Eiropas čempionāti futbolā. 2. daļa

Eiropas čempionāts futbolā (pazīstams arī kā UEFA Eiropas čempionāts) ir UEFA valstu galvenais futbola turnīrs. Finālturnīrs norisinās ik pēc četriem gadiem, kopš 1960. gada un sākotnēji saukts par Eiropas Nāciju Kausu. Pašreizējais nosaukums ir kopš 1968. gada.

Līdz 1976. gadam finālturnīrā piedalījās četras komandas. Kopš 1980. gada piedalījās astoņas komandas, bet kopš 1996. gada — 16 komandas, kopš 2016. gada - 24 komandas, kas piedalīsies finālturnīrā, noskaidro kvalifikācijas spēlēs. 2. daļa arī veltīti čempionātiem no 1996. gada.

1996. gada Eiropas čempionāts futbolā notika Anglijā no 8. līdz 30. jūnijam. Tas bija pēc skaita 10. Eiropas čempionāts futbolā, ko rīkoja UEFA. Par Eiropas čempioniem jau 3. reizi kļuva Vācijas izlase, kas finālā ar 2:1 pagarinājumā pārspēja Čehiju. Tā kā turnīrs notika futbola dzimtenē Anglijā, čempionāta devīze bija "Futbols atgriežas mājās". Fināļturnīrā startēja:

Anglija

Bulgārija

Čehija

Dānija

Francija

Horvātija

Itālija

Krievija

Nīderlande

Portugāle

Rumānija

Skotija

Spānija

Šveice

Turcija

Vācija

Turnīra gaita.

Šajā finālturnīrā pirmoreiz piedalījās 16 komandas, kas izskaidrojams ar vairāku jaunu valstu izveidošanos Eiropā 1990. gadu sākumā. 16 komandas tika sadalītas 4 grupās pa četrām komandām. Katras grupas 2 spēcīgākās izlases iekļuva ceturtdaļfinālā.

A grupā pārliecinoši ar tuvākajiem sekotājiem galā tika laukuma saimnieki Anglijas izlase, kas apsteidza Nīderlandi un Skotiju. Nīderlande ieņēma 2. vietu tikai pateicoties vairāk gūtajiem vārtiem. B grupā uzvarēja Francijas izlase, savukārt Spānija, apsteidzot bulgārus un rumāņus, ieņēma 2. vietu. C grupā pretiniekiem cerības neatstāja vācieši, savukārt 2. vietā esošie čehi Itāliju turnīra tabulā apsteidza pateicoties uzvarai savstarpējā spēlē. D grupā labākās izrādījās Portugāles un Horvātijas izlases, savukārt no grupas neizkļuva iepriekšējie Eiropas čempioni dāņi.

2 no 4 ceturtdaļfināliem uzvarētāju izšķīra pēcspēles 11 m sitienu sērijā: tā Anglija pārspēja Spāniju, bet Francija - Nīderlandi. Savukārt Vācija un Čehija ar minimālu 1 vārtu pārsvaru uzvarēja attiecīgi horvātus un portugāļus.

Arī abos pusfinālos spēļu likteni izšķīra 11 m sitieni: aizraujošās pēcspēles sitienu sērijās Čehija uzvarēja Franciju, bet par "Futbola klasiku" sauktajā duelī Vācija pieveica Angliju.

Finālspēlē starp Vācijas un Čehijas izlasēm, pārāki ar 2-1 izrādījās vācieši, kuru labā abus vārtus guva Olivers BīrhofsVācijas izlase kļuva par pirmo komandu, kas kļuvusi par trīskārtēju Eiropas čempioni.

2000. gada Eiropas čempionāts futbolā notika Beļģijā un Nīderlandē no 10. jūnija līdz 2. jūlijam. Tas bija pēc skaita 11. Eiropas čempionāts futbolā, ko rīkoja UEFA. Pirmoreiz finālturnīrs norisinājās divās valstīs. Par Eiropas čempioniem kļuva Francijas izlase, kas pagarinājumā ar 2:1 pārspēja Itāliju. Fināļturnīrā startēja:

Šīs 16 komandas piedalījās 2000. gada Eiropas čempionātā. Turnīram automātiski kvalificējās laukuma saimnieki Beļģijas un Nīderlandes izlases.

