Džordžs R.R. Mārtins. Vārnu dzīres. Pirmā daļa

image001Ir vērts doties pasakainā ceļojumā. Ar ko tikai tur var iepazīties? Kāds var arī atgriezties dzīvē. Un tā ir Noslīkušā Dieva labvēlība.

Tajā pašā laikā viss turpinās. Serseja turpina sapņot, ka sēž Dzelzs tronī, augstāk par visiem. Protams, viņa turpina pīt savas intrigas, lai panāktu savu vēlmju piepildījumu. Bet tronī sēž Tīvins. Sēž tik ilgi, kamēr pienāk laiks, ka Tīrions pacenšas un nogalina viņu, pie tam vēl kā. Punduris taču ir punduris. Kur viņam tāds spēks nogalināt tēvu un kādas iespējas tikt ārā no apcietinājuma, ja ir jāgaida sev piespriesto nāves sodu. Arī visi apstākļi, kad karaliskajā ģimenē Sersejas mūžīgais naids pret Tīrionu ir nebeidzams, jo Tīrions bija pārdevis Sersejas meitu Mīrseju, nav labvēlīgi Tīrionam. Meita pārdota, dēls nogalināts. Vai tad tas nav brāļa roku darbs. Cilpa ap Tīriona kaklu tikai savelkas, bet viņš pazūd? Vai tiešām Tīrionu neatradīs, ja ir Serseja organizē viņa meklējumus visur, kur var, jo viņas otrais mērķis ir izbarot suņus ar Tīriona gaļu. 

Un vēl ir jānovāc Džonu Sniegu. Viņš arī ir traucēklis ar savu esamību.

Džofrejs ir mirs, Tīvins ir miris un tronī sēž Tommens, bet ne Serseja. Vai viņa kādreiz sēdēs tronī? Vai bērni Sersejai ir tikai līdzeklis, lai viņa sēdētu tronī? Tommenu var vadīt. Bet, ja Tommenu var vadīt Serseja, tad Tommenu var vadīt arī viņa sieva Mārgerija, kas ir jau divas reizes kļuvusi par atraitni.

 

 

image003Pa to laiku Brīna turpina meklēt Sansu, kurai ir trīspadsmit gadu. Sansa tāpat kā viņas vīrs Tīrions ir pazudusi. Jāņem vērā, ka viņai nav kur doties. Vai Sansa tagad vispār ir? Sansas vairs nav, ir Aleina. 

Bet Ārija pametusi mirstošo Suni, kas viņu nolaupīja uz Titāna meitas dodas sev pavisam nezināmajā zemē. 

Taisnību sakot, Ārija nemaz nezināja, ko vēlēties, kā vien uzzināt, kas viņu gaida pie tālās gaismas. Kapteinis bija uzņēmis meiteni uz kuģa, taču aprunātie viņam nebija laika. Vieni jūrnieki no viņas vairījās, citi pasniedza dāvanas - sudraba dakšiņu, cimdus bez pirkstiem, plakanu, ar ādu apšūtu vilnas cepuri. Viens no vīriem ierādīja, kā jāsien jūrnieku mezgli, kāds cits ielēja viņai uzpirksteņa tiesu uguns vīna. Draudzīgākie rādīja sev uz krūtīm un atkārtoja savus vārdus, līdz Ārija prot tos atkārtot, bet neviens pat neiedomājās pajautāt, kā sauc meiteni. 

image005Ārija tikai zināja, ka viņa brauc sameklēt Žakenu H'garu. Sava ceļojuma laikā, kas tikai Ārija nebija - Ārija, Ārijs, zebiekste, Sāļā, nekas. Tā Ārija nonāca Melnbalto namā. Gāja laiks un viņa uzkalpojās.

Viņa slaucīja templī grīdas, apkalpoja ēdājus maltīšu laikā, šķiroja miroņu drānas, tukšoja viņu makus un skaitīja dīvainas monētas. Katru rītu viņa kopā ar laipno vīru devās apgaitā pa templi un uzmeklēja miroņus.
...
Miroņus nebija grūti atrast. Ļaudis nāca uz Melnbalto namu un lūdzās stundu, dienu, gadu, tad iedzēra saldo tumšo ūdeni no baseina un izstiepās uz akmens lāvas pie tā vai cita dieva altāra. Viņi aizvēra acis, iemiga un vairs nepamodās.

Apbrīnojami ir ar Stārku bērniem. Vai nu nogalināti, vai pazuduši. 

image007Ja skatās apkārt, tad Serseja nav vienīgā sieviete, kas grib valdīt karaļvalstī. Ir arī Aša, kas arī grib valdīt un sēdēt Jūrakmens tronī, - citā karaļvalstī, bet viņai ir četri tēvoči un viņa ir sieviete. Šis ir tas iemesls, kāpēc viņas cīņa vēl aizvien ir neauglīga. Aša bija tikai kapteine.

Puse viņu mīlēja kā meitu, otra puse gribēja tikt viņai starp kājām, bet visi bija gatavi mirt viņas dēļ.

Cīņas turpinās. Turpinās smagi un sīvi. Varoņi iet boja un uz viņu miesu salido vārnas, lai tikai tiktu pie acīm.

Intrigas tiek pītas un pītas. Apbrīnojami ir tas, ka varoņi, kuri izskatās pēc lielākajiem intrigu pinējiem ir iesaistīti citu, it kā maznozīmīgu personu intrigās. Gandrīz katram ir savi mērķi un vēlmes. To visu izprast, izdzīvot visus tās pasaules notikumus, ir mainīties līdz ar visiem grāmatu varoņiem. 

Bet tās vēl ne tuvu nav beigas! Kas notiks tālāk? Un kādas ir sievietes? Tajā pasaulē sievietes ir ārkārtīgi stipras!

http://domgraudi.blogspot.com/2015/04/dzordzs-rr-martins-varnu-dzires-pirma.html