12. janvāris - dzimis Vadims Šefners (1915. - 2002.), krievu rakstnieks un dzejnieks, liriski-humoristiskās fantastikas meistars, garie stāsti: "Apaļais noslēpums", "Pils uz trim", "Meitene uz kraujas", "Kautrīgais ģēnijs", "Parādnieka būda" uc.

23. janvāris - dzimis amerikāņu fantasts Volters M. Millers-jaunākais (1923. - 1996.), klasiskā pēckodolkatastrofas romāna "Kaislības pēc Leibovica" (Hugo prēmija), tā turpinājums "Svētais Leibovics un Mežonīgais Zirgs" iznāca jau pēc autora nāves.

8. februāris - 1932. gadā dzimis ļoti populārais Holivudas komponists Džons Viljamss, pieckārtējs Oskaru, četrkārtējs Zelta globusu un 12 Grammy balvu laureāts [neskaitot citas balvas]. Mūzikas autors lielākajiem kino fantastikas kases gabaliem un kino seriāliem - tādiem kā "Zvaigžņu kari", "Citplanētietis", "Supermens", "Juras perioda parks", "Harijs Poters", "Indiana Džonss." [Komponējis mūziku četrām olimpiskajām spēlēm.]

9. februāris - 1928. gadā dzimis amerikāņu mākslinieks Frenks Frazeta, fantastikā zīmējuma metrs, grāmatu ilustrāciju klasiķis, kas faktiski radījis Rietumu ZF un fantāzijas tēlotājkanonu. Radījis daudzas hrestomātiskas ilustrācijas Roberta Hovarda, Edgara Berouza, Laiona

Sprega de Kampa grāmatām.

14. februāris - dzimis Boriss Šterns (1947. - 1998.), krievu rakstnieks, ironiskās un humoristiskās fantastikas meistars. Krājumi: "Kam pieder šī planēta?", "Māja", "Mīlas zivs", "Zmeja Goriniča pasakas" uc. Romāni: "Etiops", "Uz priekšu, zirgu stallis!" (publicēts pēc nāves). 4 Krievijas fantastikas prēmiju laureāts.

17. februāris - dzimis Žozefs Anrī Beks, vairāk pazīstams kā Žozefs Ronī-vecākais (1856. - 1940.), beļģu-franču rakstnieks, populārās troglodītu triloģijas: "Vamirehs", "Cīņa par uguni", "Alu lauva". Tāpat pazīstams pēc zinātniski-fantastiskajām grāmatām: "Hertona Aironkastla brīnumainais ceļojums", "Nimfeja", "Zvaigžņukuģotāji", "Noslēpumainais spēks", "Bezgalības navigatori" un "Zemes nāve" (daļa darbu publicējis kopā ar brāli Žistēnu, parakstoties ar kopējo pseidonīmu Ž. A. Ronī).

27. februāris - 1784. gadā miris vai imitējis savu nāvi viens no noslēpumainākajiem 18. gadsimta personāžiem - grāfs Senžermēns - alķīmiķis, muzikants, avantūrists, spiegs, izgudrotājs, okultists un, ja tic Čelsija Kvīna Jārbro romānam - īstens vampīrs.

7. marts - dzimis japāņu ZF klasiķis Kobo Abe (1924. - 1993.), romānu: "Ceturtais ledus laikmets", "Svešā seja", "Cilvēks-kaste" un citu autors.

9. marts - 1955. gadā dzimusi amerikāņu rakstniece Peta Mērfija, viena no vadošajām 20. gs. 80-to gadu autorēm, divkārša Nebulas laureāte. Romāni un garie stāsti: "Ēnas mednieks", "Iemīlējusies Rašele", "Kritusī sieviete", "Pilsēta, drīz pēc tā", "Atiešanas punkti" uc.

29. marts - 1956. gadā dzimusi angļu rakstniece Mērija Džentla, romānu: "Zelta raganu suga", "Senā gaisma", "Žurkas un gorgūlijas", "Vēlmju arhitektūra" uc.

1. aprīlis - dzimis Nikolajs Gogolis (1809. - 1852.), krievu literatūras klasiķis, krievu romantiskās fantāzijas, pilsētas pasakas un "šausmīgo stāstu" radītājs ("Vakari ciematā Dikaņkas tuvumā", "Deguns", "Portrets", "Vijs", "Šausmīgā atriebība").

