Līdz 1976. gadam finālturnīrā piedalījās četras komandas. Kopš 1980. gada piedalījās astoņas komandas, bet kopš 1996. gada — 16 komandas, kopš 2016. gada - 24 komandas, kas piedalīsies finālturnīrā, noskaidro kvalifikācijas spēlēs: 1960. un 1964. gadā — ar izslēgšanas spēlēm, kopš 1968. gada — sadalot komandas kvalifikācijas grupās. Rīkotājvalstij ir tiesības piedalīties finālturnīrā, nespēlējot kvalifikācijas spēles.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Eiropas_%C4%8Dempion%C4%81ts_futbol%C4%81

1960. gada Eiropas čempionāts futbolā, toreiz saukts par Eiropas Nāciju Kausu, bija pirmais Eiropas čempionāts futbolā, ko rīko UEFA. Finālturnīrs norisinājās Francijā. Par pirmajiem Eiropas čempioniem kļuva PSRS izlase, kas finālā pagarinājumā ar 2:1 uzvarēja Dienvidslāviju.

Čempionāta formāts bija izslēgšanas turnīrs, tajā piedalījās 17 komandas. Komandas aizvadīja pa divām spēlēm (izbraukumā un mājās) līdz pusfināliem. Pusfinālā iekļuvušās 4 komandas piedalījās finālturnīrā.

Ceturtdaļfinālā Spānijas izlase atteicās braukt aizvadīt spēli PSRS, tādēļ finālturnīram kvalificējās 3 Austrumbloka valstu komandas: PSRS, Čehoslovākija un Dienvidslāvija, kas visas devās uz finālturnīru pie rikotājvalsts Francijas izlases. Pusfinālā PSRS izlase viegli ar 3:0 apspēlēja Čehoslovākiju. Otrā pusfinālā spraigā spēlē Dienvidslāvija ar 5:4 uzvarēja laukuma saimniekus Francijas izlasi.

Finālspēlē pirmie dienvidslāvi izvirzījās vadībā, taču PSRS izlase, kuras sastāvā spēlēja leģendārais vārtsargs Ļevs Jašins, rezultātu izlīdzināja 49. minūtē. Spēles pamatlaiks beidzās ar rezultātu 1:1, taču pagarinājumā Viktora Poņedeļņika gūtie vārti deva uzvaru PSRS izlasei, kas kļuva par pirmajiem Eiropas čempioniem.

https://lv.wikipedia.org/wiki/1960._gada_Eiropas_%C4%8Dempion%C4%81ts_futbol%C4%81

1964. gada Eiropas čempionāts futbolā, toreiz saukts par Eiropas Nāciju Kausu, bija otrais Eiropas čempionāts futbolā, ko rīkoja UEFA. Finālturnīrs norisinājās Spānijā. Par Eiropas čempioniem kļuva laukuma saimnieki Spānijas izlase, kas finālā ar 2:1 uzvarēja iepriekšējos čempionus PSRS.

Čempionāta formāts bija izslēgšanas turnīrs, tajā piedalījās 29 komandas. PSRS, Austrijas un Luksemburgas izlases kvalifikācijas turnīru iesāka astotdaļfinālā. Komandas aizvadīja pa divām spēlēm (izbraukumā un mājās) līdz pusfināliem. Pusfinālā iekļuvušās 4 komandas piedalījās finālturnīrā.

Lielākais kvalifikācijas turnīra pārsteigums bija Luksemburgas izlases sniegums — pundurvalsts futbolisti uzvarēja Nīderlandi (1:1 un 2:1), tad nospēlēja neizšķirti ar Dāniju 3:3 un 2:2, taču zaudēja pārspēlē un neiekļuva četru labāko komandu skaitā. Finālturnīrā iekļuva Dānija, PSRS, Ungārija un Spānija.

