1962. gadā Kraulijs iestājās Indiānas štata Universitātē, kur pēc četriem gadiem ieguva mākslas bakalaura grādu (angļu valodā un literatūrā) un otru specialitāti – „filmas un fotogrāfija”. Viņš devās uz Ņujorku, kur strādāja par reklāmas fotogrāfu, veidoja vīna pārdošanas katalogus, telefonu grāmatas (pēdējā nodarbe bija arī tas, ar ko iztiku pelnīja Smokijs Bārnabls, romāna „Mazais, lielais” varonis). Kraulija galvenā nodarbe no 1966. gada bija dokumentālo filmu scenāriji (pavisam viņš tos ir sarakstījis pāri trīsdesmit). Īpaši viņu saistīja vēsturiskas tēmas – no krievu revolūcijas līdz Lielajai depresijai, no 1939. gada Vispasaules izstādei līdz 1950. gadu atoma histērijai. Divas filmas pēc viņa scenārijiem ir tikušas nominētas Oskariem.
1968. gadā Kraulijs pabeidz savu pirmo romānu „Iemācīties dzīvot ar to: pārdomas par cilvēku rasi” ( «Learning to Live With It: a meditation on the human race»), taču publicēt to neizdodas. 1960-70. gadu mijā Kraulijs iepazīst mūsdienu fantastiku (īpašu iespaidu uz viņu atstāj Ursula le Gvina) un sāk strādāt pie vairākām grāmatām vienlaikus. 1969. gadā viņš sāk domāt par ģimenes hroniku, kuras darbība ietver XX gadsimta vidu līdz XXI gadsimtam. Vēlāk iecere pārveidojas, te iekļaujas citas idejas (ar elfiem saistīta reliģija; maģisks detektīvs ar modušos imperatoru), izmainījās laika rāmji (XIX gadsimta beigas – XXI gadsimta sākums) – un dienasgaismu ierauga “Mazais, lielais”.
Kraulijs debitē 1975. g. ar romānu „Dziļums”, kur lieliski apvienoti ZF un fantāzijas paņēmieni. Grāmatas pamatā ir vēl koledžā iesāktais romāns par Sārtās un Baltās Rozes karu – taču darbība tiek pārnesta uz tālu nākotni un kosmosa dzīlēm. „Dziļumu” agsti novērtēja Ursula le Gvina un Hārlans Elisons. 1976. gadā iznāk Kraulija otrais ZF romāns „Zvēri”, bet 1979. gadā „Mašīnu vasara”, pārstrādāts nepublicētais romāns „Iemācīties dzīvot ar to”. Tieši „Mašīnu rīts” nostiprina Kraulija reputāciju – viens no savdabīgākajiem ASV fantastiem, lielisks stilists un smalks psihologs. „Kraulijs var kļūt par 80-to gadu Bredberiju”- tā raksta viens no recenzentiem.
Taču, kad 1981. gadā dienas gaismu ierauga romāns „Mazais, lielais jeb Feiri parlaments” (apakšvirsrakstu pēc izdevēju prasības noņem), viņš pārspēj visas cerības. „Apbrīnojams neprāts, žilbinošs veselais saprāts” (Ursula le Gvina). „Kraulijs ir parādījis neiedomājamu drosmi” (Maikls Svenviks). „Mazais, lielais” ir tikpat brīnišķīgs, kā Šekspīrs un Luiss Kerols” (literatūrzinātnieks Harolds Blūms). Daudzi kritiķi uzskata, ka šis romāns ir ne vien izcilākais amerikāņu romāns fantāzijas žanrā, bet arī viens no lielākajiem XX gadsimta romāniem vispār.
No 1970. gadiem, līdz 2000. gadu sākumam Kraulijs strādāja pie episkā romāna „Ēģipte” (četros sējumos, divpadsmit grāmatās, pēc astroloģisko namu skaita, kas sadalīti četros kvarterneros). Iespējams, ka tā ir viņa pati sarežģītākā grāmata, tāpēc cieš komerciālu krahu, pārāk liela laika starpība izrādās starp sējumu iznākšanas laikiem. Tomēr, pat nepabeigtā „Ēģipte” izsauc sajūsminātas atsauksmes „Kraulijs ir dāsns, neprātīgs, apburošs. Viņš ir tik labs, ka viņa ceha kolēģiem nākas tikai apbrīnot” (Pīters Straubs). „Kraulijs ir viens no tiem nepieciešamajiem rakstniekiem, kurus mēs sen gaidījām, paši to nesaprotot” (Rasels Hobans).
Vienlaikus ar „Ēģiptes” ceturto sējumu un drīz pēc tā Kraulijs cenšas paplašināt savu lasītāju loku un saraksta romānus, ko mierīgi var lasīt kā meinstrīma literatūru: „Tulkotāja” (2002), par krievu dzejnieku 1960. gadu sākuma Amerikā; „Lorda Bairona romāns „Vakara zeme” (2005), tā saturs pilnībā atbilst nosaukumam; tas ir komentēts izdevums „no jauna atrastam” lielā dzejnieka sacerējumam; „Četras brīvības” (2009) par aviācijas rūpnīcas darbiniekiem Otrā pasaules kara laikā. Kritika labi atsaucās par šīm grāmatām, taču uz rakstnieka reputāciju tās īpašu iespaidu neatstāja.
