem “Betmenu” - filmu, kas rada kinematogrāfā “komiksu bumu”, kas nenorimst jau pēdējos divdesmit gadus.
Japānā iznāk uz ekrāniem anime-filma “Spoks bruņās” - izcils kiberpanka paraugs.
Dens Simonss publicē “Hiparionu” - nākošās tetraloģijas pirmo daļu. Tā ir viena no 90. gadu pašām slavenākajām grāmatām, kas iezīmē kolosālu galaktiskās cilvēces dzīves panorāmu.
Džordans Mehners beidz darbu pie spēles Prince of Persia, vienas no pirmajā PC spēlēm, kas iekaro pasaules slavu. ^Tajā pirmo reizi tēlu radīšanai tiek izmantota rotoskopēšanas tehnoloģija ar sekojošu video digitalizāciju.
1990.
PSRS notiek pirmā Vissavienības poligona lomu spēle pēc Džona Ronalda Ruela Tolkina romāna “Gredzenu pavēlnieks”, kas savāc ap 120 dalībnieku un iesāk ikgadēju tradīciju.
PSRS slēdz telepārraidi “Šī fantastiskā pasaule” - kopā iznākušas ap sešpadsmit sērijas.
Tiek pieņemts likums Par presi un un citiem masu informācijas līdzekļiem, kas izbeidz valsts vadošo lomu preses jautājumos – un pasaules sauszemes vienā sestajā daļā sākas izdevēju bums, tajā skaitā, arī fantastikā.
Žurnālā “Himija i žizņ” publicē satīrisko līdzību “Vientuļnieks un Sešpirkstis” - otro publicēto Viktora Peļevina darbu – kas tūlīt pat piesaista kā lasītāju, tā kritiķu uzmanību.
Roberts Džordans raksta romānu “Pasaules acs”, pirmo grāmatu no cikla “Laika rats”, kas laikam ir mēroga ziņā pats lielākais fantāzijas vēsturē.
1991.
Sids Meiers rada “Civilizāciju” - stratēģisku datorspēli, kas kļūst slavena visā pasaulē.