Pusfinālā PSRS pieveica dāņus ar 3:0, savukārt Spānija spēles pagarinājumā ar 2:1 uzvarēja Ungāriju. Spēlē par 3. vietu ungāri uzvarēja dāņus ar 3:1. Finālspēlē 79 000 skatītāju priekšā spāņi, pateicoties Marselīno gūtajiem vārtiem, pieveica Padomju izlasi ar 2:1.

https://lv.wikipedia.org/wiki/1964._gada_Eiropas_%C4%8Dempion%C4%81ts_futbol%C4%81

1968. gada Eiropas čempionāts futbolā notika Itālijā no 5. līdz 10. jūnijam. Tas bija pēc skaita 3. Eiropas čempionāts futbolā, ko rīkoja UEFA. Par Eiropas čempioniem kļuva laukuma saimnieki Itālijas izlase, kas fināla pārspēlē ar 2:0 uzvarēja dienvidslāvus. Šis bija pirmais finālturnīrs, kas vairs nesaucās Eiropas Nāciju Kauss, bet gan Eiropas čempionāts.

Salīdzinot ar iepriekšējo 1964. gada turnīru, bija mainījusies kvalifikācijas turnīra izspēles kārtība — tagad finālturnīra dalībnieces tika noteiktas grupu turnīros. Finālturnīram kvalificējās kvalifikācijas grupu uzvarētāji Anglija, Dienvidslāvija, Itālija un PSRS.

Pirmajā pusfinālā, kurā tikās Itālijas un PSRS komandas, spēles pagarinājums beidzās 0:0, tādēļ, lai noskaidrotu uzvarētāju, tika mesta monēta, kas izšķīra Itālijas iekļūšanu finālā. Otrajā pusfinālā dienvidslāvi, pateicoties Dragana Džajiča 86. minūtē gūtajiem vārtiem, uzvarēja Angliju. Spēlē par trešo vietu angļi ar 2:0 pieveica PSRS izlasi.

Finālspēlē sacentās Itālijas un Dienvidslāvijas izlases. Finālspēlē pat pēc pagarinājuma nevarēja noteikt uzvarētāju, jo mačs bija beidzies neizšķirti 1:1, tādēļ tika spēlēta fināla pārspēle. Tajā pārāki izrādījās Itāļi, kas pirmo reizi kļuva par Eiropas čempioniem.

https://lv.wikipedia.org/wiki/1968._gada_Eiropas_%C4%8Dempion%C4%81ts_futbol%C4%81

1972. gada Eiropas čempionāts futbolā notika Beļģijā no 14. līdz 18. jūnijam. Tas bija pēc skaita 4. Eiropas čempionāts futbolā, ko rīkoja UEFA. Par Eiropas čempioniem kļuva VFR izlase, kas finālspēlē ar 3:0 pārliecinoši uzvarēja PSRS komandu.

Finālturnīrā iekļuva četras kvalifikācijas turnīrā spēcīgākās izlases: Beļģija, PSRS, VFR un Ungārija.

Pusfinālā vācieši, pateicoties Gerda Millera 2 gūtajiem vārtiem, ar 2:1 pārspēja laukuma saimniekus beļģus, savukārt PSRS ar 1:0 uzvarēja Ungāriju. Spēlē par 3. vietu Beļģija ar rezultātu 2:1 pieveica ungārus.

Finālspēlē tikās VFR pret PSRS izlasi. Vāciešu labā atkal divus vārtus guva Gerds Millers un VFR uzvarēja ar 3:0, pirmo reizi kļūstot par Eiropas čempioniem.

https://lv.wikipedia.org/wiki/1972._gada_Eiropas_%C4%8Dempion%C4%81ts_futbol%C4%81

1976. gada Eiropas čempionāts futbolā notika Dienvidslāvijā no 16. līdz 20. jūnijam. Tas bija pēc skaita 5. Eiropas čempionāts futbolā, ko rīkoja UEFA. Par Eiropas čempioniem kļuva Čehoslovākijas izlase, kas finālā 11 m sitienu sērijā pārspēja iepriekšējos čempionus VFR.