2010. gados rakstnieks atgriežas pie savām iemīļotākajām tēmām. Viņš pārstrādā un nokomentē „Kristiana Rozenkreica ķīmiskās kāzas” (2016), kas ieņem tik svarīgu vietu „Ēģiptē” un saraksta sen iecerēto romānu „animālistiskās fantastikas” žanrā - „Kā” (2017).
Kritiķi ir vienisprātis, ka īsās formas sacerējumi Kraulijam izdodas mazāk, kā romāni. Visvairāk zināms ir viņa garstāsts „Mūžīgā kārtība” («Great Work of Time», 1989) — tipiski krauliska variācija par Azimova „Mūžības galu”. ASV prestižos žurnālos regulāri parādās rakstnieka raksti un recenzijas, kas vēlāk tiek savāktas krājumā „Citiem vārdiem” (2007).
1984. gadā Kraulijs apprec režisori-dokumentālisti Loriju Bloku, 1987. gadā, kad iznāk „Ēģiptes” pirmais sējums, viņiem piedzimst divas meitas. 1989. gadā Kraulijs kopā ar sievu izveido kompāniju «Straight Ahead Pictures», kas producē dokumentālas filmas. No 1993. līdz 2018. gadam viņš Jēlas universitātē vada rakstnieku un scenāristu meistarības kursus, kā arī māca utopijas vēsturi. 1992. gadā Kraulijs iegūst Amerikas Mākslas un literatūras akadēmijas un institūta prēmiju par ieguldījumu mūsdienu prozā. To neskaitot, viņam vēl ir trīs Vispasaules fantāzijas prēmijas, divas Fantāzijas Mītu poētiskās prēmijas, „Locus” prēmija, un itāļu «Premio Flaiano».
Mājas lapa.
“Mazais, lielais”.
«Mazais, lielais» — tas ir «pa īstam unikāls romāns, kas viens pats ir paveicis žanra revolūciju» (U. Le Gvina); tas ir episks bestsellers par mīlu un burvestībām, par gribas brīvību un nolemtību, par personības lomu vesture, ko vij neredzams, taču varens stāstnieks. Pilsētas klerks Smokijs Barnabls apprec Deiliju Elisu Drinkvoteru, bērnu rakstnieka meitu un dodas dzīvot ar viņu uz kartēs neatzīmētu savrupmāju Edžvudu – noslēpumainu būvi, kur, jo dziļāk tu tajā ieej, jo lielāka tā paliek un, liekas, ka tā ietilpina sevī apkārtējos mežus un laukus, fandrīz vai visu pasauli. “Mazā, lielā” varoņi, paaudzi pēc paaudzes, redz sevi, kā kāda garstāsta varoņus, jūt neacīmredzamu pārdabisku spēku klātbūtni un neapzināti izspēlē romantisku operu pēc Šekspīra „Sapņa vasaras naktī” motīviem, tās libretu uzrakstīt spētu tikai Lūiss Kerols.
https://www.livelib.ru/author/106081/top-dzhon-krauli
„Ka jeb Dars Ouklijs Imras drupās”.
Pirmo reizi krievu valodā – jaunākais Džona Kraulija romans, viņš ir burvestību filozofijas veltītās tetraloģijas “Ēģipte” un slavenā “Mazā, lielā” autors. Nils Geimans ir nosaucis šo grāmatu par vienu no savām mīļākajām, bet Ursula Le Gvina – “par patiesi unikālu romānu, kas viens pats ir paveicis žanra revolūciju”. [Tas, par ‘Mazo, lielo” – t.p.] Dars Ouklijs – nav parasts krauklis. Pirmais no visiem, kam ir savs vārds un kas ir, apmācījis citus kraukļus, izdarīt tā, lai tad, kad kāds putns „izdara kaut ko svarīgu, kaut ko lielu”, atmiņa par to nepazūd. VēL Dars Ouklijs ceļo, ne tikai starp Imru (cilvēku pasauli) un Ka (kraukļu valstību) – viņam ir atklāti ceļi uz Citām pasaulēm, kur paslēpta Pati Dārgākā Manta; kurš to atradīs, tas dzīvos mūžīgu. To Daram Ouklijam iemācīja druīdu priesteriene Lapsas Cepure; un atdzimstot, kā fēnikss, Dars katru reizi atkārto šo ceļu – ar Viduslaiku mūku, kas pazīstams, kā Brālis, ar Vienausi Stāstnieku no indiāņu cilts Kraukļu klans, ar mēdiju Annu Kunu, kura cenšas nogādāt tādiem, kā viņa, Pilsoņu kara atraitnēm, mierinošas ziņas no tiem, kuru vairs nav... «”Ка” — ir paraugs neticami aizkustinošam, dziļi personiskam darbam, kādu reizēm liels mākslinieks rada savas karjeras beigās» (The Washington Post).
https://www.livelib.ru/book/1003498686-ka-darr-dubrauli-v-ruinah-imra-dzhon-krauli
Diemžēl, bet tas nav nekāds brīnums, latviešu lasītājs šo izcilo rakstnieku nepazīst, latviski viņš nav tulkots. Cik gan vēl nav tādu meistaru?