Ceļā uz globālo biokatastrofu

Nesen nomira Nobela prēmijas laureāts Kristians de Djuvs. Beļģu zinātnieks visus savus pēdējos gadus mērķtiecīgi mēģināja aiznest līdz sabiedrībai pilnīgi “ķecerīgas” idejas par “slēpto biosfēru”. Saskaņā ar viņa pieļāvumiem blakus cilvēcei rit “paralēla dzīvība”, un varbūt, uzreiz vairākos virzienos! Protams, tā noris dziļā noslēpumā, jo taču tās pēdas joprojām nav atrastas pat ar elektrono mikroskopu palīdzību,

Tomēr tas ir taisnīgi tikai normālam dabas balansam. Bet ka mūsu planētu aptvers kāda nebūt ekoloģiskā krīze, tad globālās “biokatastrofas” gaitas laikā uz āru var izlauzties kaut kas drausmīgāks, nekā viduslaiku mēris, spāņu gripa, kura pazudināja pagājušā gadsimta sākumā vairāk cilvēku, nekā Pirmais Pasaules karš, vēzis un SPIDS kopā ņemti.

De Djuvs bija pārliecināts, ka dzīvības dzirksteles vairākkārt ir uzliesmojušas uz Zemes, un katru reizi no tām uzplaksnīja jaunas biosfēras uguns. Beigu beigās palikām tikai mēs ar apkārtējo floru un faunu. Taču kaut kur “pagrīdes” biosfērā var gailēt svešu mikroorganismu dzirkstelītes.

Hipotēze par to, ka uz Zemes slēpjas “svešie aborigēni”, izraisīja vētrainus strīdus. No sākuma to saņēma uz nažiem konservatīvie biologi, taču laika gaitā de Djuva piekritēju nometnei pieslējās daudzi “biorevolucionāri”. To vidū var sastapt gan fiziķus, gan ķīmiķus un pat astronomus. Tajā pat laikā ortodoksālie zinātnieki uzskata tamlīdzīgus pētījumus par viltus zinātni. Īpaši aktīvi viņi iebilst pret līdzekļu piešķiršanu tamlīdzīgiem darbiem uzskatot tos tikai par atsevišķu biologu reklāmas instrumentu.

Tajā pat laikā “pagrīdes biosfēras” eksistēšanas hipotēzes piekritēji ir izstrādājuši veselu virkni tā teoriju, kā uz Zemes varētu līdzās pastāvēt vairāki dzīvības avoti.

Pirmkārt, tie var būt mikroorganismi, kuri atgādina parasto mikroorganismu spoguļattēlu. Ar kaut ko atgādina Luisa Kerola “Alises Brīnumzemē” personāžus. “Spoguļattēla” molekulas dažādi griež (zinātniski – polarizē) gaismas starus un pēc šīs pazīmes var būt izdalīti no apkārtējās vides. Pašas molekulas pie tam tiek noteiktas kā “pa kreisi grieztā” un “pa labi grieztā”. Tādēļ pilnīgi dabiski ir uzskatīt, ka ja organiskām molekulām būt pretēji vērsti griešanās virzieni. Tad mūsu priekšā uzradīsies radījumi no “spoguļbiosfēras”. Ar kaut ko atgādina fizisko antipasauli, kurā arī var dzīvot brīnumaini radījumi. Tiesa, tikšanās ar antipasaules iemītniekiem var beigties traģiski: ķermenis un antiķermenis saskaroties uzsprāgs (anihilēsies).

Otrkārt, “pagrīdes dzīvība” var būt saistīta ar astrobioloģiju – zinātni par ārpuszemes dzīvību. Ne tik sen vienā no nezināmas izcelsmes meteorītiem tika atrastas “svešas” biomolekulas. Astrobiologi uzskata, ka tas norāda uz citplanētu dzīvības eksistēšanas iespējamību. Un tad – kas zina – varbūt, citādā dzīvība kaut kur uz Jupitera un Saturna pavadoņiem pamatota tieši uz tādiem neparastiem savienojumiem. Taču ne tas mums ir galvenais – tamlīdzīgas “svešās” vielas var radīt arī uz Zemes kaut ko brīnumainu.

Treškārt, “ēnu biosfērai” var būt kramorganisks pamats. Apmēram tāds, kāds ir antipiedegšanas pārklājums uz pannām. Pirmie ko tamlīdzīgu sāka apspriest rakstnieki-fantasti. Tā, par kramorganisko radījumu radīšanas principiem rakstīja pazīstams padomju literāts, pēc izglītības fiziķis, Anatolijs Dņeprovs (A.P.Mickevičs). Vēl pirms pusgadsimta viņš ļoti pārliecinoši stāstā “Māla dievs” pastāstīja, kā varētu radīt kramorganiskos radījumus, ieskaitot saprātīgos.

