No adreses http://nc17.fastbb.ru/re.pl?-00002268-000-0-0-0-1078222725-0 .

Viņa roka pastiepās pēc zižļa, taču uzdūrās nedaudz ne tur un tajā pašā brīdī atskanēja Rona kliedziens.

Viņš mīlēja mikstūras, bet Strups gribēja vairāk.

• Hermij, ķer zizli!
• Noķēru!... Kas tas ir?

Hagrids sagrāba Hariju rokās. Zēna ribas krakšķot maigi iečīkstējās.

• Voldemort, vai tas esi tu?
• Jā, tas esmu es.

- Dumidor, Strups noindēja jūsu fēniksu!

- Nekas, viņš ir vecs.

• Harij, viņš ir pakaļā!
• Vai tu ievedi viņam lietas mērķi?

Avada Kedavra ir tik nāvējoša, ka cilvēks nomirst.

Zēns, kas izšuva [ krievu – vižil (izdzīvoja) – višil (izšuva)].

Harijs bēga no Avada Kedavras nāvējošā stara, jūtot, ka zaļā gaisma nupat panāks viņu. Nāve elpoja viņam tieši sejā.

Voldemorts iekliedzās ,,Avada,, un pēkšņi nogranda pērkons. Harijs nesadzirdēja  beigas, taču pēc minūtes viņam prātā ienāca šausmīga doma - ,,Kedavra?,,

Visvecākais mags pasaulē ir Dumidors, viņš pat bija mācījis Voldemortam transfigureāciju, taču uzvarai pār Grindevaldu viņam bija jāpateicas tikai savai prāta veiklībai.

• Hermij, kas tev uz svārkiem?
• Asinis!
• Kā asinis?
• Harij, tavējās. Tev sarāva gabalos seju! Vai tad tu neredzi?

Voldemort, es nogalināšu tevi! Lai kas tu arī nebūtu!

• Hermij, pasūc manējo. Tas ir maigāks.
• Bet tev nekas nepaliks!
• Nekas! Vai nu tu, vai arī Rons – kādam no jums ir jāpaēd!

Rons: - Mums ar Hermioni pietiks manējās.

[Runa ir par tāda augļa sulu, ko dzer caur salmiņu.]

Viņš bija melnais mags un zināja pat dažas tumšās zintis.

Kamera bija aizmūrēta ar akmeņu tonnām, kas nelaida cauri dienas gaismu. Tikai pūces reizēm nometa paciņas ar ēdamo.

Hedviga no šausmām iekliedzās cilvēka balsī.

Dūdiņš stāvēja uz pirkstgaliem, mēģinot ar rokām atvieglot savu dibenu.

Pienāca asiņains riets. Sarkans kā asinis. Lai gan brīžiem likās, ka ausma ir tāda, bet ne asinis.

Hermione lietpratīgi atpogāja Rona mantiju. Taču, lai kā viņa arī netaustījās pa to, viņa ne ko līdzīgu neatrada.

• Es jau teicu, ka viņam nekā nav! – Harijs bija sašutis, nepacietīgi vērodams meiteni.

[ Pie apdullinātā Rona tika meklētas atslēgas.]

• Strup, parādi, ka tu esi vīrietis!
• Ko?!
• Tu esi zaķis.

- Tagad es bez grūtībām iegūšu tevi, Harij!

[Runa ir par zinti ,,Imperius!,,]

Ar grūtībām atrāvusi Malfoja roku, viņa metās projām. Drako tikai kliedza kaut ko nesakarīgu viņai pakaļ.

Viņa pasmaidīja zvaigznēm. No tumsas kāds atņirdza pretī.

• Ron, vai tu kaut ko jūti? – Harijs ar asarām acīs jautāja.
• Liekas, ka man ir norauta kāja...
• Nē, Ron. Abas.

Vai tu gribi teikt, ka gribi teikt man kaut ko?

• Harij, noskūpsti mani!
• Kur?

Rons nožāvājās un aizrijās.

• Tu slikti beidzi, Voldemort, - teica Hermione, ar nicinājumu skatoties uz viņa ķermeni.
• Viņa gals uzbudinās visu pasauli, - viņu ap pleciem apskāva Harijs.

Gaisma bija tik spoža, ka Voldemorts uz mūžu palika akls un pat Harijam nācās aiztaisīt acis.

Nāvēdis transgresēja, bet kļūdījās un atgriezās, kaut arī bija nolēmis nemirt.

• Ron, es redzu Hagridu! Vai varbūt arī ka ne viņu, bet trollim gan mazliet līdzīgs! Ņemsim un apdullināsim viņu ar zižļiem!