Anglija

Beļģija

Čehija

Dānija

Dienvidslāvija

Francija

Itālija

Nīderlande

Norvēģija

Portugāle

Rumānija

Slovēnija

Spānija

Turcija

Vācija

Zviedrija

Turnīra gaita

Turnīra formāts bija tieši tāds pats, kā iepriekšējā čempionātā. 16 komandas tika sadalītas 4 grupās pa četrām komandām. Katras grupas 2 spēcīgākās izlases iekļuva ceturtdaļfinālā.

Vispārsteidzošākie notikumi risinājās A grupā: abas grupas favorītes Anglija un Vācija piedzīvoja izgāšanos, neizkļūstot no grupas, tādēļ ceturtdaļfinālā iekļuva portugāļi un rumāņi. B grupā visās 3 spēlēs uzvarēja Itālija, ieņemot pirmo vietu grupā; kā otrie ceturtdaļfinālām kvalificējās Turcijas izlase. C grupā uzvarēja Spānija, savukārt otro vietu, tikai pateicoties vairāk gūtajiem vārtiem nekā Norvēģijai, ieguva Dienvidslāvija. D grupā ļoti pārliecinoši uzvarēja Nīderlande un Francija.

Ceturtdaļfinālā ļoti pārliecinoši turpināja spēlēt Nīderlandes izlase, kas ar 6-1 sagrāva dienvidslāvusPortugāle un Itālija ar 2-0 uzvarēja attiecīgi Turciju un Rumāniju, savukārt visaizraujošākajā ceturtdaļfinālā Francija ar 2-1 pārspēja Spāniju.

Pusfināli aizritēja ļoti saspringtās cīņās: Francija tikai spēles papildlaikā, pateicoties Zinedina Zidāna realizētajam soda sitienam, pārspēja Portugāli, savukārt Itālijas izlase, pateicoties lieliskajai vārtsarga Frančesko Toldo lieliskajam sniegumam, pēcspēles 11 m sitienu sērijā uzvarēja Nīderlandi.

Finālā tikās divas mūžsenās sāncenses Francijas un Itālijas izlases. 55. minūtē Marko Delvečio izvirzīja vadībā itāļus, un jau likās, ka spēles liktenis izšķirts, taču pamatlaika pēdējā minūtē neizšķirtu panāca Silvēns Viltors. Spēles papildlaikā "zelta vārtus" ar lielisku sitienu guva Dāvids Trezegē, un palīdzēja tābrīža Pasaules čempionei Francijas izlasei iegūt arī Eiropas čempionu titulu.

2004. gada Eiropas čempionāts futbolā notika Portugālē no 12. jūnija līdz 4. jūlijam. Tas bija pēc skaita 12. Eiropas čempionāts futbolā, ko rīkoja UEFA. Par Eiropas čempioniem negaidīti kļuva Grieķijas izlase, kas finālā ar 1:0 pārspēja laukuma saimniekus Portugāli. Šis bija pirmais un pagaidām vienīgais Eiropas čempionāta finālturnīrs, kurā piedalījās arī Latvijas izlase.

Komandas

Šīs 16 komandas piedalījās 2004. gada Eiropas čempionātā. Turnīram automātiski kvalificējās laukuma saimnieki Portugāles izlase.

Anglija

Bulgārija

Čehija

Dānija

Francija

Grieķija

Horvātija

Itālija

Krievija

Latvija

Nīderlande

Portugāle

Spānija

Šveice

Vācija

Zviedrija

Turnīra gaita

Turnīra formāts bija tieši tāds pats, kā iepriekšējā čempionātā. 16 komandas tika sadalītas 4 grupās pa četrām komandām. Katras grupas 2 spēcīgākās izlases iekļuva ceturtdaļfinālā.

