Bet tas nemaina paša fenomena būtību! Šī ir viena no pirmajām spēlēm, kura masām (lai to piedzīvotu pietiek ar viedtālruni) piedāvā augmentēto (papildināto) realitāti. Protams būtisks aspekts daudziem ir melanholiskās atmiņas, kas saistās ar bērnību/jaunību, kuras laikā kā viena no izklaidēm bija tieši Pokémonu animes stilā zīmēto “multeņu” skatīšanās vai iesmiešana par tām. Un redz, pašlaik ir dota iespēja pašiem būt par Ešiem Ketčumiem (Ash Ketchum) un skraidīt apkārt ķerot virtuālo pokemonus reālajā vidē. Vidē kurā pavadām savu ikdienu un sadzīvi! Tātad spēles panākumu pamatā ir iespēja ikvienam no mums ikdienas gaitās, kuras dažreiz var sanākt vienmuļas un garlaicīgas, padarīt nedaudz (labi — daudz!) interesantākas un jautrākas. Ieviest savā rutīnā rotaļas elementu, kas tiek papildināta ar medību dziņu. Protams iepriekš jau tas tika darīts. Bet tas bija citādi. Neviens tetris vai Candy Crush nesniedz pieredzi un sajūtas, kas rodas ķerot pokemonus sev apkārt. Jo iepriekš tas viss notika tur — Internetos, datorā, virtuālajā realitātē. Ne šeit. Neapšaubu, ka virtuālā realitāte un mūsu pilnīga iesaiste caur dažāda veida ierīcēm arī atradīs savu vietu, nevien dažu nūģu sabiedrībā. Bet VR aizvien nav tas, ko cilvēka prāts vēlas. Un Pokémon GO to pierāda. Rau’, cilvēku vienmēr ir mēģinājuši padarīt par daļu no virtuālās realitātes. Ievilkt tajā. Piespiežot atteikties no tā, kas viņam ir apkārt. Bet tagad ir otrādi. Spēle ir izvilkta no virtuālās realitātes pie cilvēkiem. Kļūstot par papildinājumu mūsu ikdienas realitātei. Un tajā arī ir tā sāls. Tas ir iemesls, kamdēļ cilvēki pavelkas un sāk spēlēt. Robeža ir nojaukta.