Biedri praporščik, vai krokodili lido?
   Tie grāmatu kauju apraksit, kuros piedalās drakoni, nespīd ar stratēģiskām greznībām.

Drakoni vai nu baksta viens otru virs kaujas lauka, vai nu bezmērķīgi svilina pilsētas, vai arī cīnās ar bruņiniekiem. Diemžēl, vienīgo puslīdz saprātīgo drakonu pielietojumu kā organizējošo spēku redzam Ennas MakKefijas “Pernas”ciklā, kuru, vispār jau visai nosacīti var attiecināt uz “fentezi” žanru. Pārējos gadījumos “stingrā fentezi” mērķtiecīgi veļas uz bērnu pasaku vai šausmeni. Kāpēc?

 Tas ir tāpēc, ka drakoni, vispirms jau preciskkos (nu, preču) daudzumos pārvērš lepnos bruņiniekus lētu konservu kalnā. Viņi ir par stipru, lai ierakstītos varonīgajā “naža un cirvja” pasaulē – tas ir, visiem pārējiem vajag viņiem pieskaņoties. Bet lasītājam ta vajadzīgs varonis! Muskulots, iededzis, ar lielu dzelzs gabalu vienā rokā un miniatūru blondīni otrā. Lūk, nākas tad iztīrīt skaistulim ceļu, pārvēršot drakonus idiotos. Tādēļ ka pavisam bez drakoniem nevar – garlaicīgi. Pie kam rakstnieki biezi nezina, no kuras puses tankam stobrs, un cenšas nelīst ārpus viniem pierastās. Bet ja nu jums nu loti interesē drakoni kā pareizas kara norises līdzeklis – tad šis raksts ir priekš jums!
Tur, kur neizies kājnieki, arī bruņās tērpts jātnieks neizauļos...
   Par drakoniem karā
   Kas ir drakons? "Ieraudzīsi – nekļūdīsies", tas ir skaidrs, neskatoties uz lielu varietāšu skaitu.
   Un tā, "drakons vispār" — tas ir liels, labi aizsargāts dzīvnieks, kurš spēj spļaut uguni. Drakoni ir vai nu saprātigi, vai arī viņiem ir saprāta aizmetņi, vai arī viņus ir iespējams pieradināt turpmakai izmantošanai. Viņus var vai nu audzēt, vai arī noalgot, vai arī iesaukt. Un pēc tam – barot, dzirdīt un, iespējams, apmierināt ar citiem eksotiskiem līdzekļiem, nu apmēram – jaunavas un zelta kalni.
   Ko dod drakons senajai kaujas mākslai? Vispirms jau pārcels to trešajā mērvienībā. Bet lidojoša pretinieka parādišanās – tā nav tikai nepieciešamība ātrāk uzvilkt bruņucepuri. Tas nozimē, ka ierastās metodes kaujā par teritoriju vienā mirklī noveco. Tagad nevajag lauzties cauri pretinieka kaujas rindām un horizontālais kaujas vietas aplenkums atdod vietu vertikālajam aplenkumam. Gaisā nav šķēršļu, to nevar aizslēgt, un manevrēšana atkal kļūst par galveno uzvaras sasniegšanas līdzekli.

Ne zobens un vairog, bet kustība – lūk kas uzcar karus. Cīņām pienāk gals, kad divas armijas satiekas klajā laukā un cērtas lidz samaņas zudumam. Protams, ar vienu, kaut arī labu, manevru priekš uzvaras ir par maz. Drakons – tas ir uzbrukuma iemiesojums, neticams uguns spēks un uzticams aizsegs kompaktā un ļoti mobilā iepakojumā. Bruņās tērpti ugunsvēmēji, kuri kā virpulis nesas pa ienaidnieka aizmugurēm un iznīcina tur visu, kas vien iespējams, pie kam nesastopot tur nekādu ievērojamu pretestību – tas ir kā Otrā pasaules kara tanku izrāviens. Pat pietiekami autonoma, sevi pabarojoša ar visādu pienestu pārtiku viduslaiku armija nevar eksistēt bez aizmugurēm. Nav obligāti cīnīties ar tūkstoti no bērnības trenētu amagi bruņotu bruņinieku – pilnībā pietiks ar to, ka no bada viņi nespēs sev uzvilkt bruņas.
   Drakonu desmiti, simti, tūkstosi – šaušalīgs spēk, bet arī viens vienīgs drakons spējīgs līdz nāvei sāpināt ienaidnieku pat ne reizi neuzspļaujot tam uguni. Pats pirmais, ar ko sāka nodarboties kara aviācija, ir tas, kādēļ tā vispār tika radīta – izlūkošana. Gaisa izlūkošanai nav noslēpumu, no tās nav iespējams noslēpt karaspēka pārvietošanos vai inženiertehniskas sagatavošanās. "Brīdināts – tātad apbrunots ". Veiksme informācijas karā – svarīgs solis kopējās uzvaras virzienā.
   Drakonu komandēšana ir stipri atkarīga no tā, cik jums zvaiznīšu ir uz uzplečiem.
   Zvaigznīšu maz, pašapziņas daudz

 Drakoni frontē
  Jā, leitinant, arī jūsu daļu var pie gadījuma pastiprināt ar drakonu.

