Iepriekšējās biedrības apmeklējuma reizēs mēs paguvām tikt iekšā lielajā lokatora-teleskopa ēkā, toties nevarējām apmeklēt mazo 16m diametra antenas ēku. Tagad mums tāda iespēja bija, kā arī varējām izstaigāt visai garos un mazliet baisos pazemes tuneļus, kas savieno dažādas padomju slepenā, militārā objekta daļas. Kādreizējais tehniskais izlūkošanas vadības centrs ir ar abiem lokatoriem ir savienots ar pazemes tuneļiem. Pamatīgas pazemes telpas ir arī zem tehniskā centra ēkas. Tagad tur valda pamestība un postaža, bet kā ekskursijas apskates objekts, tas ir ļoti aizraujošs. Paredzams, ka arī tas ilgi nebūs iespējams, jo noteikti jau, ka agri vai vēlu tiks paziņots, ka šīs pazemes pussabrukušās telpas nav apmeklētājiem piemērotas un bīstamas. Tāpēc labi, ka mums izdevās vēl šo iespēju izmantot, ko nevarējām darīt gadsimta sakuma apmeklējuma reizēs. Tas pats attiecas uz pašu mazo, 16.m diametra antenas radioteleskopu. Pašreizējā padomju armijas antena ir bojāta un drīzumā, iespējams, jau šajā rudenī tiks demontēta un vairāk nekad kosmosa tāles nevēros, jo bojājumi esot pārāk lieli, lai tos labotu. Tamdēļ ir pieņemts lēmums uzstādīt pilnīgi jaunu antenu, ko izgatavos, pagaidām mums nezināmā vietā. Tā ka, šī vasara ir pēdējais laiks, lai redzētu tuvumā padomju laika veikumu. Turklāt, tad kad būs uzstādīts jaunais radioteleskops, tad arī tas tiks nodots tikai un vienīgi kosmosa pētnieku rīcībā un tādas, ekskluzīvas iespējas, kāda vēl ir pašlaik vairs nebūs.
Ekskursijas laikā bez Irbenes radiolokatora apmeklējām arī pazemes bunkurus Vidzemes jūrmalā netālu no Irbenes radiolokatora, nedaudz apskatījām Ventspils Ostas ielas promenādi, Baltijas jūras stāvkrastu pie Jūrkalnes, nedaudz apskatījām Kuldīgu, līkumojot pa pilsētas ieliņām, meklējot izbraucamas ielas – pilsētā notika pilsētas svētki un gājiens, tādēļ satiksme pilsētā bija ierobežota – un apskatījām Ventas rumbu.
Brauciens bija sirsnīgs un iespaidiem bagāts. Ir vērts padomāt par līdzīgu ekskursiju organizēšanu.