Kanālā CBS sāk rādīt seriālu “Tur” (Out There) – pirmais fantastikas seriāls, kas ir orientēts uz pieaugušo auditoriju, par bāzi sērijām kalpo atzītu meistaru: Bredberija, Stārdžona, Leinstera un citu autoru stāsti.

1952.

ASV tiek izdota vēl 1920. gadā sarakstītā Jevgeņija Zamjatina antiutopija “Mēs”. Tā ir romāna pirmā publikācija.

Klifords Saimaks pabeidz un izdod romānu novelēs “Pilsēta”, kas ainās parāda vairākus tūkstošus gadu ilgo cilvēku civilizācijas attīstību un vēsturi nākotnē. Apbrīnojami maigais un humānais romāns atnes autoram pasaules slavu.

Iznāk romāns, kurā pirmo reizi ir mēģināts nodot lasītājam telepātu uztveri – runa ir par Alfrēda Bestera “Cilvēku bez sejas”, kas kļūst par vienu no kiberpanka priekštečiem.

1953.

1953. gada 20. oktobrī dienas gaismu ierauga Reja Bredberija grāmata “451 grāds pēc Fārenheita” - antiutopija – bibliofila murgs: kultūra tiek noliegta kā nepraktiska un kaitīga, grāmatas sadedzina īpašas ugunsdzēsēju vienības. Tieši šis romāns atnes Bredberijam pasaules slavu.

Poļu iknedēļas izdevumā “Życie Literackie” publicēta pirmā novele no Staņislava Lema satīriskā cikla “Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas”.

Artūra Klārka romāns “Bērnības gals” kļūst par drosmīgu eksperimentu tēmā Atnācēji iekaro Zemi – citplanētieši pārveido Zemi par labvēlīgu bērnudārzu, lai organizētu Zemes civilizācijas tehnisko progresu.

Roberts Šeklijs raksta stāstu “Septītais upuris” - pašu savu pazīstamāko stāstu par TV realitātes šovu “cilvēka medības”. Šo sižetu vēlāk daudzreiz izmantos, gan rakstnieki, gan kino.

[Atļaušos atzīmēt – iznāk jaunā rakstnieka Filipa Hosē Fārmera stāsts “Mīlnieki”, kas pārkāpj tā laika lielāko tabu – “fantastikā netiek attēlots sekss”, stāsts iegūst “jaunā, talantīgā” Hugo balvu – t.p.]

Tiek nodibināta Vispasaules zinātniskās fantastikas sabiedrības prēmija Hugo, kas nosaukta par godu Hugo Gernsbekam.

1954.

Azimovs publicē “Galaxy Magazine” pirmo no saviem “robodetektīviem” - romānu “Tērauda alas”.

1955.

Beidzas vairāk nekā gadu ilgusī Džona Tolkina trīs sējumus garā romāna “Gredzenu pavēlnieks” publicēšana un sākas grāmatas triumfa ceļš apkārt Zemeslodei. Minētā eposa ietekmi uz literatūru novērtēt par maz nav iespējams: tik liels skaits pakaļdarinātāju un sekotāju nav nevienam citam rakstniekam. Tāpat kā tāds fanu klubu skaits.

Iznāk Aizeka Azimova “Mūžības gals”, grāmata par organizāciju, kas koriģē cilvēces vēstures gaitu.

1956.

Iznāk vairāki amerikāņu zinātniskās fantastikas romāni, kas uzreiz kļūst par klasiku: Alfrēda Bestera “Tīģeris! Tīģeris!”, Roberta Hainlaina “Dubultzvaigzne”, Artūra Klārka “Pilsēta un zvaigznes”.

1957.

Žurnāla “Tehņika – molodježi” janvāra numurā sāk publicēt Jefremova romānu “Andromēdas miglājs”, kas kļūst par robežzīmi padomju fantastikā, liecinot, ka “tuvās nākotnes fantastikai” faktiski pienācis gals. Romāns joprojām pasaules fantastikā ir nepārspēts komunistiskās utopijas paraugs. [Par “tuvo nākotni” - atgādinu, kas nezina, kas tā tāda. Jau 1930. gados Padomju komunistiskā partija nolēma, ka rakstniekiem nav jāfantazē par tālo nākotni, bet jāraksta tikai par tuvās nākotnes izgudrojumiem, ko pieredzēs konkrētā darba lasītāji, piemēram, fantastisks stāsts par jaunu darbagaldu, kas palīdzēs vairākas reizes pārpildīt normu, un pie reizes par Rietumu spiegiem, kas cenšas nepieļaut šāda darbagalda radīšanu – t.p.]

Tajā pašā laikā par Fantastikas nodaļas redaktoru vienā no vadošajām PSRS izdevniecībām “Molodaja gvardija” sāk strādāt Sergejs Žemaitis. Viņa vadībā izdevniecība izdod, Jefremova, Strugacka un citu fantastu darbus, iznāk slavenā, 25 sējumu lielā “Mūsdienu fantastikas bibliotēka”. Viņš pie redakcijas organizē rakstnieku semināru, kurā piedalās tā laika vadošie fantasti. Šo laiku pelnīti sauc par “padomju fantastikas zelta laikmetu”.

