1932.
Iznāk piektais pēc skaita Oldosa Hakslija romāns “Dīvainā, jaunā pasaule” - antiutopija, kas vienā mirklī padara amerikāņu rakstnieku slavenu.
Žurnālā Weird Tales publicē Roberta Hovarda stāstu “Fēnikss uz zobena” - pirmo stāstu par barbaru Konanu, iesākot ilgo un slaveno šā tēla dzīvi, atnesot Hovardam “varoņu fantāzijas tēva” slavu.
1933.
Parādās pirmā, un ne pēdējā lenta par Karali Kongu, stāsts, kas radīts uz Konana Doila “Zudušās pasaules” bāzes un, ko kritiķi nosauca par “mūsdienu variantu mītam par skaistuli un briesmoni”. Filma kļūst par to laiku vienu no lielākajiem kases gabaliem.
Atsevišķā grāmatā izdots Lao Še fantastiskais pamflets “Piezīmes par Kaķu pilsētu” - par marsiešu cilvēkkaķu civilizāciju. Ilgu laiku tas paliek par vienīgo mūsdienu ķīniešu fantastikas paraugu ārzemēs.
1934.
Hugo Gernsbeka žurnālā “Wonder Stories” savu debijas stāstu “Marsa odiseju” publicē Stenlijs Veinbaums, kas pēc Azimova izteikuma “maina pieeju zinātniskajai fantastikai”. Pirmo reizi citplanētieši tika parādīti, nevis kā briesmoņi, nevis kā tāda vai citāda cilvēces attīstības pakāpe, bet kā būtnes patiešām ar citu loģiku.
Izdod Pamelas Treversas pasaku garstāstu “Mērija Popinsa”, ko iemīļo bērni, ne tikai dzimtenē, bet arī PSRS un Krievijā.
1935.
Jaunais fantasts Aleksandrs Kazancevs raksta “Liesmojošo salu”, pašu raksturīgāko romānu par Vispasaules revolūciju padomju fantastikā. Tieši viņš, kā “tipiskais pārstāvis” no tā laika tiks iekļauts vairums antoloģijās un viņa darbi piedzīvos visvairāk atkārtotu izdevumu.
Iznāk Alekseja Tolstoja “Zelta atslēdziņa” - padomju bērniem domātais Karlo Kolodi “Pinokio” pārstāsts.
1936.
Vasīlijs Žuravļovs uzņem fantastisku filmu “Kosmiskais reiss” - ļoti ticamu stāstu par lidojumu uz Mēnesi. Filmas konsultants ir Konstantīns Ciolkovskis.
ASV mazā tirāžā iznāk vienīgais Hovarda Lavkrafta izdevums, autoram dzīvam esot, grāmata “Ēna virs Insmutas”.
Karels Čapeks publicē “Karu ar salamandrām”, antifašistisku romānu – antiutopiju.
1937.
Izdod jaunu Aleksandra Beļajeva romāns “Profesora Dovela galva”. Tas ir stāsts par ģeniālu zinātnieku, kura smadzenes turpina dzīvot pēc viņa nāves> Rakstniekam stāsta ideja ienāca prātā tad, kad viņš pats slimības dēļ bija spiests vairākus gadus nekustīgi gulēt gultā.
Ņujorkā, 3. janvārī notiek pasaulē pirmais fenu konvents – pirmais, īpaši organizēts pasākums, kas veltīts fantastikai. Dalībnieku skaits nepārsniedz dažus desmitus cilvēku, taču viņu vidū ir tādi iesācēji autori kā Artūrs Klārks, Ēriks Rasels un citi.
21. septembrī izdevniecība Alien & Unwin izdod pasaku garstāstu “Hobits”, ko sarakstījis Dž. R. R. Tolkins – pēc autora domām, vienkārša pasaka, tomēr tā iekaro milzīgu popularitāti un galu galā atklāj lasītājiem Viduszemes pasauli.
