Dzimis Heidelbergā, filozofijas doktora Ernsta Georga Jungera ģimenē. Tēvs, kuram bija doktora grāds ķīmijā, atstāja akadēmisko karjeru un ģimene pārbrauca uz Švarcenbergu Saksijā, kur Jungers-vecākais kļuva par aptiekas īpašnieku. No 1901. līdz 1913. gadam Ernsts Jungers mācījās slēgtā skolā Hanoverē. 1913. gadā aizbēga no mājām, lai iestātos Franču Ārzemju leģionā. Tēvs izmantoja diplomātiskos kanālus, lai viņu atgrieztu. Kopā ar brāli Fridrihu Georgu Jungeru piedalījās kustībā „Vanderfogels”, Grupa bija pazīstama, kā vidējās klases jaunatnes neapmierinātības balss, grupas piedalīšanās kājāmgājēju pastaigās pa Vāciju bija protesta žests. Pēc atgriešanās Jungers noslēdza līgumu ar tēvu, ka viņš pabeigs mācības, pirms dosies ekspedīcijā uz Kilimandžaro.
Pēc Pirmā pasaules kara Ernsts Jungers kopā ar brāli Fridrihu Georgu aizraujas ar nacionālsociālisma idejām. Konkrēti, viņš velta „Uguns un asins” eksemplāru Hitleram («dem nationalen Führer Adolf Hitler»), kurš pat nozīmē tikšanos ar viņu, taču pēdējā brīdī to atsauc. Kad Hitlers nāk pie varas, Jungers sāk attālināties nacionālsociālistiem, atsaucot priekšlikumu ieņemt vietu viņu partijas vēlēšanu sarakstā, un apvainojoši atsaucas pret Gebelsu [Vikipēdijā avots nav uzrādīts – t.p.], tomēr savus uzskatus saglabā. Pretdarbība nacionālsociālistu centieniem pieteikt savas tiesības uz tajos laikos popularitāti ieguvušo, kara grāmatu autoru izpaudās, kad Jungers atteicās 1933. gadā ieņemt vietu Poētiskajā akadēmijā (Dichterakademie), kur jau notika tīrīšanas, rezultātā gestapo veic kratīšanu viņa mājā [Vikipēdijā avots nav uzrādīts – t.p.], neskatoties uz Jungera brīvdomību, viņš paliek neskarts, tāpēc ka Hitlers jūt pret viņu pietāti, kā pret Pirmā pasaules kara varoni, kur arī pats Hitlers bija ņēmis dalību.
Pēc Vācijas okupācijas sabiedrotie aizliedza izdot viņa grāmatas, aizliegums tika atcelts tikai 1949. gadā. 1950. gadā rakstnieks pārcēlās uz dzīvi Vilflingenas pilsētiņā, Lejasšvābijā.
Pirmie viņa darbi parādījās ārpus Vācijas: „Miers” (Der Friede) – Amsterdamā, 1946. gadā, „Ceļojums pa Atlantiju” (Atlantische Fahrt) — Londonā, vācu karagūstekņiem, 1947. gadā un ceļojumu dienasgrāmatas „No zelta gliemežvāka” (Aus der goldenen Muschel) — Cīrihē, 1948. gadā. Turklāt Jungers atteicās aizpildīt denacifikācijas anketu, kas nepaātrināja aizlieguma noņemšanu.
1949. gadā tiek publicētas Jungera kara dienasgrāmatas ar nosaukumu „Starojums” (Strahlungen) [vēlāk pārstrādātas], tāpat iznāk kvazifantastiskais romāns „Heliopole”, kur Prokonsula lomā pieņemts redzēt vācu virsniecību, bet Landfogta tēlā – nacionālsociālistu darboņus. Cita starpā interesanti ir tehnisko jaunievedumu apraksti – pirmais GPS pareģojums un mobilie sakari (tie gan bija selektīvi un notika ar supergaro viļņu palīdzību).
1990. gadā tiek izdots krājums „Šķēres” (Die Schere) — sarežģītu aforismu kolekcija par mūsdienu/postmūsdienu pasaules stāvokli. Citas Jungera publikācijas aprobežojas ar turpmāko dienasgrāmatu izdošanu „Pagājuši septiņdesmitie. Dienasgrāmatas 1971-1980” (Siebzig Verweht), izņemot aprakstu ar nosaukumu „Tēla nomaiņa” (Gestaltwandel).
Simtgadu jubileju Jungers atzīmēja 1995. gadā visai vareni. Viņš sarunāja, ka savus materiālus nodos Vācu literatūras arhīvā Marbahā uz Nekaras, kur ar viņa atraitnes atļauju rokraksti, iespieddarbi un dienasgrāmatu oriģināli ir pieejami akadēmiskiem pētījumiem.
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%AE%D0%BD%D0%B3%D0%B5%D1%80,_%D0%AD%D1%80%D0%BD%D1%81%D1%82
Stikla bites. Gläserne Bienen
«Stikla bites» (1957) — liekas, ir pats neparastākais Jungera romāns, kas sarakstīts utopijas un antiutopijas žanru sadurvietā. Tehnoloģiskā progresa un mākslīgā intelekta uzplaukuma sabiedrība, roboti, kas aizstāj cilvēkus ražošanā, virtuālās realitātes attīstība un eksistences komforts. Par šo „labklājību” - cilvēkiem ir jāmaksā ar vientulību un personīgās brīvības zaudēšanu un nekontrolējamību. Tāda ir pasaule, kur dzīvo romāna galvenais varonis – atvaļināts rotmistrs Rihards, kurš mēģina iegūt darbu fabrikā, kur ražo kaut kāda Dzaparoni – izsmalcinātu eksperimentu mīļotāja, kurš vēlas pārspēt galveno radītāju – dabu, ar mākslīgo intelektu apveltītus robotus-liliputus. Varbūt cilvēce ir nomaldījusies no ceļa un tehnoloģiju varenums ir tikai mānīgs progress?
https://www.livelib.ru/book/1003012493-steklyannye-pchely-ernst-yunger
Luga.
https://www.muenchner-kammerspiele.de/en/staging/glaserne-bienen