Saņemot drakonu – gaidi skarbus kautiņus, plašas asinsizliešanas un virzīšanos pa dienesta kāpnēm. Ja paliksi dzīvs.
     Un tā, drkons. Un ko ar viņu darīt? Neko. Lai lido.

       Ar gaisa izlūkošanas atvērtām acīm kauju vadīt ir vienkāršāk un patīkamak, bet uzvara praktiski ir garantēta, ja īpaši nekļūdīties.

   Un nevajag no drakona taisīt aizsardzības pamatstūri vai uzbrukuma pamatspēku. Kārtojiet karaspēku tā, it kā drakona nemaz nebūtu. Kad drakonam nav stingri noteiktas pozīcijas, viņa parādīšanās pretiniekam vienmēr būs kas negaidīts. Sēž ienaidnieki, pļāpā sen – un pēkšņi Bāc! – viņi ir uzbrukuma mērkis. Ar drakonu var nemeklēt vājās vietas uzbrukumam, bet radīt tās, tur, kur ērtak. Bet ja ienadinieks, sasparojoties, savilka visus spēkus un pārrāvums neizdodas – pārcel sitienu kilometru sānis. Apskatīties nepaspēs, kā nonāks katlā.
   Vēl svarīgāk ir neiespringt drakona virzienā aizstāvoties. Drakons atradis noslēpušos ienaidnieku, kad tikai gatavojas uzbrukumam, lieliski to apceps vēl tik nākot, un ja nu kādam tomēr izdosies izlausties caur aizstāvībai sagatavotām puozīcijām – piesitīs tos pašu aizmugurē. Kaujinieki lai sēž ierakumos un nenovēršas. Tāda aizstāvība ir stiprāka par karavīru pūli ar drakonu centrā.
   Zvaigznītes pienāca klāt, pašapziņa pārtek uz punci  
   Operatīvais pielietojums, darbs tuvējā aizmugurē

   Kamēr kaujinieki un jaunākais komandējošais sastāvs varonīgojas, var sākt nodarboties ar īsto karu.

Ar vienu drakonu jau būs par maz, vajadzīgs desmits. Labāk – divi. Te jau var izvērsties un pārvērst pretinieka dzīvi par elli. Viņš gaida papildspekus? Nesagaidīs. Paslēpa mežiņā aplenkuma ieročus uzbrukumam? Varbūt uz atvadām paostīt dūmiņus no ugunsgtrēka. Karavīri izsalkuši? Bultas biegušās? Slimos un ievainotis uz aizmuguri nevar nogādāt? Sakaru nav? Ar katru stundu spēku uzbrukumam un atkāpšanās ceļu viņam būs arvien mazāk un mazāk. Var rīkoties humāni u piedāvāt padoties, bet vat paturēt cik vajag katlā un piebeigt, lai nemokās.
    Protams, nav fakts, ka drakoni spēs pilnībā piegirezt ienaidniekam skabekli. Bet to arī nevajag. Ja paša aizmugurē viņš spēs pārvietoties tikai naktīs, pārskrējienos no viena krūma pie cita, mežonīgi atskatoties un bakstot debesīs ar arbaletu, tas nozīme, ka darbs padarīts. Bez normālas aizmugures neviena armija karot nespēj.
   Bet ne jau visi dzenas pēc piegādes pajūgiem! Var pajautroties arī nedaudz savādāk, uzsēdinot uz drakona kājniekus. Uzbrukt no gaisa uz štābu vai priekšpunktu, izsēdināt desantu krāsmatās un sašņorēt gūstekņus, atsist aizsarglīnijas komandpunktu, sagrābt noliktavu ar dzērieniem – vai mazums kartē garšīgu mērku?
   vispār, ne jau vienmēr karaspēks stāv viens pret otru. Biežāk viens pretinieks bēguļo no otra, un te jau drakoni var ļoti noderēt. Uzbrukums no augšas labākajā gadījumā pārvērš kaujas kolonnu no bailem satrakotā ganāmpulkā, sliktakā – aptur un piespiež pārgrupēties kaujas kārtībā uzbrukuma atsišanai. Tas viss – dārgā laika zaudēšana. Bet manevru karā kurš veiklā kustas, tas malacis. Pie kam pretinieks marša laikā ir ievainojamāks, nekā pozīcijās. Komandiera uzdevums – panākt laukā to, kurš atkāpjas, un piebeigr, vai pretēji – atrauties no uzbrūkošā un sagaidīt to gatavībā, lidz ausīm ierokoties zemē.
   Viens karotājs, īpaši kaut kāds Koens-Barbars, var cīkstēties atsvišķi. Desmit – jau saskums bez zīmītēm no mīļotā komandiera. Armija bez sakariem – potencialo līķu savākšanās. Neesot radioovadāmiem palantīriem drakoni – labākie ziņneši. Ātri, stipri, uzticami, bet abonentmaksu var uz pretinieku norakstīi.

