Oksfordas angļu valodas profesors Džons Ronalds Rūels Tolkīns (1882 – 1973) sacer stāstus, ko lasa priekšā saviem četriem bērniem. Bet tad manuskripts nonāk kāda izdevēja rokās, un 1937.gada 21.septembrī nāk klajā - Agrā bērnībā Ronalds apgūst grieķu un latīņu valodas, pēc tam aizraujas ar anglosakšu un senangļu valodām un jau skolas laikā sāk pats savu valodu radīšanu. Viņš mēdza jokot – grāmatas man nācās uzrakstīt, lai vismaz kāds runātu manis izgudrotajās valodās.
- Kad Tolkīns (16) iemīl kaimiņmeiteni Edīti (19), audžutēvs drīz vien puisim aizliedz ar meiteni sarakstīties. Piespiedu atšķirtības gados meitene saderinās ar citu, bet savā 21.dzimšanas dienā Ronalds Edīti bildina, un viņus šķīra tikai Edītes nāve pēc gandrīz 60 gadu ilgas laulības.
- Veiksmīgi iestājies Oksfordā, Tolkīns studē filoloģiju, sajūsminās par Kalevalu un iemācās somu valodu, lai varētu to izlasīt. Pirmā pasaules kara laikā viņš dienē Eiropā un brīvajos brīžos sāk izstrādāt pats savu mitoloģiju, ko nosauc Silmarillons.
- Gredzenu sāga atnes autoram pasaules slavu, un viņš tiek iecelts Britu impērijas Ordeņa komandiera kārtā. Tolkīns turpina darbu pie sava galvenā sacerējuma – Pirmā pasaules kara laikā iesāktā Silmarillona, bet mirst 81 gada vecumā to nepabeidzis.
- Stāsts Hobits jeb Turp un atpakaļ lasītajiem iepatīkas, un izdevējs piedāvā to turpināt, apsolot autoram pusi peļņas. Paralēli ikdienas darbam universitātē Tolkīns strādā vēl 17 gadus, līdz beidzot klajā nāk pilna Gredzenu pavēlnieka triloģija (1954 – 1955).
- Tolkīnu uzskata par modernās fantāzijas literatūras radītāju. The Times viņu nosaucis par sesto nozīmīgāko XX gadsimta otrās puses britu rakstnieku (2008), bet Forbes ierindojis Tolkīnu bagātāko mirušo slavenību sarakstā ar piekto kārtas numuru (2009).
- Eposu Silmarillons pēc Tolkīna nāves pabeidz un izdod (1977) viņa jaunākais dēls Kristofers. Neraugoties uz sarežģīto tēlu sistēmu un etimoloģiju, Tolkīna darbi tulkoti 39 valodās. Pēc Tolkīna nāves fantāzijas literatūrā iedibināta īpaša Gendalfa prēmija.
- Gredzenu triloģija ar 150 000 000 pārdoto kopiju ieņem otro vietu visvairāk pārdoto grāmatu sarakstā daiļliteratūras jomā. To apsteidz tikai Stāsts par divām pilsētām (Čārlzs Dikenss, 200 milj.), bet uz papēžiem min Mazais princis (Antuāns de Sent-Ekziperī, 140 milj.)
- Gredzenu triloģijas ekranizējums tiek uzskatīts par vērienīgāko projektu kino vēsturē: filmēšana aizņēma astoņus gadus un prasīja 281 miljonu ASV dolāru. Triloģijas filmas saņēmušas 17 Oskara balvas (no 30 nominācijām), bet to kases ienākumi pārsnieguši 2,9 miljardus dolāru.