5. aprīlis - 1926. gadā dzimis amerikāņu režisors, scenārists un populāru fantastisku treš-filmu producents Rodžers Kormans ("Ešera nama krišana", "Sarkanās nāves maska", "Krabju-monstru uzbrukums", "Šausmu veikaliņš", "Atbrīvotais Frankenšteins" un citas). Atklājis publikai tādus modernās kino režisūras grandus kā Frēnsiss Fords Kopola, Džo Dante, Džeimss Kamerons.

10. aprīlis - 1947. gadā dzimis krievu rakstnieks un kritiķis Andreijs Balabuha, ZF krājuma "Kuģu ļaudis" un romāna "Neptūna arfa" autors.

12. aprīlis - dzimis Aleksandrs Šaļimovs (1917. - 1991.), redzams krievu fantasts un zinātnieks - ģeologs, "Dārdu aizas noslēpums", "Kad ekrāni klusē", "Tuskaroras noslēpums", "Dinozauru mednieki" un citu krājumu autors.

20. aprīlis - 1939. gadā dzimis Pīters S. Bigls, amerikāņu prozaiķis, vizionierisku fantāziju romānu autors: "Brīnišķīga un apslēpta vietiņa", "Pēdējais vienradzis", "Gaisa tauta". Scenārija līdzautors multfilmai "Gredzenu pavēlnieks" pēc Dž. R. R. Tolkina romāna.

24. aprīlis - 1929. gadā dzimis Vladimirs Mihailovs, krievu rakstnieks un žurnālists, ZF veterāns, dažādu prēmiju laureāts. Romāni: ''Durvis no tās puses", "Austrumu konvojs", "Veterānu patversme", cikls par Kapteini Uldemiru uc. Stāstu krājumi: "Cilvēki un kuģi", "Melnās dzērves", "Strautiņš uz Japeta", "Sākotne".

29. aprīlis - dzimis Džeks Viljamsons (1908. - 2006.), rakstnieks un literatūrzinātnieks,  amerikāņu ZF lielmeistars. Grāmatu seriāls "Kosmiskais leģions", romāni: "Laika leģions", "Precīzā laika kuģis", "Tumšāk, nekā jūs domājiet" uc. Triloģijas "Zemūdens pilsēta", "Zvaigžņu puisēns" (abas kopā ar Frederiku Polu). Hugo, Nebulas, Vispasaules fantāzijas uc. prēmiju laureāts. Uzskata, ka tieši viņš ir ieviesis tādus terminus kā: "androīds", "psionika", "terraformēšana" un "gēnu inženierija".

2. maijs - 1933. gadā avīzēs parādās pirmais raksts par briesmoni, kas it kā dzīvo Skotijas ezerā Lohness. Kaut arī ir leģendas, ka jau 565. gadā ar Nesiju ir ticies Svētais Kolumbains, kas ar krusta palīdzību ir piespiedis briesmoni bēgt.

8. maijs - 1938. gadā piedzimst franču mākslinieks Žans Žiro, vairāk pazīstams kā Mēbiuss. Viņa neparastā zīmēšanas maniere kopā ar izteiktu lakonismu, grotesku, psihodēliju un savdabīgu humoru atnes viņam slavu, kā vienam no pašiem oriģinālākajiem komiksu autoriem ("Edenas pasaule", "Bluberri", "Arzaks" uc.) un kino dizaineriem ("Svešais",  "Laika valdnieki", "Trons", "Vilovs", "Piektais elements" uc.).

10. maijs - dzimis Olafs Stepldons (1886. - 1950.), angļu rakstnieks un filozofs, autors vērienīgām kosmogoniskām epopejām: "Pēdējie un pirmie cilvēki", "Zvaigžņu radītājs", "Pēdējie cilvēki Londonā" , "Siriuss" un citi. Viņa uzskati par civilizācijas evolūciju atstāja milzīgu iespaidu uz daudzu rietumu fantastu daiļradi.

20. maijs - 1956. gadā dzimis krievu rakstnieks Grigorijs Čhartišvili, vairāk pazīstams kā Boriss Akuņins. Atzīts detektīva metrs, viņš pastāvīgi ienes savos tekstos fantastikas un mistikas elementus. Šie elementi arī kļūst par pamatu tādām grāmatām kā "Bērnu grāmata",

"Fantastika", "Pasakas idiotiem" un "Kapsētas stāstiņi".

28. maijs - 1990. gadā pie Omskas nogāžas NLO. Ufologu vidū klīst baumas, ka tas bijis klasisks "lidojošais šķīvītis". Tā apkalpe gājusi bojā, septiņu, maza auguma būtņu ķermeņus un lidaparāta atliekas dziļā slepenībā aizveduši militāristi, kas "šķīvīti" bija notriekuši.