1938.
Žurnālā “Pioņer” ar turpinājumiem tiek publicēta Lazara Lagina garstāsts-pasaka “Vecais Hotabičs” - viena no padomju bērnu fantastikas virsotnēm.
Maijā par žurnāla “Pārsteidzošā zinātniskā fantastika” (Astounding Science Fiction) redaktoru kļūst Džons Kempbels. Laikā, kad viņš vada žurnālu tur debitē Klifords Saimaks, L. Spregs de Kamps, Lesters del Rejs, Aizeks Azimovs, Roberts Hainlains, Teodors Stārdžons, Alfrēds Van Vogts un daudzi citi. Tāpēc Kempbelu pelnīti sauc par “Amerikas ZF tēvu”, bet laika posmā no 1952. līdz 1964. gadam viņš astoņas reizes iegūst Hugo balvu nominācijā “labākais redaktors”. Tajā pašā gadā iznāk viņa stāsts “Kas tur ir?”, kas atklāj zinātniskajā fantastikā citplanētiešu vilkača tēmu. Stāsts vairākas reizes ir ekranizēts ar nosaukumu “Radījums” (The Thing).
Terenss Vaits raksta “Zobenu akmenī” pirmo, aizkustinošo un skumjo “Artūriānas” romānu, ko vēlāk ekranizē Disnejs.
31. oktobrī pa radio skan Herberta Velsa “Pasauļu kara” radiouzvedums. Režisors Orsons Velss tik ļoti ticami stilizē to, kā dokumentālu reportāžu, ka klausītāju vidū sākas panika. [Neviens nav ievērojis sākumā sacīto, ka tas ir tikai uzvedums – t.p.]
1939.
Ņujorkā no 2.-4. jūlijam notiek pirmais Vispasaules konvents (Nycon, nākošais WorldCon), kas savāc ap 200 dalībnieku.
Hovarda Lavkrafta draugs un pielūdzējs Augusts Derlets nodibina savu izdevniecību Arkham House – īpaši tādēļ, lai nestu lasītājiem sava elka darbus. Ar 1939. gadu Lavkrafta darbi sāk parādīties grāmatu formātā.
Žurnālā “Astounding Science Fiction” savu pirmo stāstu “Dzīves līnijas” publicē Roberts Hainlains – bet jau pēc diviem gadiem Hainlainu aicina uz kārtējo WorldCon kā goda viesi.
Izdots “Smaragda pilsētas burvis” - Aleksandra Volkova adaptācija Frenka Bauma pasakai “Gudrais no Oza zemes”. Pārstāsts PSRS iegūst kolosālu popularitāti un nākošajā pusgadsimtā sērija izaug līdz sešām grāmatām.
1940.
Tiek publicēts Aizeka Azimova stāsts “Robijs” - pirmais no nākošā cikla par robotiem. Ar šo mirkli tiek formulēti Azimova “trīs robotehnikas likumi”, kas pamazām kļūst par likumiem visiem, kas raksta par robotiem.
Aleksandrs Beļajevs raksta savu pēdējo romānu “Ariels”, stāstu par lidojošu cilvēku.
1941.
Aizeka Azimova stāsts “Nakts atnākšana” (par sistēmu, kas sastāv no sešām saulēm, kur uz planētas nakts iestājas tikai vienreiz 2000 gados) kļūst par lūzuma punktu autora daiļradē: Azimovs iegūst milzīgu atpazīstamību un sava laika vadošā fantasta statusu.
1942.
Žurnālā Astounding Magazine parādās pirmais Azimova romāns no cikla “Fonds” (Fondation, krievu valodā izdots arī ar nosaukumu “Akadēmija”) - epopeja par psihovēsturi, zinātni, kas pēta laika likumsakarības un cilvēces galaktiskās vēstures fona.
1943.
