Romāna darbība norisinās fantastiskā pasaulē, kādā kontinentā, kura lielāko daļu aizņem Alandijas valsts. Visi vietvārdi, varoņu personvārdi ļoti "velk" uz asociāciju ar Ķīnu un Japānu. Tāpat arī vietējo paradumu, tērpu apraksts.

Romāns - stāsts par meiteni, kura cītīgi strādā pie tā, lai atrastu savu vietu ārpus ierastā - meitenēm nedrīkst nodarboties ar kaut to pašu šuvēja profesiju vairāk, nekā kādu apģērbu lāpīšana. Romāns - stāsts par pārbaudījumiem, kuri jāpārvar meitenei.

Ir maģijas klātbūtne, taču maģija nav notikumu balsts, maģija tikai reizēm piedalās notikumu ritā. Un ar jautājumu par maģijas gaismas un tumsas pusēm tās pielietojumā.

Romānā ir viss - mērķtiecīga tiekšanās uz mērķi, mīlestība, pienākums, uzticēšanās. Un tas, uz ko ir gatavs cilvēks mīlestības vadīts. Un te ir vienalga - kāda tā mīlestība ir: uz savu profesiju, uz tēvu, brāli, iespējamo mūža draugu... Galvenais ir mīlestības motivēta rīcība.

Ir arī pieteikums, ka romāna turpinājums sekos. Un pat labi, jo šis beidzas ar noti "Un kas notika tālāk?" Jo romāns aizrauj, iesūc. Lasot grūti apstāties. Mani no vienā ritmā izlasīšanas atturēja tikai mana ar gadiem iegūtā redzes īpatnība - viegli lasās pie dienasgaismas; mākslīgajā (lampas) apgaismojumā jau grūti sokas un prasās pēc ūberlieliem burtiem, kuri iespiestā tekstā ir atkarīgi nevis no ekrāna palielināšanas iespējām, bet no tipogrāfijas uzskata grāmatu iespiežot.

Iesaku. Pie kam manā uztverē romānu visai grūti nosaukt par "sieviešu romānu", kaut arī darbība norisinās no sievietes redzesviedokļa.

https://mana-ligzda.blogspot.com/2022/11/elizabete-lima-savijot-saullektu.html