Profesore Makgonokaka. [Oriģinālā – Makgonogala – var jau arī kļūdīties: kal krieviski ir kakas.]

• Vai tas ir fēniks vai pūce?
• Nogalināsim, ja būs fēnikss, tad atdzīvosies!

Harijs ar grūtībām piesēja paciņu pie Hedvigas kājas. Pūce neapmierināti ieknāba viņam kaklā.

• Ak tu, nešķīstenis! - iekliedzās tēvocis Vernons, graužot nagus un kožot lūpu Harijam.

[Kuram negadās – punkts vienu vārdu par tālu ielikts – liela muiža.]

Dadlijs bija tik resns, ka Harijs viņā brīvi varēja izvietoties un, ja vēlējās, tad tur varēja ielīst arī Hermione.

• Zonā zini, ko ar tādiem dara? – bēdīgi jautāja Harijam Sīriuss.

      Es esmu Voldermorts.

Pūce kļuva gluži vai traka. Viņa kaut kur stipri ieknāba Harijam un viņš vēl ilgi tupēja uz ceļiem, smagi elpojot un slaukot ar roku asinis.

Zilgāzainais vienradzis. [Netulkojams: izlaists burts vārda daļā ,,glazij,, - acainais.]

Filča kaķis ieskrējienā notrieca Hariju un sāka viņam grauzt.

Malfojs sāka atkrēpot asinis, lai citi domātu, ka viņam ir slikti.

Harijs uzģērba pidžamu un ielēca gultā, taču tā ar atsperēm izmeta viņu cauri logam, pretī naktij.

Trollis ar smirdošu rēcienu acīs vēroja trijotni, kas neko nenojauta.

Pirms mača Harijam nebija apetītes. Tomēr, Harijs atvēra muti, lai ieliktu tajā kaut ko un apēstu.

Ballē Hermionei ar dārdoņu nokrita kleita, taču viņa to paguva satvert aiz malas un atkal uzģērba.

Harijs ieraudzīja zibsni un no uzbudinājuma gandrīz nenokrita no slotas.

Zeltiņš lepni gāja pa ēdamzāli, pārsteidzot visus ar savu cieņu. Pat Strups pārsteigts pacēla uzaci.

Pēc tam viņš ar izsmieklu paraudzījās uz studentiem. Meitenes sūtīja viņa skatienam smaidus, bet zēni kautrīgi nolaida skatienus.

Strups noliecās pēc spalvas un tajā pat mirklī noelsās no pārsteiguma. Liekas, ka istabā viņš nebija viens.

Iekodis lūpā, Harijs akurāti bāza to Hermiones mutē. [ Runa ir par zālēm! Tableti vai ko citu.]

Gājputni – pūces ar skumjiem kliedzieniem lidoja uz dienvidiem.

Karš sākās pēkšņi. Daudzi pat izbrīnījās, taču nolēma neticēt.

Nataša domīgi paskatījās uz Ronu un viņš nez kāpēc ierukšķējās, izspļaudams auzu tumi.

Strups ar niknumu iespēra Nevila katlam, kas stāvēja uz skolas sola.

Hermione viegli pieskārās ar mēli Harija vaigam. Kaut kas viņam lika nodomāt, ka tas nav draudzīgs skūpsts un viņš mēģināja atgrūst to ar roku.

Dzīvžogu ielā iestājās rīts un Harijs kā parasti sāka taustīt brilles.

Aiz smagajām durvīm skanēja šausminoši sieviešu kliedzieni un jūtami oda pēc svilušas gumijas.

Vispirms Nevils saspringti tusnīja, bet pēc tam pēkšņi atvieglojās.

-Vīzlij, beidz taču – cik tad var?! – sašuta Drako.

Dobijs bija vergs, taču brīvs un Harija zeķi mīlošs vergs.

Petūnija visās nozīmēs bija zirgs, turklāt vēl ar vīru – cūku, kuram bija resns dēls Dadlijs.

Aizkars ar kraukšķi atlūza no dzegas un ietina pārsteigto meiteni.

Strups bargi pārliecās pār neko nezinošo Hariju.

Rons ieskrējies paklupa pār Filča kaķi. Dzīvnieks iespiedzās vēl vairāk, sapinot Vīzlija kājas.

Voldemorts atvēra muti un padomājis domīgi pakasīja galvu. Ko par to teikt, viņš nebija nolēmis un tāpēc nolēma vairāk nemeklēt.

Kentaurs divas reizes iespēra Hagridam ar trīs pakaviem.

