Tagad gan šīs, gan daudzu citu slepeno skolu izveidotājas cer, ka situācija būtiski mainīsies un izglītība būs pieejama visiem Afganistānas bērniem.

Sandalēs bez parandžām

Priecājoties par talibu aiziešanu, pirmo reizi vairāku gadu laikā daudzas Kabulas iedzīvotājas pagājušajā nedēļā uzdrošinājās iziet uz ielas bez parandžām. Tomēr vairākums afgāņu sieviešu turpina valkāt parandžas – daļai bail no talibu atgriešanās, bet lielāko daļu ietekmē stingrās tradīcijas, BBC norāda, ka arī Ziemeļu alianses kontrolētajā Hodža Bahaudīnā pārsvarā sastopamas sievietes parandžās.

Taču obligāta parandžu valkāšana bija tikai viens no daudzajiem ierobežojumiem, kurus ieviesa Taleban. Sievietes nedrīkstēja strādāt, apmeklēt skolas un mācīties ko citu izņemot Korānu. Sieviešu ķermeņiem bija jābūt pilnībā apsegtiem, tai skaitā viņas nedrīkstēja valkāt sandales. Tāpat sievietēm bija jāaizkrāso māju logu stikli, lai neviens viņas neredzētu.

Afgāņu sievietes stāsta, ka talibu noteikumi bijuši neloģiski un nežēlīgi. Piemēram, ārstiem vīriešiem netika ļauts ārstēt sievietes. Taču ārstēm strādāt bija aizliegts. Pirms talibu nākšanas pie varas apmēram puse ārstu un skolotāju bija tieši sievietes.

Aizliegums strādāts un iziet no mājas bez radinieka vīrieša pavadības bezizejas situācijā nostādīja daudzas atraitnes. Gadiem ilgstošā pilsoņu kara dēļ Afganistānā atraitņu skaits ir milzīgs. Lai nodrošinātu iztiku sev un bērniem, viņas slepeni savās mājās mācīja meitenes, citas mazgāja veļu vai lobīja riekstus.

Par visiem šiem pārkāpumiem draudēja miesas sodi. Tomēr, par spīti nopēršanas draudiem, daudzas uzdrošinājās pamest savas mājas. Afgāniete Nori stāsta The New York Times, ka viņa reiz devusies uz tiesu, jo kāds viņas radinieks kļūmes dēļ arestēts. Nori par to saņēmusi tik stipru pērienu, ka viņas rokas bijušas uztūkušas vairākas dienas.

Sola sieviešu integrāciju

Ziemeļu alianses līderi uzsver, ka vēlas integrēt sieviete Afganistānas jaunajā sabiedrībā un nodrošināt to tiesības. Šīs nedēļas sākumā pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā Kabulā notika sieviešu demonstrācija, kuras laikā tika pieprasīts atjaunot mieru valstī, nodrošināt izglītību visiem bērniem un piešķirt tiesības sievietēm. Pārsvarā tajā piedalījās izglītotās sievietes – bijušās skolotājas, ārstes un sabiedrisko iestāžu darbinieces. Tiesa, demonstrācija tika pārtraukts, Ziemeļu alianses pārstāvjiem paziņojot, ka viņi nespēj nodrošināt drošību šāda pasākuma laikā.

Šonedēļ vairāki desmiti skolotāju un viņu skolnieču tikās ar jauniecelto Herātas provinces gubernatoru Ismailu Hanu, pieprasot viņam nekavējoties atvērt meiteņu skolas.

I.Hans apsolījis atvērt skolas meitenēm pavasarī, norādot uz Afganistānā valdošo tradīciju, ka aukstākajos ziemas mēnešos skolas nedarbojas, raksta The New York Times. Tāpat viņš paziņojis, ka atļaus sievietēm strādāt.