Ceturtais svešās dzīvības avots, liekas, ir jau gandrīz atklāts un saistīts ar indīgu vielu – arsēnu.

Kalifornijas ūdenskrātuves noslēpums

Ne tik sen Kalifornijas ezerā Mono tika atklātas ļoti dīvainas baktērijas, kuras spējīgas izdzīvot pie augstas, visai dzīvībai bīstamas indes – arsēna koncentrācijas.

Šis atklājums ir tik svarīgs, ka pat var novest pie paša jēdziena “dzīve” pārskatīšanas. Bez tam, tas principiāli maina ārpuszemes dzīvības meklēšanas taktiku. Pagaidām visi mēģinājumi atrast ko dzīvu novedas izteikti pie testiem uz dzīvību, analoģisku mūsējai, tas ir, pamatotu uz ūdens un organiskiem savienojumiem. Tieši tā darbojas arī pats pilnīgākais NASA marsagājējs Curiosity. Tamlīdzīga pieeja stipri pazemina meklējumu zonu, jo taču Zemes dzīvība ir iespējama tikai šaurā temperatūru un spiediena diapazonā, bet tādas atrast uz citām planētām nav vienkārši. Tagad mums ir skaidrs, ka, iespējams, eksistē pilnīgi citi organiskie savienojumu, kuri radušies ekstremālos apstākļos no citiem elementiem.

Kopā ar profesoru Anbaru “arsēna biomolekulas” intensīvi pēta NASA Astrobioloģijas institūta darbinieki. Viņi pieļauj, ka šī “paralēlā bioķīmija” evolucionēja kopš dzīvības rašanās brīža uz Zemes, bet tagad ir saglabājusies sālskābajos Mono ezera ūdeņu apstākļos. Tomēr šī hipotēze palika tikai kā teorētisks pieļāvums bez eksperimentāla apliecinājuma.

Pašu par sevi “arsēna dzīvību” aprakstīja mikrobiologs Ronalds Oremlands no ASV Ģeoloģiskā dienesta ilgi pirms sensacionālā atklājuma Mono ezerā. Viņš uzskata, ka atrastās baktērijas atgādina augus, par cik arī izmanto fotosintēzi un pārveido ogļskābo gāzi ar gaismas palīdzību. Pie tam ja nospiedošais vairākums baktēriju reakcijas turpināšanai izmanto ūdeni, tad dotajā gadījumā pēdējā lomu uzņemas arsēns.

Laboratorijas apstākļos zinātniekiem izdevās izaudzēt šīs baktērijas uzturot “diētu”, kura bagāta ar fosforu, taču satur arsēna piedevas. Pētnieku mērķis bija parādīt, ka organismiem ir divējāda struktūra. Tie var augt kā fosforā, tā arī arsēnā.

Tā ir viņu unikālā īpašība, kura parāda, ka baktērijas nav dzimušas kā “svešā dzīvība”, kura pieder principiāli citam dzīvības kokam, kurš radies un attīstās neatkarīgi.

Neatklātā mikropasaule

Visdrīzāk, alternatīvie dzīvie organismi slēpjas antarktisko tuksnešu, dabisko dziļūdens ūdenskrātuvju un naftas-gāzu atradņu neatklātajās pasaulēs.

Var pamēģināt atrast alternatīvās dzīvības formas arī pašās parastākajās ekosistēmās pirļaujot, ka neatpazītie “svešie” dzīvo mūsu vidū. Tomēr nav tik vienkārši atpazīt parastās mikrofloras vidū atnācējus no citas biosfēras. Ārējais mikroorganismu izskats daudzējādā ziņā ir standartisks – tās ir vai nu bumbiņas, vai nu nūjiņas, vai nu bezformiskas amēbas, vai nu vicaiņi. Atpazīt neparasto bioķīmiju zem ierastā apvalka ir ļoti grūti.

Taču, laikam, par pašu eksotisko dzīvesvietu alternatīvajām dzīvības formām varētu kalpot pats cilvēka organisms. Asins šūnu elektronā mikroskopija atklāja tajās supermikroskopiskus veidojumus, mazākus par jebkuru baktēriju. Pētnieki uzskata, ka šīs daļiņas ir dzīvi organismi, kuri pārveido un veido nierakmeņus, aprijot kalciju un citas minerālvielas. “Pagrīdes biosfēras” piekritēji šos veidojumus apskata kā galvenos kandidātus uz nenotveramām alternatīvām dzīvības formām, kuras nezināmā veidā nokļuvušas mūsu organismā.

Tomēr nospiedošais vairākums biologu ļoti piesardzīgi attiecas pret hipotēzēm par “pagrīdes” biosfēras eksistenci. Daži no viņiem uzskata, ka tamlīdzīgi pētījumi ir ne tikai nepietiekami teorētiski pamatoti, bet arī tiem vispār ir maz kā kopīga ar īsto zinātni.