Rons uzbruka kentauram no aizmugures un iesprauda zizli tik dziļi, cik spēja. Ciļvēkzirgs no bailēm sāka kliegt.

Harijs sabijies pavērās Maksūrā, kas bija pārsteigusi viņu tik nepiedienīgā nodarbē. Nezinot, kur likt rokas, puisis sāka gludināt mantiju.

• Turpiniet, Poter, bet es paskatīšos.

[ Runa, starp citu, ir par aizliegtu sludinājumu izlīmēšanu.]

Rons kliedza kā traks, pārbrēcot nervozos sirds pukstus.

„Kur ir tas lietussargs ar zižļa atlūzu?” – satraukti domāja Hagrids, braukājot roku sev dibenā.

Dumidors nebija nemaz tik vecs, reizēm naktīs viņš domāja, gan par Voldemortu, gan par Hariju. Zēnu tēli sildīja viņa dvēseli. Arī Melsudors taču kādreiz bija bijis zēns.

• Kas te ir?!
• Es te esmu.

Zāles šalkoņa atgādināja audzēkņiem par pusdienu sākumu.

Hedviga tīrīja spalvas, taču tās nebija atmazgājamas.

Drako pacēla acis un ieraudzīja pie pašas zemes lidojošo Poteru.

Flēra izplēta rokas un apņēma apskāvienos Hariju.

Diena gāja uz vakaru, bet saule vēl nebija uzlēkusi.

Harijs bija neparasts zēns, viņam bija, ne tikai rēta, bet arī brilles.

Arakoks bija ļauns, bet liels zirneklis un bieži uzņēma pie sevis Hagridu. Mežsargs viņam patika un viņš to mīlēja. Hagrids arī nesmādēja zirnekli.

Germānija Grendžere. [Nu ja, krieviski jau ir Germiona, sajaukt var. Starp citu, pirmajā pirātiskajā krievu video tulkotājs esot tieši tā arī dēvējis Hermioni – Germānija. Un tur vēl esot bijis Tamboldorfs un pat Tabldons.]

Minerva Maksūra mīlēja kaķus un tādēļ dažreiz pat pati pārvērtās par kaķeni.

Harijs ar šaubām paskatījās uz Čengu, pēc bezmiega nakts ar Hermioni viņš šaubījās, vai spēs izturēt ilgāk par desmit minūtēm. [ Runa ir par kalambola maču un to, ka Harijs visu nakti kopā ar Hermioni bija nosēdējis bibliotēkā pie grāmatām. Viņš baidījās, ka nokritīs no slotas.]

Hedviga ieknāba zēnam kaklā par to, ka viņš mīl viņu tikai tad, kad jāaiznes pasts.

• Ak, Dievs, kāda garlaicība, - izspieda no sevis Rons, skatoties, kā Strups rāda ingredientus. [Autors krievu vārdā „skuka” (garlaicība) bija izlaidis burtu k.]

Drako Maflojs kratījās smieklos bez apstājas, rēcot caur asarām. [Tieši Maflojs.]

Dumidors atvēra fēniksa būri un satvēra Harija olu. [Fēniksa olu, ko Harijs turēja rokās.]

Hermione sasita plaukstas un gandrīz izmežģīja kāju.

Pomfrija madāma bija tā apkrauta ar darbu, ka slimniekiem viņai gandrīz neatlika laika.

Hedviga pacēlās un tomēr ar trešo reizi nosēdās.

Harijs vērtējoši paskatījās uz Vaidu Vairu un pēkšņi saprata, ka ar Hermioni viņam šajā lietā būs parocīgāk. [Tas nav tas, ko jūs domājat!]

Kentaurs nometa apnikušo Ronu no dibena. [Cilvēks nezināja vārdu „mugura”.]

Voldemorts sajutās šokēts, kad Hermione izrāva viņam abas olas. [No rokām izrāva, no rokām!]

- Harij!!! Ātrāk laid virsū atprātotājiem briežus!

Klusēt vairs nebija spēka, bet arī teikt nebija ko.

Čo uzsmaidīja Vīzlijam un Rons saprata, ka Harijs viņu nogalinās, taču atteikt meitenei viņam nebija nekādu tiesību.

Hedviga bija kaut kāda dīvaina, pēc minūtes Harijs saprata, ka kāds viņai bija norāvis kājas ar visu vēstuli.

Hermionei jau tirpa mēle, bet Strups lika turpināt.

Zibiņš bija tik maziņš, ka sniedzās studentiem tik tikko līdz jostas vietai un viņi nekautrēdamies to izmantoja.