3. jūnijs - dzimis krievu fantasts Mihails Jemcevs (1930. - 2003.), Daudzu stāstu krājumu autors duetā ar Jeremeju Parnovu: "Supernovas krišana", "Vienādojums no bālā Neptūna", "Pulkveža Foseta pēdējais ceļojums", "Zaļā garnele" uc., arī romāni: "Dīraka jūra", "Tumsas skrandas uz laika adatas". Paša uzrakstīts romāns "Dievs pēc sešiem".

8. jūnijs - dzimis Roberts F. Jangs (1915. - 1986.), amerikāņu rakstnieks, liriskās fantastikas meistars. Romāns "Pēdējais koks Igdrasils" (garstāsta "Nocirst koku" pārstrāde), citi romāni:  "Eridans" , "Svētā Grāla meklējumi", "Zvaigžņdzinis", "Vezīra otrā meita", krājums "Zvaigžņu pokāls".

25. jūnijs - 1961. gadā dzimis krievu kinorežisors Timūrs Bekmambetovs, populāro filmu  "Nakts sardze" un "Dienas sardze", kas veidotas pēc Sergeja Lukjaņenko romāniem, režisors.

29. jūnijs - 1950. gadā dzimis amerikāņu mākslinieks Maikls Velans, izcils fantastiskās glezniecības meistars, kas ieguvis rekordskaitu Hugo balvu - 16. Ilustrējis Edgara Raisa Berouza, Ennas Makkefrijas, Kerolainas Čerijas, Maikla Mūrkoka, Teda Viljamsa, Stīvena

Kinga un citu ZF un fantāzijas metru grāmatas.

10. jūlijs – dzimis Džons Vindems (Džons Beinons Hariss, 1903. - 1969.) - angļu ZF patriarhs, tādu klasisku romānu, kā: “Trifīdu diena”, “Krakens mostas”, “Midvičas dzeguzes”, “Atkāpe no normas”, kā arī “Čokijs”, “Problēma ar ķerpi”, “Tīmeklis” un arī daudzu stāstu autors.

18. jūlijs – 1938. gadā Nīderlandē dzimis Pols Verhovens (Pauls Verhuvens), pazīstams Eiropas un Holivudas kinorežisors, kas atstājis redzamas pēdas fantastikā ar saviem ZF grāvējiem:  “Robots-policists” (1987.), “Absolūtā atmiņa” (1990.), “Zvaigžņu desants” (1997.) un “Neredzamais cilvēks” (2000.).

3. augusts - 1950. gadā dzimis amerikāņu režisors Džons Lendiss, kas pazīstams ar tādām fantastiskām filmām, kā : "Amerikāņu vilkacis Londonā", "Nevainīgo asinis", "Krēslas zonas" almanahs, "Sieviete-briedis". Uzņēmis Maiklam Džeksonam slaveno klipu hītam "Thriller".

20. augusts - 1947. gadā dzimis britu mākslinieks Alans Lī, fantāzijas glezniecības meistars. Ņēmis dalību pie tādu filmu veidošanas, kā: "Leģenda", "Vikings Ēriks", "Nārnijas hronikas", "Karalis Kongs", "Gredzena pavēlnieka" triloģija (par pēdējo saņēmis Oskaru). Ilustrējis Tolkina grāmatas, Vispasaules fantāzijas prēmijas laureāts.

2, septembris – dzimis Andrejs Petrovs (1930. - 2006.), krievu komponists, mūzikas autors fantastiskajām filmām: “Cilvēks-amfībija”, “Viņu sauca Roberts”, “Veca, veca pasaka”, “Zilais putns” uc.

13. septembris - dzimis Roalds Dāls (1916. - 1990.), angļu rakstnieks, fantastiskās groteskas meistars. Autors romāniem: "Reiz nekad: līdzība pārcilvēkiem", "Tēvocis Osvalds", stāstu krājumiem, sirreālistiskām pasakām: "Gremlini", "Džeimss un gigantiskais persiks", "Čārlijs un šokolādes fabrika" uc.

14. septembris - 1978. gadā dzimusi baltkrievu rakstniece Olga Gromiko, kas strādā humoristiskās fantāzijas žanrā, populārais "raganu cikls" - romāni: "Profesija - ragana", "Ragana - glabātāja", "Raganu stāstiņi", "Virsragana" uc.

21. septembris – dzimis Dmitrijs Biļenkins (1933. - 1987.), krievu rakstnieks un žurnālists, ZF noveļu meistars un viens no spilgtākajiem padomju fantastikas pārstāvjiem. Stāstu krājumi: “Marsiešu bangas”, “Nakts kontrabandas ceļā”, “Saprāta pārbaude”, “Olimpa sniegi”, “Seja pūlī”, “Spēcīgāko spēks” uc.