Finālturnīrā iekļuva 4 kvalifikācijas turnīrā spēcīgākās komandas: Čehoslovākija, Dienvidslāvija, Nīderlande un VFR.

Pusfinālā čehoslovāki spēles pagarinājumā ar 3:1 pārspēja Nīderlandi, savukārt otrā spēlē arī pagarinājumā ar 4:2 VFR pieveica Dienvidslāviju. Arī spēlē par 3. vietu uzvarētāju noteica spēles pagarinājumā, kur Nīderlande ar 3:2 uzvarēja dienvidslāvus.

Finālā tikās Čehoslovākijas un VFR izlases. Spēles pamatlaiks beidzās neizšķirti 2:2, un arī pagarinājumā komandas nespēja noteikt uzvarētāju. Tādēļ pirmoreiz Eiropas čempionāta vēsturē čempions tika noteikts pēcspēles 11 m sitienu sērijā. Tajā ar 5:3 pārāki izrādījās Čehoslovākijas futbolisti un kļuva par Eiropas čempioniem.

P. S. Šajā čempionātā mēs ar tēvu skaudri izjutām padomju īstenību. Tā kā PSRS nebija iekļuvusi finālā, TV reportāža nenotika. Mēs klausījāmies radio reportāžu. Tā kā mačs ievilkās pāri pusnaktij, radio reportāža pārtrūka. Tolaik radio strādāja tikai līdz pusnaktij, ne mirkli vairāk. Kas īsti uzvarēja, mēs uzzinājām tikai nākamajā dienā.

https://lv.wikipedia.org/wiki/1976._gada_Eiropas_%C4%8Dempion%C4%81ts_futbol%C4%81

1980. gada Eiropas čempionāts futbolā notika Itālijā no 11. līdz 22. jūnijam. Tas bija pēc skaita 6. Eiropas čempionāts futbolā, ko rīkoja UEFA. Par Eiropas čempioniem kļuva VFR izlase, kas finālā ar 2:1 uzvarēja Beļģiju. Pirmo reizi turnīrā piedalījās 8 komandas, un pēdējo reizi notika cīņa par 3. vietu. Vienkārši, pusfinālu zaudētāji bija tik satriekti, ka cīņa par trešo vietu pārvērtās par garlaicīgu formalitāti, jo abām komandām bija pilnīgi vienalga, kurā vietā palikt.

Finālā iekļuva: Itālija, kā saimniece, un:  Anglija, Beļģija, Čehoslovākija, Grieķija, Itālija, Nīderlande, Spānija, VFR.

Šī finālturnīra formāts tika krasi izmainīts, salīdzinot ar 1976. gada čempionātu. Pirmoreiz turnīrā piedalījās 8 komandas, kas tika sadalītas 2 grupās pa četrām komandām. Katras grupas uzvarētāji tikās finālā, bet grupu otro vietu ieguvēji cīnījās par 3. vietu.

1. grupā par uzvarētāju diezgan pārliecinoši kļuva VFR izlase, bet otro vietu, apsteidzot Nīderlandi labākas vārtu starpības dēļ, ieguva Čehoslovākija. 4. vietā grupā palika grieķi. 2. grupā, tikai pateicoties vairāk gūtajiem vārtiem, uzvarēja Beļģijas izlase, 2. vietā atstājot Itāliju. 3. un 4. vietā grupā palika attiecīgi angļi un spāņi.

Spēlē par 3. vietu starp Itāliju un Čehoslovākiju uzvarētāja noskaidrošanai bija nepieciešama pēcspēles 11 m sitienu sērija. Katra komanda realizēja pirmos 8 sitienus, taču 9. sitienā itāļi kļūdījās un 3. vietu ieguva Čehoslovākija. Šī bija pēdēja spēle par 3. vietu Eiropas čempionātos, jo, sākot ar nākamo turnīru, pusfināla zaudētāji vairs spēles neaizvadīja.

