1979. gadā Fords apprecas ar Linnu Gallaheri (Lynn Gallagher), bet 1981. gadā iegūst maģistra grādu. Pēc tam jaunā ģimene pārceļas uz Dienvidfiladelfiju. Džefrijs strādā par pasniedzēja palīgu vairākās Filadelfijas koledžās un vienlaikus četrus gadus strādā pie doktora disertācijas literatūrā Templas universitātē. 1988. gadā viņiem piedzimst pirmais dēls Džeksons. Ap to laiku Fords jau ir nolicis visus eksāmenus, lai dabūtu zinātnisko grādu un ir sagatavojis pat disertācijas melnrakstu, kas saņem vadības atzinību. Taču ar to, ka ģimenē parādījies jaundzimušais, rodas asa problēma par to, ka vajadzīgs darbs ar pastāvīgu apmaksu, Fords ir spiests pamest darbu pie disertācijas un iestājas pastāvīgā darbā Bruksdeilas koledžā, kur pasniedz rakstnieka mākslu un lasa lekcijas par agrīno amerikāņu literatūru.
90-to gadu sākumā Fordiem piedzimst otrais dēls Dereks, pēc tam viņi pārbrauc uz Dienviddžersiju, sākumā uz Kolingsvudu, pēc tam uz Medfordas Ezeriem.
Par Džfrija Forda pirmo, iespiesto stāstu kļūst «The Casket» (1981). 1988. gadā Ņujorkas izdevniecībā «Space & Time Press» tiek izdots viņa pirmais romāns «Vanitas». Taču, tā kā Dzēfrijam trūkst brīva laika (tieši tad piedzimst viņa otrais dēls), tad autora otrais romāns «Fiziognomija» (The Physiognomy, 1997.) iznāk gandrīz desmit gadus pēc pirmā. Šis romāns kļūst par fantāzijas triloģijas «Well-Built City» (jeb «Cley») sākumu, kuru papildina pēc tam radušies romāni «Memorands» (1999.) un «Aizgals» (2001).
2002. gadā Fordam iznāk vēsturiskais («Ņujorkas») trilleris ar mistiski fantastiskiem motīviem «Šarbrukas kundzes portrets», bet 2005. gada vasarā tiek izdots rakstnieka sestais romāns — «The Girl in the Glass», kas turpina iepriekšējo, veidojot sēriju «Mona Liza». Nosaukumi it kā ved uz domām, ka tā ir “sieviešu proza”. Taču nē, tas ir detektīvs, turklāt hardboiled detective stilā, tiek apspēlēts Lielās depresijas laiks. Pa vidu iepīts spiritisms un pārdabiskie spēki.
Fords kārtējo reizi rada žanru miksli, sasaistot mistiku ar reālismu, apzināti citējot žanru priekšgājējus. Ja vēlas, romānā var atrast ne vien detektīvu un fantāziju, bet arī pilsētas piedzīvojumu stāstus 1930.-40. gadu stilā un zinātnisko fantastiku. Šajā citēšanā grūti teikt, vai Fords ir patiess vai ironisks. Taču visu vainago gandrīz vai politisks pamflets par mūsdienu riskanto un tomēr modes tēmu «amerikāņu oligarhi un nacisms». Tur Fordā jūtams pat patoss. Vēl, viņu lasot, ir jābūt izglītotam amerikāņu vēsturē. Krievu izdevumā tāpēc neiztiek bez komentāriem. Grūti teikt, vai Forda grāmatas kādreiz tiks pārtulkotas arī latviski, kas zina?
Džefrijam Fordam ir izdoti arī divi stāstu krājumi — «The Fantasy Writer’s Assistant & Other Stories» (2002.), un 2006. gada martā izdotā viņa mazās prozas grāmata — «The Empire of Ice Cream».
Forda darbi ir iekļuvuši daudzu antoloģiju un krājumu sastāvā: Elenas Datlovas, Terija Vindlinga, Roberta Silverberga, Ela Sarantonio, Dēvida Hartvela, Džefa Vandermeiera redakcijā. Daudz stāstu publicēti dažādos žurnālos: «The Magazine of Fantasy & Science Fiction», «Sci Fiction», «Event Horizon», «Black Gate», «Space & Time» un citos izdevumos.
Par to, ka autors ir cienījams, liecina – sešas (!) World Fantasy Award balvas dažādās nominācijās, divas Nebulas un citas balvas.