24. septembris – dzimis pazīstamais angļu fantasts Džons Branners (1934. - 1995.), autors romāniem: “Debesu svētnīca”, “Un redzēja jēri bēdas”, “Šoka vilni uzķērušais”, “Šaha pilsētas kvadrāti” uc.

3. oktobris – 1968. gadā dzimis krievu fantasts Oļegs Divovs, triloģijas “Zombiju pēdas”, kā arī daudzu romānu autors: “Labākā saules apkalpe”, “Frontīra likums”, “Sabotieris” uc. Vairums postpadomju telpas fantastikas prēmiju laureāts.

14. oktobris – dzimis Genrihs Altovs (Altšullers) (1926. - 1998.), krievu rakstnieks un zinātnieks, radījis Izgudrotāju uzdevumu risināšanas teoriju un Radošo personību attīstības teoriju, fantastiski garstāsti: “Balāde par zvaigznēm” (kopā ar Valentīnu Žuravļovu), “Trešā tūkstošgade”, ZF krājumi: “Leģendas par zvaigžņu kapteiņiem”, “Dedzinošais prāts”, “Radīts vētrai”.

15. oktobris – dzimis Georgijs Martinovs (1906. - 1983.), krievu rakstnieks, padomju fantastikas klasiķis, ZF grāmatas – triloģijas “Zvaigžņu kuģotāji”, “Kalisto”, romāni “Viesis no bezgalības”, “Gianeja”, “Laika spirāle” uc.

16. oktobris – dzimis Oskars Vailds (1854. - 1900.), angļu literatūras klasiķis, kas atstājis arī jūtamas pēdas fantastikā ar mistisko romānu “Doriana Greja portrets” un garstāstu “Kentervilas spoks”.

18. oktobris – 1944. gadā dzimusi Ketrīna Kurtca, amerikāņu rakstniece, populāru fantāzijas seriālu: “Derini”, “Kambers no Kuldi”, “Svētā Kambera mantinieki” uc. autore.

19. oktobris – 1946. gadā dzimis britu rakstnieks Filips Pulmans, dažādu žanru grāmatu autors, kas pazīstams galvenokārt ar divām pusaudžu fantāzijas sērijām: “Tumšās matērijas” un “Sallija Lokhārda”. Pirmajā ietilpst romāni: “Ziemeļblāzma”, “Brīnumnazis”, “Dzintara teleskops”, “Liras Oksforda” un “Putekļu grāmata”. Otrajā - “Rubīns miglā”, “”Polārzvaigznes” ēna”, “Tīģeris akā”, ”Alvas princese”. [Šis seriāls gan vairāk ir detektīvs, nekā fantāzija – t.p.]

21. oktobris – dzimis Jevgeņijs Švarcs (1896. - 1958.), krievu rakstnieks, dramaturgs un scenārists. Pasaku lugas: “Ēna”, “Pūķis”, “Parastais brīnums”, “Pasaka par pazaudēto laiku”, “Sniega karaliene”.

23. oktobris – 1958. gadā dzimis amerikāņu kinorežisors Sems Reimi, uzņēmis pazīstamo šausmeņu triloģiju “Baismie miroņi” un komiksu “Zirnekļcilvēks”, tādas fantastikas filmas, kā: “Tumsas cilvēks”, “Velte” uc.

1. novembris – 1958. gadā dzimusi krievu rakstniece Marija Semjonova, atzīta slāvu fantāzijas žanra autore, slavenā seriāla “Vilku suns” autore. Viņas spalvai pieder arī romāni: “Valkīra”, “Vikingi”, “Divcīņa ar pūķi”, “Gulbju ceļš” uc.

7. novembris – dzimis krievu režisors Ričards Viktorovs (1929. - 1983.) - Krievijas kino fantastikas metrs: diloģija “Maskava – Kasiopeja” un “Pusaudži Visumā”, “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm” un “Komēta”.

8. novembris – dzimis īru rakstnieks Brēms Stokers (1847. - 1912.), tādu mistisku piedzīvojumu grāmatu kā: “Baltā tārpa midzenis”, “Septiņu zvaigžņu bagātības”, “Jūras noslēpums” autors, taču slavu ieguvis ar mistisko bestselleru “Drakula”.