A grupā uzvarēja laukuma saimnieki Portugāle, bet otro vietu pārsteidzoši ieguva Grieķijas izlase, kas apsteidza par spēcīgākām uzskatītās Spānijas un Krievijas izlases. No B grupas ceturtdaļfinālā ļoti pārliecinoši iekļuva favorītes Francija un Anglija, savukārt C grupā 3 komandas ieguva 5 punktus, taču pateicoties neizšķirtam pēdējā savstarpējā spēlē, tālāk iekļuva Zviedrija un Dānija, aiz borta atstājot Itāliju. D grupā visās 3 spēlēs uzvarēja Čehija, bet otrajā vietā palika Nīderlande, kas apsteidza vāciešus un latviešus.

Divās no četrām ceturtdaļfināla spēlēm uzvarētāju nācās noskaidrot pēcspēles 11 m sitienu sērijās, kur Portugāle uzvarēja Angliju, bet Nīderlande - Zviedriju. Vēl Čehija ar 3-0 sagrāva dāņus, savukārt kārtējo pārsteigumu sagādāja Grieķija, ar 1-0 uzvarot Francijas izlasi.

Pusfinālā ļoti līdzīgā spēlē Portugāle ar 2-1 uzvarēja Nīderlandi, bet Čehijas izlasi apturēja grieķi.

Finālā tikās Portugāle pret Grieķiju. Par favorītiem tika uzskatīti mājinieki portugāļi, taču visa turnīra laikā izteiktu aizsardzības futbolu spēlējošā Grieķijas izlase, pateicoties Angela Haristeja gūtajiem vārtiem, jau trešajā spēlē pēc kārtas uzvarēja ar 1-0, tā kļūstot par Eiropas čempioniem.

2008. gada Eiropas čempionāts futbolā jeb Euro 2008 notika Austrijā un Šveicē no 2008. gada 7. līdz 29. jūnijam. Tas bija pēc skaita 13. Eiropas čempionāts futbolā, ko rīko UEFA. Par Eiropas čempioniem pirmo reizi kopš 1964. gada kļuva Spānijas izlase, kas finālspēlē ar 1:0 pārspēja Vāciju.

Turnīrā piedalījās 16 komandas. Austrija un Šveice kā rīkotājvalstis turnīram kvalificējās automātiski, pārējās 14 komandas tika noteiktas kvalifikācijas turnīrā, kas norisinājās no 2006. gada augusta līdz 2007. gada novembrim. Pirmoreiz finālturnīrā piedalījās Austrijas un Polijas izlases. Šī bija otrā reize, kad Eiropas čempionāta finālturnīrs notika divās valstīs, iepriekšējā reize bija 2000. gadā, kad čempionātu kopīgi rīkoja Beļģija un Nīderlande.

Kvalifikācija

Kvalifikācijas turnīra izloze notika 2006. gada 27. janvārī Montro, Šveicē plkst. 12:00.

Kvalifikācijas turnīrs sākās mēnesi pēc 2006. gada Pasaules kausa beigām. Austrija un Šveice kā rīkotājvalstis automātiski kvalificējās finālturnīram.

Kvalifikācijas turnīra izspēles formāts, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tika izmainīts. Visu 7 grupu uzvarētāji un otro vietu ieguvēji automātiski kvalificējās čempionātam, kamēr rīkotājvalstis aizpildīja atlikušās 2 vietas 16 komandu finālturnīrā. Šī izmaiņa nozīmēja, ka vairs netika rīkotas izslēgšanas spēles starp kvalifikācijas grupu 2. vietu ieguvējām - tagad tās automātiski kvalificējās turnīram. Komandām, kas ieņēma 3. vietu grupā, vairs nebija iespējas kvalificēties. Sešās no septiņām grupām bija pa 7 komandām, bet vienīgi A grupā - 8.

Finālturnīrā piedalījās:

Austrija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Krievija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Spānija, Šveice, Turcija, Vācija, Zviedrija.

Finālā no A grupas tālāk tika Portugāle un Turcija. No B grupas: Horvātija un Vācija. No C grupas: Nīderlande un Itālija. No D grupas: Spānija un Krievija.

