Pazīstami ZF kritiķi nelutina viņu ar savu uzmanību. Novērtē viņas darbus pozitīvi, taču “nopietno” autoru vidum nepievieno. Iespējams tāpēc, ka Nortone savas grāmatas galvenokārt adresē jaunatnei. Tiešām, līdztekus Robertam Hainlainam, kas pirmais sāka rakstīt pusaudžiem labas, gudras grāmatas, E. Nortone vairāk par citiem fantastiem var pretendēt uz jaunatnes rakstnieka titulu. Labākie no viņas darbiem ir optimisma, drosmes, cēlsirdības pilni – ar visu to, kas tā pietrūkst ikdienas dzīvē.
Liekas, ka tikai Lins Kārters ir sarakstījis par viņu nopietnu aprakstu, mēģinot tikt skaidrībā ar “Nortones fenomenu” - no vienas puses, nopietna kritika viņu ignorē, no otras – milzīga popularitāte ne vien no jauno lasītāju, bet arī no pieaugušo puses.
Diemžēl, pie mums rakstnieces daiļrade ir maz pazīstama: galvenokārt, pēc garstāsta “Sargasi kosmosā” un dažiem stāstiem. [Latviski nav pat to – t.p.] Taču tā ir viena no viņas sekmīgākajām grāmatām, kā, starp citu, visa viņas sērija par Deinu Torsonu un zvaigžņu kuģa “Saules karaliene” apkalpi. Nortone vispār mīl un māk rakstīt nopietnas lietas gan īstās ZF žanrā, gan fantāzijā – pasaku fantastikas – žanrā – specifiskā žanrā pieaugušajiem, kur zinātnes reālijas ir nomainītas ar tādiem jēdzieniem kā burvestības, maģija, dažādas pārdabiskas lietas, kaut arī pēdējā laikā fantāzija arvien vairāk tuvinās ZF un daudzi rakstnieki, atzīti fantastikas līderi (R. Želaznijs, F. Leibers, R. Hainlains un arī pati Nortone) mēģina izskaidrot burvestības un maģiju no zinātnes (hipnoze, iedvešana) un zinātniskās fantastikas (teleportācija, telekinēze utt.) viedokļa.
Tomēr atgriezīsimies pie E. Nortones. Viņas pilnais vārds ir Alise Mērija Nortone. Piedzima viņa 1912. gadā, Klīvlendā (ASV), kur arī pavadīja lielāko savas dzīves daļu. Jau no bērnības par viņas galveno aizraušanos kļuva fantastika, bet mīļākie rakstnieki – Edgars R. Berouzs un Rejs Kamings. Jau tad viņa nolēma, ka rakstīs ne mazāk aizraujošas grāmatas kā viņi. Un patiešām, viņas labākos darbus var izlasīt “vienā elpas vilcienā”.
Rakstnieces diapazons Nortonei ir neparasti plašs: detektīvi, vēsturiskie romāni, vesterni, pasakas bērniem, stāsti par pirātiem... Taču galvenā viņai tomēr palika fantastika – vairums viņas grāmatu ir fantastika – ZF un fantāzija. Nortone ir ļoti strādīga un ražīga autore: jau 1967. gadā, kad kā rakstniece viņa bija nostrādājusi 32 gadus, viņa jau bija publicējusi 52 grāmatas.
Pirmā no tām tika publicēta 1934. gadā, kad rakstniecei vēl nebija pat 22 gadi. Nākošo 15 gadu laikā tika izdotas vēl 8 grāmatas, kas gan neatnesa viņa atpazīstamību, taču sekmēja viņas rakstnieces rokraksta izveidošanos. Pati interesantākā no tām ir “Huans Ragainais” (1948) – senas franču leģendas pārstāsts. Jāsaka, ka pievēršanās dažādām balādēm, sāgām, leģendām – ir viens no viņas mīļākiem paņēmieniem. Piemēram, pilnīgi oriģināls ir viņas senās ķeltu leģendas par karali Artūru un burvi Merlinu traktējums “Merlina spogulī” (1975). Izrādās, Artūrs un Merlins ir bijuši citplanētiešu atnācēju dēli un tāpēc viņiem ir bijušas daudzas cilvēkiem nepieejamas zināšanas, kas vēlāk bija par iemeslu māņticīgām leģendām. Mēģinot palīdzēt Zemes cilvēkiem sasniegt civilizācijas virsotnes, viņi uzsāk cīņu ar citiem atnācējiem, kas iemieso Ļaunumu, taču cieš sakāvi un ir spiesti slēpties īpaši ierīkotā alā, lai anabiozē sagaidītu labākus laikus. Kā citos savos darbos, E. Nortone te izmanto savas plašās zināšanas arheoloģijā, medicīnā, antropoloģijā, vēsturē, folklorā. Romāns ir sarakstīts interesanti, ar lielu prasmi, jau var just meistara rokrakstu, taču pirmais romāns, kas atnesa viņai slavu un vārdu, bija “Zvaigžņu cilvēka sapnis” (1952). Drīz tas tika izdots vēlreiz – jau cietos vākos – ar nosaukumu “Rītausma – 2250. gads”.