Par nopietnu panākumu afgāņu sieviešu cīņā par savām tiesībām ir jāuzskata tas, ka delegācijā, kas pirmdien ierodas uz sarunām Bonnā par Afganistānas valdības koalīcijas veidošanu, tiks iekļautas arī sievietes. „Sieviešu loma Afganistānas nākotnē ir ļoti nozīmīga un izšķiroša,” norāda bijušā Afganistānas karaļa Zahira pārstāvji. Ziemeļu alianse, iekļaujot savā delegācijā sievietes, uzsver, ka viņu tiesību nodrošināšana bijis viens no nozīmīgākajiem pretošanās mērķiem. Tiesa, kā norāda novērotāji, sieviešu uzaicināšana uz sarunām lielā mērā notikusi, pateicoties starptautisko vidutāju pūliņiem.

Revolucionārā Afganistānas sieviešu asociācija (RASA) apšauba Ziemeļu alianses paustos mērķus. Tā izplatījusi aicinājumu ANO nepieļaut, ka Ziemeļu alianse iegūtu vadošo lomu Afganistānā. RASA norāda, ka Ziemeļu aliansi veido grupējumi, kas 90.gadu sākumā īstenoja noziedzīgas darbības.

Asociācija esot savākusi ziņas par gadījumiem, kad alianses dalībnieki īstenojuši noziegumus, tai skaitā aplaupot un izvarojot sievietes. „Lai arī Ziemeļu alianse ir iemanījusies rietumu priekšā izskatīties „demokrātiska” un pat sieviešu tiesību aizstāve, patiesībā viņi nepavisam nav mainījušies, tāpat kā leopards nespēj mainīt savus plankumus,” norāda RASA, kas gan jau ir iemantojusi radikālas kustības slavu, arī devusi lielu ieguldījumu slepeno skolu darbībā un sniegusi palīdzību afgāņiem, kas devušies bēgļu gaitās. Arī Lielbritānijas Ārlietu ministrija šonedēļ atzinusi, ka tā piešķīrusi tūkstošiem mārciņu slepeno skolu uzturēšanai, raksta laikraksts The Times.

Kā norāda nevalstiskā Zviedrijas komiteja Afganistānas lietās, kas veicināja slepeno skolu darbību, tagad it īpaši lieli pūliņi jāpieliek Afganistānas bērnu izglītības uzlabošanai. Kā apliecinājums šādai nepieciešamībai tiek minēta kāda matemātikas grāmata, no kuras bērni tika mācīti, vēl pirms talibi pārņēma varu valstī. „Grāmatā bija šāds uzdevums: ja bija divi modžahedi un seši krievi un ja divus krievus nošāva, tad cik palika dzīvi?” The Times stāsta komitejas pārstāvis.

Vajag izmaiņas konstitūcijā

Lai gan priekšā vēl ir ilga cīņa par vienlīdzību, sievietes ir priecīgas, ka tagad vismaz viņām būs iespēja brīvi iziet uz ielas, strādāt un izglītot savas meitas. Bijušās politiķes, akadēmiķes un sabiedrisko organizāciju pārstāves uzsver, ka vissvarīgākais ir pieņemt jaunu konstitūciju, kurā tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības sievietēm un vīriešiem.

Pat pirms Taleban nakšanas pie varas Afganistāna bija valsts, kurā valdība atradās vīriešu rokās. „Afganistāna ir atpalikusi sabiedrība,” norāda Herātas gubernators I.Hans. „Lielākā daļa ģimeņu, ir īpaši lauku rajonos, ir patriarhālas, un tajās vīrieši nosaka, ko sievietēm darīt un ko vilkt mugurā,” piebilst I.Hans. Tikmēr pašas sievietes norāda, ka pašlaik būtiskāka problēma par to, ko vilkt mugurā, ir izdzīvošana karu izpostītajā valstī. „Nav nekādas nozīmes tam, kas šeit valda. Mēs esam badā,” The New York Times norāda kāda atraitne.

Par to, ka afgāņu sieviešu cīņa par vienlīdzību būs ilga, liecina kaut vai tas, ka Kabulas kinoteātrī, kas tika atvērts pēc vairāku gadu pārtraukuma, tika ielaisti tikai vīrieši.