10. novembris – 1955. gadā dzimis vācu-amerikāņu režisors Rolands Emerihs, komerciālās kino fantastikas metrs, tādi blokbasteri, kā: “Universālais kareivis”, “Zvaigžņu vārti”, “Neatkarības diena”, “Godzilla”, “Diena pēc rītdienas”, “10000 gadu pirms mūsu ēras”.

10. novembris – 1960. gadā dzimis angļu – amerikāņu rakstnieks Nils Geimans, viens no interesantākajiem mūsdienu fantastiem, kas raksta apvienojot fantāziju, mistiku un šausmu romānus. Krājumi “Dūmi un spoguļi”, “Eņģeļi un apmeklējumi”, komikss “Smilšu cilvēks”, garstāsti un romāni: “Koralina”, “Zvaigžņu putekļi”, “Amerikāņu dievi” uc. Hugo, Nebula, Locus uc. prēmiju laureāts.

11. novembris – dzimis Fjodors Dostojevskis (1821. - 1881.), krievu reālistiskās literatūras klasiķis, kas atstājis pēdas arī fantastikā - “Dubultnieks”, “Smieklīgā cilvēka sapnis”, “Biklā”, “Krokodils”, “Boboks”.

26. novembris – 1955. gadā dzimis Treisijs Hikmens, amerikāņu rakstnieks – fantasts. Pastāvīgais Mārgaretes Veisas līdzautors, vairāku populāru fantāzijas seriālu radītājs: “Šķēpa sāga”, “Drakonu leģendas”, “Nāves vārti”, “Zvaigžņu sardze”, “Zvaigžņu vairogs”, “Tumšais zobens” uc. Ar savu sievu Loru Hikmenu radījis seriālu “Bronzas dziesmas”.

27. novembris – dzimis angļu mākslinieks Ronalds Viljams “Džošs” Kirbijs (1928. - 2001.). Viens no pašiem slavenākajiem fantastikas grāmatu ilustratoriem. Roberta Silverberga un Terija Pračeta grāmatu pastāvīgais ilustrators.

29. novembris – 1950. gadā dzimis Mihails Uspenskis – krievu rakstnieks, satīriskās un humoristiskās fantastikas meistars. Ironiskā fantāzijas triloģija par varoņa Žihara piedzīvojumiem, romāni: “Baltais mārrutks kaņepju laukā”, “Nevainīgā meitene ar zelta maisu” uc. Ar līdzautoru Andreju Lazarčuku tapuši romāni: “Paskaties acīs briesmoņiem”, “Hiperborejas mēris” uc. Daudzu prēmiju laureāts.

29. novembris – dzimis Klaivs Steipls Lūisss (1898. - 1963.), īru zinātnieks – filologs, sholasts un rakstnieks. Kļuvis slavens ar kristietības vērtības sludinošiem romāniem: pusaudžu fantāzijas heptaloģiju “Nārnijas hronikas” un “Kosmisko triloģiju”. Tuvs Džona R.R. Tolkina draugs.

1. decembris – dzimis krievu fantasts Aleksandrs Abramovs (1900. - 1985.). Garais stāsts “Šaha spēles bojāeja”. Veselu rindu romānu sarakstījis kopā ar dēlu Sergeju: “Jātnieki ne no kurienes”, “Paradīze bez atmiņas”, “Selesta-7000” uc.

5. decembris – dzimis Fricis Langs (1890. - 1976.), vācu režisors – novators, fantastisko kino triloģiju “Doktors Mabuze” un “Nībelungi” radītājs. Slavenākais darbs – futūristiskais šedevrs “Metropole”.

20. decembris – 1948. gadā dzimis Alans Pārsons, britu mūziķis – multiinstrumentālists un skaņu inženieris epohālajam Pink Floyd albumam “The dark Side of the Moon”. Pazīstams arī kā progroka grupas The Alan Parsons Project līderis. Grupa izdevusi fantastiskās muzikas albumus: Tales of Mystery and Imagination (pēc Edgara Po darbiem), I, Robot (pēc Aizeka Azimova) un The Turn of a Friendly (pēc Filipa K. Dika).

24. decembris – dzimis Fricis Leibers (1910. - 1992.). Amerikāņu rakstnieks, fantāzijas seriāla par Lankmaru un ZF cikla “Izmaiņu karš” autors. Romāni “Nobur sievu”, “Tumsas dāma”, “Tarzāns un Dievu ieleja” uc. Sešas Hugo prēmijas, četras Nebulas.

31. decembris – dzimis Bobs Šovs (1931. - 1996.), angļu rakstnieks, ZF grāmatu: “Nakts pastaiga”, “Divos laikos dzīvojošie”, “Cilvēks epicentrā”, “Bijušā gaisma” uc.