Finālā tikās VFR un Beļģijas izlases. Spēles 10. minūtē vāciešus vadībā izvirzīja Horsts Hrubešs, taču 75. minūtē beļģi rezultātu izlīdzināja. 2 minūtes pirms pamatlaika beigām Hrubešs panāca rezultātu 2:1 un VFR izlase otro reizi kļuva par Eiropas čempioniem.

https://lv.wikipedia.org/wiki/1980._gada_Eiropas_%C4%8Dempion%C4%81ts_futbol%C4%81

1984. gada Eiropas čempionāts futbolā notika Francijā no 12. līdz 27. jūnijam. Tas bija pēc skaita 7. Eiropas čempionāts futbolā, ko rīkoja UEFA. Par Eiropas čempioniem kļuva Francijas izlase, kas finālā ar 2:0 uzvarēja Spāniju. Par čempionāta galveno varoni kļuva Mišels Platinī, kurš guva 9 vārtus.

Šīs 8 komandas piedalījās 1984. gada Eiropas čempionātā. Turnīram automātiski kvalificējās laukuma saimnieki Francijas izlase: Beļģija, Dānija, Dienvidslāvija, Francija, Portugāle, Rumānija, Spānija, VFR.

Turnīra formāts bija nedaudz mainīts, salīdzinot ar 1980. gada turnīru. 8 komandas bija sadalītas 2 grupās pa četrām komandām. Katras grupas divas spēcīgākās komandas iekļuva pusfinālā. Pirmoreiz nenotika spēle par 3. vietu.

1. grupā neapturami bija laukuma saimnieki Francijas izlase ar Mišelu Platinī priekšgalā, kas uzvarēja visās spēlēs. Otrajā vietā grupā ierindojās Dānijas izlase, bet pusfinālā neiekļuva Beļģija un Dienvidslāvija. 2. grupā pirmās divas vietas, ar 4 punktiem katrai komandai, ieguva Spānija un Portugāle, kas turnīra tabulā apsteidza vāciešus un rumāņus.

Pusfinālā starp Francijas un Portugāles izlasēm pamatlaiks beidzās 1:1, bet arī papildlaikā abas komandas iesita pa vārtiem. 1 minūti pirms papildlaika beigām Platinī guva izšķirošos vārtus un Francija iekļuva finālā. Otrajā pusfinālā uzvarētāju nācās noskaidrot pēcspēles 11 m sitienu sērijā, kur Spānija ar 5:4 pieveica Dāniju.

Finālā tikās divas kaimiņvalstis Francija un Spānija. Ar rezultātu 2:0 uzvarēja Francija, pirmo reizi kļūstot par Eiropas čempioniem. Par rezultatīvāko spēlētāju un turnīra spožāko zvaigzni kļuva Mišels Platinī, kurš guva deviņus no komandas 14 gūtajiem vārtiem.

https://lv.wikipedia.org/wiki/1984._gada_Eiropas_%C4%8Dempion%C4%81ts_futbol%C4%81

1988. gada Eiropas čempionāts futbolā notika Vācijas Federatīvajā Republikā no 10. līdz 25. jūnijam. Tas bija pēc skaita 8. Eiropas čempionāts futbolā, ko rīkoja UEFA. Par Eiropas čempioniem kļuva Nīderlandes izlase, kas finālā ar 2:0 pārspēja PSRS izlasi.

Šīs 8 komandas piedalījās 1988. gada Eiropas čempionātā. Turnīram automātiski kvalificējās laukuma saimnieki VFR izlase: Anglija, Dānija, Itālija, Īrija, Nīderlande, PSRS, Spānija, VFR.

Turnīra formāts bija tieši tāds pats, kā iepriekšējā čempionātā. 8 komandas bija sadalītas 2 grupās pa četrām komandām. Katras grupas divas spēcīgākās komandas iekļuva pusfinālā.