Anglijā izdod Nevila Šita humānistisko romānu “Krastā” par pasauli pēc Trešā pasaules kara, pēc diviem gadiem to ekranizē Stenlijs Krāmers.

Hainlains izdod vienu no saviem pazīstamākajiem romāniem - “Durvis uz vasaru” (par krioiesaldēšanu un ceļojumiem laikā).

Tiek publicēts Bredberija “Pieneņu vīns” - poētisks stāsts par bērnību.

4. oktobrī orbītā tiek palaists pirmais mākslīgais Zemes pavadonis, kas iezīmē PSRS prioritāti kosmosa apgūšanā.

1958.

Izdod pirmo lielāko un vienu no pašiem pazīstamākajiem Roberta Šeklija darbiem - “Korporāciju “Nemirstība””.

1959.

Izdevniecības “Djetskaja ļiteratura” redakcijā Lazars Lagins burtiski no atkritumu urnas izvelk iesācēju rakstnieku fantastu, brāļu Strugacku rokrakstu “Ugunīgo mākoņu valstībā”. Grāmata atstāj lielu iespaidu uz visu pašmāju fantastiku: pirmo reizi parastajos fantastikas anturāžas rāmjos tiek rādīti, nevis abstrakti “nākotnes cilvēki”, bet pilnīgi dzīvi un īsti varoņi, mūsu laikabiedri.

Roberts Hainlains izdod romānu “Zvaigžņu desants” - līdz šim nepārspētu kara fantastikas virsotni.

Polijā izdod Staņislava Lema “Ēdeni” - stāstu par nesekmīgu Zemes cilvēku kontaktu ar citas planētas civilizāciju.

Par īstu sensāciju kļūst Deniela Kiza (pēc skaita tikai piektais) stāsts “Ziedi Eldžernonam”, kas publicēts žurnālā Fantasy & Science Fiction. Garīgi atpalikušā apkopēja stāsts par to, kā viņš uz īsu brīdi kļūst par ģeniālu zinātnieku, uz visiem laikiem ieraksta Kiza vārdu fantastikas vēsturē. Vēlāk autors pārveido stāstu romānā, kas arī gūst panākumus.

Sāk rādīt seriālu “Krēslas zona” (The Twilight Zone), vienu no pašiem pazīstamākaiem fantastiskajiem teleseriāliem. Scenārijus tam raksta daudzi izcili fantasti.

1960.

Iznāk Harija Harisona “Nesavaldāmā planēta” - “ekoloģiskais grāvējs”, kas no visiem autora darbiem PSRS gūst vislielāko popularitāti.

Pols Andersons publicē izcilo, ironisko romānu “Krusta gājiens debesīs” - par krustnešu vienību, kas sagūsta nolaidušos citplanētiešu kosmisko kuģi un beigās izveido feodālu, starpzvaigžņu impēriju. Tajā pašā gadā iznāk Voltera Millera-jaunākā “Kaislības ap Leibovicu” (romāns par reliģiju postkodolkara pasaulē, kas iegūst Hugo prēmiju), kas izrādās pēdējais populārā autora darbs.

1961.

Genādijs Kazanskis un Vladimirs Čebotarjovs uzņem “Cilvēku-amfībiju” - vienu no pašām slavenākajām padomju perioda fantastiskajām filmām. Filma iekļūst visvairāk apmeklēto, padomju kinoteātros rādīto filmu desmitniekā. Tajā pašā gadā Pāvels Klušancevs uz ekrāniem izlaiž “Vētru planētu” pēc Aleksandra Kazanceva garstāsta. Filma izrādās tik revolucionāra no tehnikas viedokļa, ka kļūst par paraugu, ne tikai padomju kino industrijai, bet pat Holivudai. Ar Klušancevu esot sapņojis iepazīties pat Džordžs Lukass. “Vētru planētā” pirmo reizi kino tiek izmantots šarnīru robots.

Vladimirs Krapivins raksta savu pirmo fantastisko garstāstu “Es eju satikt brāli”, pārlieki romantisku un patosa pārpilnu, taču jau pilnīgi, stilistiski atpazīstamu.

Poļu valodā publicē uzreiz divus visā pasaulē pazīstamus Staņislava Lema romānus: “Solaris” (par saprātīgu okeānu un cilvēkiem, kas cenšas nodibināt sakarus ar pilnīgi svešu saprātu) un “Atgriešanās no zvaigznēm” (par cilvēci, kas tikusi atbrīvota no agresijas).

Harija Harisona romāns “Tērauda žurka” iesāk stāstu par kosmisko avantūristu Džimu de Grizu.

Iznāk viens no pašiem pazīstamākajiem romāniem fantastikas vēsturē, sešdesmito gadu kulta grāmata – Roberta Hainlaina “Svešinieks svešā zemē”: skats uz Zemi un Zemes cilvēkiem no marsiešu uzaudzināta cilvēka pozīcijām. Tāda forma atļauj Hainlainam skart daudzas kutelīgas tēmas, kas agrāk žanrā bija aizliegtas.

12. aprīlī pirmo reizi vēsturē cilvēce sūta kosmosā kosmisko kuģi ar cilvēku uz borta. Starpplanētu lidojumu laikmets sāk likties fantastiem un ne tikai viņiem jau rītdienas lieta.

Turpinājums sekos