Tas ir stāsts par pēc atomkara izdzīvojušo cilvēku saujiņas izmisīgo cīņu ar žurkām-mutantiem, kas pārvērtušās par saprātīgiem, asinskāriem radījumiem. Runa jau ir pašas cilvēku rases eksistenci.
Tādā veidā, rakstnieces atpazīstamības laiks sakrīt ar amerikāņu fantastikas “zelta gadiem”.
Pēc “Zvaigžņu cilvēka dēla” lielajiem panākumiem, Nortone raksta daudz, izdevēji labprāt publicē viņas grāmatas – pa 3-4 gadā. Tas ir ļoti daudz. Ar tādu ražību savos labākajos gados strādāja Berouzs. Taču jāsaka, ka izdošanas bums nevarēja neatsaukties uz daudzu grāmatu kvalitāti, kas ir sanākušas līdz galam neizdomātas. Var minēt “Priekštečus”, “Garanu Mūžīgo” uc.
1954. gadā Nortone uzsāk sēriju “Zvaigznes pieder mums!” Vislielākos panākumus gūst grāmata “Sargasi kosmosā”, ar kuru tiek sākta jauna sērija. Tā autorei atnes plašu atzinību un grāmatu tulko daudzās valodās. Romāna popularitāte bija tik liela, ka jau 1956. gadā iznāk turpinājums - “Mēra kuģis”.
Nortones darbiem piemīt pārsteidzoša ticamība, patiesīgums detaļās, lieliski motivēts sižets, bagāta fantāzija. Nortone neuzstāda saviem lasītājiem asas problēmas, neriskē, attēlojot mērogā lielas sociālas katastrofas, kā to dara, piemēram, F. Diks, R. Silverbergs, U. Le Gvina, D. Balards uc. , taču viņa rada pārsteidzoši interesantus, lieliskus nākotnes pasaules ieskicējumus. Lai tā ne vienmēr ir labvēlīga un laipna pret varoņiem, taču vienmēr daudzkrāsaina, koša un cerību rosinoša, ka nākotnē viss būs lieliski un tieši jaunajam lasītājam būs jākļūst par tās veidotāju.
Nevar nepieminēt arī rakstnieces cilvēciskās īpašības. Viņa pašaizliedzīgi mīl dzīvniekus, jau no bērnības viņas māja ir pilna ar tiem. Viņi ir praktiski visos viņas darbos, bieži pat kļūstot par galvenajiem varoņiem (“Zvaigžņu kaķis”, “Ar kaķa skatu”, “Mēra kuģis” un citi). Līdzīgi kā U. Le Gvinu uzskata par pašu lielāko “augu fantasti”, E. Nortoni par viņas uzticīgo mīlestību pret dzīvnieku pasauli var uzskatīt par “animālisti”. Tā “Mēra kuģī” par vienu no galvenajiem varoņiem kļūst Hubats – kapteiņa Dželiko zvērēns, ko viņš ir ieguvis vienā no kosmiskajiem ceļojumiem.
Rakstniecei īpaši izdodas grāmatas par dzīvniekiem-telepātiem. Viņas traktējumā tie ir gandrīz saprātīgi. Tie ir romāni “Zvēru pavēlnieks” (1959) un “Pērkona pavēlnieks”(1961) ar galveno varoni Ostinu Stormu, “Ar kaķa skatu” (1961), “Trīs apļu mēness” (1966), “Dzelzs būris” (1970).
Sērijā par Ostinu Stormu darbojas pētnieku vienība, tās sastāvā ir cilvēks, ērglis, smilšu kaķis, radījumi Kings un Ho, kas sazinās viens ar otru ar telepātijas palīdzību. Tādas pat spējas piemīt romāna “Ar kaķa skatu” varoņiem, kuri glābjas no vajātājiem.