1. grupā spēcīgākās izrādījās laukuma saimnieki VFR izlase un Itālija, kas katra ieguva pa 5 punktiem. Pusfinālā no šīs grupas neiekļuva Spānija un Dānija. 2. grupā uzvarēja PSRS izlase, otrā palika Nīderlande, 3. vietā ierindojās Īrija, bet pamatīgu izgāšanos piedzīvoja angļi, kas zaudēja visās 3 spēlēs.

Pirmajā pusfinālā, kurā tikās VFR un Nīderlande, pirmie vadībā izvirzījās vācieši, taču Nīderlande spēja atspēlēties un uzvarēt ar 2:1. Otrajā pusfinālā PSRS ar 2:0 pārspēja Itāliju.

Finālspēlē spēcīgāka izrādījās Nīderlandes izlase, kas ar 2:0 pārspēja PSRS un pirmoreiz kļuva par Eiropas čempioniem. Spilgtākie Nīderlandes izlases spēlētāji šajā turnīrā bija Marko van Bastens, Franks Reikārds un Rūds Gullits.

https://lv.wikipedia.org/wiki/1988._gada_Eiropas_%C4%8Dempion%C4%81ts_futbol%C4%81

1992. gada Eiropas čempionāts futbolā notika Zviedrijā no 10. līdz 26. jūnijam. Tas bija pēc skaita 9. Eiropas čempionāts futbolā, ko rīkoja UEFA. Par Eiropas čempioniem negaidīti kļuva Dānijas izlase, kas finālā ar 2:0 pārspēja Vāciju.

Šīs 8 komandas piedalījās 1992. gada Eiropas čempionātā. Turnīram automātiski kvalificējās laukuma saimnieki Zviedrijas izlase. Finālturnīram bija kvalificējusies arī Dienvidslāvija, taču tika diskvalificēta Dienvidslāvijas karu dēļ, tādēļ turnīrā piedalījās viņu kvalifikācijas grupas 2. vietas ieguvēja Dānija. Turnīram kvalificējušās PSRS izlases vietā piedalījās NVS izlase.

Finālturnīra komandas:  Anglija, Dānija, Francija, Nīderlande, Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS), Skotija, Vācija, Zviedrija.

Turnīra formāts bija tieši tāds pats, kā iepriekšējā čempionātā. 8 komandas bija sadalītas 2 grupās pa četrām komandām. Katras grupas divas spēcīgākās komandas iekļuva pusfinālā.

A grupā ļoti negaidīti pirmās divas vietas un ceļazīmes uz pusfinālu ieguva Zviedrijas un Dānijas izlases. Aiz abām Skandināvijas valstu komandām palika Francija un Anglija. B grupā spēcīgākā izrādījās Nīderlandes izlase, 2. vietā atstājot Vāciju, bet ārpus pusfināla - Skotiju un NVS.

Pusfinālā ļoti saspringtā cīņā Vācija ar 3-2 pārspēja laukuma saimniekus zviedrus, savukārt kārtējo pārsteigumu sagādāja dāņi, pēcspēles 11 m sitienu sērijā uzvarot Nīderlandi.

Finālā tikās divas kaimiņvalstu Vācijas un Dānijas komandas. Dāņi izcīnīja uzvaru ar 2-0 un kļuva par Eiropas čempioniem. Šis panākums bija ļoti negaidīts, jo vietu finālturnīrā Dānija ieguva tikai neilgi pirms čempionāta, kad diskvalificēja Dienvidslāviju (tā bija sākusi karu Balkānos).

https://lv.wikipedia.org/wiki/1992._gada_Eiropas_%C4%8Dempion%C4%81ts_futbol%C4%81

Nākamajā Eiropas čempionātā finālā pirmo reizi piedalījās 16 komandas, par to apskata otrajā daļā.