Henrijs Katners un Ketrīna Mūra ar pseidonīmu Lūiss Pedžets puiblicē slavu ieguvušo stāstu "Mimsy Were the Borogoves" – par kādu attīstošu rotaļlietu, kurā no vecāku viedokļa slēpjas bīstamība bērniem. Vēlāk šo sižetu daudzas reizes izmantos gan literatūrā, gan kino.
1944.
Izdod pirmo Ivana Jefremova stāstu krājumu (“Stāstus par neparasto”), kas sarakstīti no 1942. līdz 1944. gadam.
Filadelfijā, Jūras aviācijas eksperimentālajā stacijā tiek izveidota atsevišķa fantastu vienība, kurā ietilpst Azimovs, Hainlains un Spregs de Kamps. Viņu uzdevums, atrast negaidītus risinājumus nopietnām problēmām. Daļa no idejām, ko piedāvā fantasti, patiešām nonāk izstrādē, bet daļa vēlāk tiek realizēta fantastu darbos.
1945.
Publicē Džordža Orvela satīrisko garstāstu-līdzību “Dzīvnieku fermu”, savdabīgu rekviēmu revolūcijas idejai, kas parāda, ka ar kauju iekarota brīvība pārvēršas par jaunu totalitārismu.
Iznāk pirms kara sarakstītā Tuves Jansones pirmā grāmata par trollīšiem – muminiem - “Mazie troļļi un lielie plūdi”. Šis apbrīnojamais pasaku stāsts parāda to, ka Jansone ir viena no labākajām bērnu rakstniecēm pasaulē.
1946.
Gads paiet zem Henrija Katnera zīmes, kas (viens un kā līdzautors savai sievai Ketrīnai Mūrai) gada laikā publicē četrus romānus un duci stāstu. Viņa slava ir tik liela, ka daži debitantu Džeku Vensu notur par kārtējo Katnera pseidonīmu.
Iznāk Mireja Leinstera stāsts “Ķompjūters vārdā Džo”: tajā autors, ja ne pirmais, tad tad viens no pirmajiem apbrīnojami precīzi un ticami pareģo personīgo datoru un interneta parādīšanos.
1947.
Ar romānu “Raķešu kuģis “Galileo”” Robertam Hainlainam sākas ilggadējs “pusaudžu fantastikas” periods, kas beidzas tikai 1958. gadā ar romānu “Skafandrs ir – gatavs ceļot”.
Žurnālā “Znaņije – sila” tiek publicēts Ivana Jefremova garstāsts “Zvaigžņu kuģi”, kurā viņš atiet no piedzīvojumu tēmas un skar zinātnisko meklējumu problēmu.
Katneram iznāk stāsts “Jezga ar profesoru” no slavenā humoristiskā cikla par mutantiem Hogbeniem.
1948.
Uz Amerikas ekrāniem iznāk pirmā seriāla “Supermens” sērija, ar kuru sākas ilgais komiksu varoņu ceļojums kino plašumos.
1949.
Parādās viena no slavenākajām antiutopijām pasaulē – Džordža Orvela “1984.”, romāns, kas kopā ar Zamjatina un Hakslija darbiem ieiet žanra zelta fondā.
1950.
Pirmo lielāko darbu publicē Rejs Bredberijs - “Marsiešu hronikas” - “pseidoromānu”, kas apvieno agrāk neatkarīgus stāstus tādā kā saistītā vēstījumā. Šāds gājiens, kas bija vienīgi izdevēja prasības izpilde, izrādījās ļoti veiksmīgs.
Klaivs Lūiss izdod romānu “Lauva, burve un drēbju skapis”, pirmo no sērijas “Nārnijas hronikas” - seriāla, kas mūsdienās tiek likts līdzās Tolkina “Gredzenu pavēlniekam”.
Pirmo reizi vienā krājumā izdod Azimova stāstus par robotiem (“Es, robots”) - un viņa formulētie “trīs robotehnikas likumi” neatgriežami kļūst par kanonu.