Biogrāfija.
Skalci ir dzimis Kalifornijā un pavadījis tur bērnību, pamatā Losandželosas priekšpilsētās: Kovinā, Glendorā un Klermontā. Viņš apmeklēja Kalifonbijas Veba skolu, pēc tam iestājās Čikāgas Universitātē, kur viņa kursa biedrs bija puliceja prēmijas laureāts Dēvids Oborns. Pēc universitātes beigšanas 1991. gadā Skalci sāka strādāt par kinokritiķi avīzē «Fresno Bee», kur praktiski uzreiz sāka vadīt humora sleju. 1996. gadā viņš kļūst par «America Online» štata rakstnieku un redaktoru. No 1998. gada Skalci ir neatkarīgs rakstnieks. Tagad viņš dzīvo Ohaio. Pazīstams arī ar savu blogu Whatever, kur viņš katru dienu raksta no 1998. gada. Viņš ir arī vairāku dokumentālu grāmatu autors.
Fantastika.
Džons Maikls Skalci (angl. John Michael Scalzi, dzimis 1969. gada 10. maijā) ir amerikāņu rakstnieks un onlaina autors, visvairāk pazīstams ar savu romānu „Uzvarai nolemtie”, kas izdots 2005. gada janvārī un nominēts Hugo balvai, kā arī ar savu blogu Whatever, ko viņš katru dienu raksta no 1998. gadu. Viņš ir sarakstījis arī vairākas dokumentālas grāmatas.
Pirmā Skalci publikācija bija romāns „Uzvarai nolemtie”, kur 75 gadu vecus Zemes iedzīvotājus iesauc cilvēces kosmosa koloniju aizsardzības spēkos. Pielikumā grāmatai Skalci atzīmēja, ka tai ir līdzība ar Roberta Hainlaina romānu „Kosmiskais desants”. „Uzvarai nolemtie” tika izdota pēc savas debijas tīmeklī: Skalci izlika grāmatu pa daļām savā tīmekļa lapā 2002. gada decembrī, pēc tam «Tor Books» galvenais redaktors Patriks Nīlsens Heidens piedāvāja grāmatu izdot. Grāmatas izdevums cietajos vākos dienas gaismu ieraudzīja 2005. gada janvārī. Romāns tika nominēts Hugo balvai kā labākais romāns 2006. gada martā.
Skalci otro izdoto romānu sauca par ”Zvaigžņu aģentu”. Īstenībā romāns bija sarakstīts pirms „Uzvarai nolemtajiem” (1997) un autors to izvietoja tīmeklī 1999. gadā bezmaksas lejupielādei. Romānu grāmatā izdeva ierobežotā metienā 2005. gada jūlijā.
2006. gada februārī tiek izdots romāns „Spoku brigādes”, turpinājums grāmatai „Uzvarai nolemtie”. 2006. gadā, oktobrī, iznāk vēl viens zinātniski-fantastisks romāns „Androīda sapnis”. 2006. gada martā Skalci tiek nominēts Kempbela prēmijai kā daudzsološākais, jaunais autors 2005. gadā.
2007. gada aprīlī dienas gaismu ierauga trešais romāns, tā darbība norisinās „Veču kara” visumā, tā nosaukums ir „Pēdējā kolonija”.
2013. gadā par fantastikas romānu „Cilvēki sarkanā” viņš iegūst Hugo prēmiju nominācijā „labākais romāns” un „Locus” prēmiju tādā pašā nominācijā. (Par šo romānu es jau esmu rakstījis.)
2015. gada 24. maijā izdevniecība „Tor” noslēdz līgumu ar Skalci 3,4 miljonu dolāru apmērā par to, ka viņš 10 gadu laikā sarakstīs 13 grāmatas”10 pieaugušajiem un 3 vecākajiem jaunajiem (young adult). Citu grāmatu vidū, kas iekļautas šajā darījumā, ir vēl viena grāmata viņa Veču kara Visumā, turpinājums „Lock In” (tuvā nākotnes trilleris, ko Skalci publicēja 2014. gadā) ar nosaukumu „Head On”, jauna kosmosa operu sērija un vairākas atsevišķas grāmatas. Darījums tika finalizēts 2015. gada 25. novembrī. Pirmā šajā līgumā veidotā grāmata bija kosmosa opera „The Collapsing Empire” 2017. gada martā.
2019. gadā trīs viņa stāsti tika pielāgoti Netflix antoloģijas sērijas „Mīlestība, nāve un roboti” pirmās sezonas epizodēm: "Three Robots", "When the Yogurt Took Over", un "Alternate Histories".
Scalzi pirmo reizi tika ievēlēts par Amerikas zinātniskās fantastikas un fantāzijas rakstnieku savienības prezidentu 2010. gadā.
https://en.wikipedia.org/wiki/John_Scalzi
Impērijas krišana.
Mūsu visumu pārvalda fizikas likumi. Kustība ar virsgaismas ātrumu nav iespējama... bija neiespējama, kamēr netika atklāta Plūsma – lauks, kas atrodas ārpus visām dimensijām, kam var piekļūt dažos telpas-laika punktos un kas spēj mūs pārnest pie citām planētām, kas griežas ap tālām zvaigznēm.
Apsedlojot Plūsmu, cilvēce izpletās pa bezgalīgām pasaulēm. Zemi aizmirsta. Rodas jauna impērija „Savstarpējā atkarība”, tās pamatā ir doktrīna, ka neviens cilvēces priekšpostenis nespēj izdzīvot bez pārējiem. Doktrīna pasargā no starpzvaigžņu kariem, bet impērijas valdniekiem kalpo par kontroles sistēmu.
Plūsma ir mūžīga, taču nepastāvīga. Upe var mainīt gultni, arī Plūsma tāpat mainās. Retos gadījumos atgrieztas no cilvēces paliek veselas pasaules. Kad kļūst skaidrs, ka visa Plūsma ir kustīga un, iespējams, atdala visas cilvēku apdzīvotās planētas vienu no otras uz visiem laikiem, trīs atsevišķi cilvēki – zinātnieks, zvaigžņu kuģa kapteinis un „Savstarpējās atkarības” imperatore – ir spiesti sacensties ar laiku, lai noskaidrotu, vai var izglābt kaut vai daļu no sabrukt gatavās starpzvaigžņu impērijas.