“Dzelzs būrī” Nortone nikni protestē pret cietsirdīgu attieksmi pret mūsu “mazākajiem brāļiem”. Sākot ar īsu priekšvārdu par cilvēku cietsirdību pret kaķeni, kas gatavojas dzemdēt, rakstniece ienes analoģiju par šo stāstu romānā: nehumanoīdi atnācēji (kurus sagūstītie cilvēki sauc par Lielajiem) pēc intelekta un fiziskā spēka līmeņa atrodas daudz augstāk par cilvēkiem un veic ar tiem necilvēciskus, burtiski, sadistiskus eksperimentus. Septiņus gadus vecajam Džonijam, kopā ar savu māti, pateicoties drosmei un asajam prātam, izdodas bēgt. Viņi paslēpjas pie Tautas – vai nu visai attīstītiem dzīvniekiem vai arī saprātīgām būtnēm, kas atrodas uz visai zema attīstības līmeņa. Pēc dvīņu piedzimšanas Džonija māte ilgi slimo un mirst, bet zēns kopā ar savu brāli un māsu paliek Tautas aprūpē, kas rūpējas par bērniem kā par savējiem. Viss būtu labi, bet uz šīs planētas parādās pētnieku kuģis no Zemes, cilvēki sāk veikt ar Džoniju uzņēmušo cilti tādus pat cietsirdīgus eksperimentus kā Lielie ar cilvēkiem.
Džonija morālās ciešanas ir saprotamas. No vienas puses – sugas brāļi, no otras – Tauta, kas viņu uzaudzējusi. Šajā situācijā Nortone izdara viennozīmīgu izvēli. Izmantojot savas lielās telepātiskās spējas, zēns sāk cīņu ar kosmiskā kreisera apkalpi un... uzvar. Aicinājums būt humāniem, žēlsirdīgiem un labiem “Dzelzs būrī” skan kā nevienā citā darbā.
Katrs liels rakstnieks-fantasts rada savās grāmatās īpašu, tikai viņam piemītošu nākotnes pasauli, kur darbojas viņa varoņi. Tāda pasaule dabiski izveidojas visiem mūsdienu lielajiem rakstniekiem, vai tas būtu A. Azimovs, F. Diks, U. le Gvina, brāļi Strugacki, S. Sņegovs, V. Mihailovs vai citi.
Ja izseko rītdienas redzējumu tendencei E. Nortones darbos pēc viņas darbu emocionālās noskaņas, tad viegli pamanīt, ka tas optimisms, ar ko bija uzlādēts viņas rakstnieces potenciāls, 70. gadu vidū sāk noplakt. Pieaug pesimisms, neticība zinātniski-tehniskā progresa visvarenībai un pozitīvajam lādiņam, kas iezīmē autores aiziešanu no ZF fantāzijas pasaulē. Zināma skepse iezīmējas jau dažās 50.-60. gadu grāmatās, tomēr tādi darbi kā “Tumšais taurētājs” (1968) un “Šausmīgais kompanjons” (1970) nebija raksturīgi viņas daiļradei šajā periodā.
“Zvaigžņu sardzē” (1955) autore centās dot globālu Galaktiskās pasaules ainu: esošajā galaktiskajā attiecību sistēmā Zemes cilvēki ieņem vienu no pašām zemākajām un pazemojošākām vietām. Viņi piegādā citām zvaigžņu valstīm “lielgabalu gaļu” - kareivjus. Jauni puiši no Zemes tiek militāri apmācīti, lai nogalinātu viens otru, atrisinot dažādus konfliktus. Pēc iepriekš sarunātiem noteikumiem, kurus regulāri pārkāpj politikas veidotāji, viņi iznīcina viens otru uz tālīnām planētām. Kā visas agrākās grāmatas “Zvaigžņu sardze” beidzas ar “hepi-endu”, taču saknes, no kurām augs neticība tehniskas civilizācijas progresam, ir jūtamas gandrīz visos autores agrīnajos darbos.
Te gan jāpiezīmē, ka cīņā starp Labo un Ļauno šī perioda grāmatās bez ierunām uzvar Labais. Vēlākajos darbos šī uzvara nav tik viennozīmīga, bet dažos gadījumos tās beigās nākas likt jautājuma zīmi.
Romāns “Burvestību pasaule” iesāk vienu no aizraujošākajām un “lasāmākajām” E. Nortones sērijām - “Raganu pasauli”.
Pašmāju literatūra pazīst lieliskus fantāzijas piemērus. Tie ir N. Gogoļa darbi (“Vijs”, “Deguns”, “Vakari ciemā Dikaņkas tuvumā”), M. Bulgakova “Meistars un Margarita”, V. Orlova “Altists Daņilovs”, brāļu Strugacku “Pirmdiena sākas sestdienā”. E. Nortones “Burvestību pasaule” ir tīra fantāzija ar ZF elementiem. Uzrakstīta koši, pilnasinīgi, aizraujoši. Sižets attīstās strauji un nepiespiesti. Tā ir pati garākā sērija, ko ir sarakstījusi E. Nortone, tajā ietilpst vēl 8 grāmatas: “Burvestību pasaules tīkls”, “Burvestību pasaules burvis”, “Burvestību pasaules burvestības”, “Kristāla grifs”, “Cirkonija leopards” un citas.
Tātad, pirmā sērijas grāmata “Burvestību pasaule”...