Ceturtdaļfinālā uzvarēja: Vācija, Turcija, Krievija un Spānija. Pusfinālā Vācija un Spānija, bet par Eiropas čempioniem kļuva Spānija.

2012. gada Eiropas čempionāts futbolā jeb Euro 2012 notika Polijā un Ukrainā no 2012. gada 8. jūnija līdz 1. jūlijam. Tas bija 14. Eiropas čempionāts futbolā, ko rīko UEFA. Čempiona titulu izcīnīja Spānijas izlase, izcīnot 3. titulu un pirmo reizi Eiropas čempionātu vēsturē aizstāvot savu titulu.

Tiesības rīkot Eiropas čempionātu Polija un Ukraina ieguva UEFA izpildkomitejas balsojumā 2007. gada 18. aprīlī KārdifāVelsā. Polijas un Ukrainas kopīgais pieteikums balsojumā pārspēja Itālijas un Horvātijas/Ungārijas kandidatūras, kļūstot par trešo izvēlēto divu valstu kopējo kandidatūru, kas rīkos Eiropas čempionātu. Iepriekšējās reizes bija 2000. gadā Beļģijā un Nīderlandē, kā arī 2008. gadā Austrijā un Šveicē.

Šī bija pirmā reize pēc Aukstā kara beigām, kad tik liela mēroga starptautisks futbola turnīrs tiek rīkots Austrumeiropas valstīs, kurās ir ilgas futbola tradīcijas, bet nav tik labi attīstītas vietējās līgas un futbola infrastruktūra, kā tas ir Rietumeiropā. Neskaitot Harkivu un Donecku, pārējās rīkotājpilsētas ir populāri tūristu galamērķi. Taču nav zināms, vai to pieredze būs pietiekama veiksmīgai daudzo tūristu uzņemšanai, kā arī esošā transporta infrastruktūra nav pietiekami attīstīta, lai veiksmīgi nodrošinātu lielo cilvēku plūsmu starp rīkotājvalstīm gan vienas valsts, gan abu valstu ietvaros. Lai uzlabotu šo situāciju, rīkotājvalstis paredz ceļu un lielceļu paplašināšanu un modernizēšanu (piemēram, Polijas A4 autostrāde).

Dalībvalstis

Bija paredzēts, ka Euro 2012 piedalīsies 16 nacionālās izlases, kā tas ir bijis kopš 1996. gada. Vairākas Eiropas nacionālās futbola federācijas uzskatīja, ka komandu skaitu vajadzētu palielināt līdz 24, jo pēdējos gados ir stipri pieaudzis UEFA locekļu skaits (2006. gada aprīlī 53, salīdzinot ar 33, kas bija pirms PSRS un Dienvidslāvijas sabrukšanas). Taču 2007. gada 17. aprīlī UEFA izpildkomiteja formāli nostājās pret komandu skaita pieaugumu 2012. gadā. Analītiķi uzskatīja, ka šis lēmums var netikt īstenots, jo paplašināšanās solījumus savās kandidatūrās UEFA prezidenta vēlēšanās iekļāva gan Mišels Platinī, gan viņa sāncensis Lenarts Johansons, un vairāk nekā 40 nacionālās federācijas to atbalstītu. 2008. gada septembrī UEFA paziņoja, ka Euro 2016 čempionātā dalībvalstu skaits tiks palielināts no 16 uz 24 izlasēm.

Kvalificējušās komandas:

Anglija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Īrija, Krievija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Spānija, Ukraina, Vācija, Zviedrija.

Grupu turnīrā no A grupas tālāk tika Čehija un Grieķija. No B grupas: Vācija un Portugāle. No C grupas: Spānija un Itālija. No D grupas: Anglija un Francija.

Ceturtdaļfinālā uzvarēja: Portugāle, Spānija, Vācija un Itālija. Pusfinālā uzvarēja: Spānija un Itālija. Par čempioni kļuva Spānija.

Par tālākajiem čempionātiem, kad finālturnīrā jau startēja 24 komandas lasiet trešajā daļā.