Atklājums ir vēl iespaidīgāks, ņemot vērā, ka Merkūra virsmas temperatūra dažkārt var sasniegt 427 grādus pēc Celsija (800 F).
Kaut arī gandrīz 22 kubikjūdžu daudzums nobāl salīdzinājumā ar mūsu planētas ūdens ietilpību (aptuveni 332.500.000 kubikjūdzes!), tomēr jāņem vērā, ka Merkūrs ir mūsu Saules sistēmas mazākā planēta, aptuveni viena desmitā daļa no Zemes izmēra.
Tomēr sanāk, ka 1 100 000 000 000 tonnas ledus varētu gulēt uz vai tieši zem Merkura virsmas, krāteri kavernās un plaisās, kur nekad nenonāk saules gaisma, tā zinātnieki skaidro Messenger misijas rezultātus. Iespējams, ka ledus var būt aizsargāts ar tumšu, ar oglekli bagāto organisko vielu kārtu vairākas collas biezumā, zinātnieki saka.
Jaunais pētījums "nenozīmē, ka mums būtu dzīvība uz Merkūra, bet tas ir būtiski attiecībā uz jautājumu par dzīvību Saules sistēmā kopumā," teica UCLA zinātnieks-planetologs Deivids Peidžs, autors vienam no trim rakstiem, kas publicēti ceturtdienas žurnālā Science.
Ūdens un organiskie materiāli, iespējams, nav radušies uz Merkūra, pēc vienas teorijas tos varētu piegādāt apledojuša komēta, kas ietriekusies tā virsmā.
Ir plaši izplatīti uzskati, ka tās organiskās molekulas, kas atrodamas uz Zemes, kā arī, kā tagad atklāts, uz Merkūra, kas varētu piedāvāt ieskatu par iespējamo agrīno stadiju pirms dzīvības attīstības, kādu mēs to pazīstam, ir atnesušas komētas.