     Zvaigznes uzpampa, bet bikses pārklājās ar lampasiem

   Stratēģiska pretinieka iespaidošana, darbs dziļā aizmugurē
   Jebkurš karš ilgst tik ilgi, kamēr pretinieki spēj to darīt. Tieši valstis – dalībnieces, nevis to armijas. Ja armijai nav ko ēst un nav ar ko šaut, ja tauta ir neapmierināta un gatava sacelties, ja kara turpināšana novedīs līdz masveida badam un ekonomikas pilnigm kraham – tad šadu karu pacentīsies izbeigt, lai neievestu valsti pilnīgā haosā.

Panāciet haosu otrpus frontes līnijai un varat aizmirst par ģenerālam kaujām un bruņinieku cīņām ierindas priekšā. Ar pierastām fantāzijas-viduslaiku metodēm šo panākt ir grūti, bet lūk drakoni... Drakoni maina situāciju saknē.
   Nav punkta uz kartes, kuru drakons nevarētu sasniegt. Pretinieks var uzskatīt plantācijas viņpus kalna kores par savu dziļo aizmuguri, bet drakoni tur nokļūs dažās stundās. Nokļūs un sadedzinās. Bet nākošajā dienā – sadedzinās ražu citā vietā. Un trešā. Kamēr valstī būs ko dedzināt. Pilsētas, apdzīvotas vietas, ciemi, ostas, kuģi jūrā, noliktavas, fermas, viensētas, dzirnavas, klētis, tilti, dambji, prāmji, mežziņu būdiņas. Meži, galu galā. Sitieni būs negaidīti un neatvairāmi. Vispār, visticamāk, ka līdz pilnīgai anihilācijai lieta nenonāks – jebkurš ne pārak traks valdītājs tādā situācijā prasīs mieru.
   Bet ja neprasīs – nomainīsim valdītāju. Nav obligāti izdedzināt visu valsti – pietiek nodedzināt vienu pili galvaspilsētā vai vienu karieti uz ceļā. Bet ar mantinieku var jau ko sarunāt.
    Aurojošs drakons spilgtu liesmu un dūmmu mutuļos saulainā dienā redzams no attaluma, bet klusu rūcošs melns drakons tumšā nakti – praktiski neredzmais. Ļoti laba īpašība, kad nepieciešams nogādāt ienaidnieka aizmugurē grupu diversantu, neievainojamo Galveno Varoni vai nevajadzīgu artefaktu. Klusi naktī atlidoja, klusi naktī aizlidoja. Un pa ceļam apskatījās, kas, kur un kurp virzās, kur gaidīt uzbrukumu, bet kur vāja aizsardzības vieta. Par izlūkošanu nevar aizmirst nekādos apstākļos.
   Drakoni zilibaltsvītrainos kreklos
   Karš jūrā
   Drakons virs jūraa kļūst ne tikai slapjš un nikns, bet arī nāvīgi bīstams, jo koka kugis viņa priekšā ir absolūti neaizsargāts.

     Un desmit koka kuģi – arī. Tādēl nevajag rēķināties ar ģeniālām jūras kaujām vai lielu desantu tajās vietās, kurās var parādīties darkoni, - sadedzinās. Ja nu vienīgi kādi sīkumi naktīs gar krastu skraidīs ar kontrabandas tabaku un avanūristiem uz klāja.

   Tā ka valdīšana gaisa telpā dod varu pār jūru, bet godrs pulkvedis pratīs to pielietot.
   "Viss normāli, krītu"!
   Pretdrakonu aizsardzība

   Beidzot – “...un kā ar to cīnīties”. Uz katru viltīgu drakonu atradīsies savs cīnītājs ar 7.62 kalibra šaujamo. Nu, vai ar ko līdzīgu. Bet kad kaijinieki salasisies dažos simtos, tad virs viņiem lidos gluži vai drakons-kamikadze. Pie kam vertikāli uz leju.
   princips vienkāršs: aizstāt kvalitāti ar kvantitāti. Te jau ne līdz stratēģijas skaistumam, zināt šaut no visiem stobriem – ja nu trāpīsi. Ja paveiksies, trāpīsi neaizsargātā vietā. Ja ļoti paveiksies – trāpīsi ātrāk, nekā drakons tevi izcepinās.
    Galvenaisuzdevums ir tajā, lai vajadzīgā laikā vajadzīgajā vietā stobri būtu vajadzīgajā daudzumā. Ja tiek aizstāvēta pilsētavai lauka bometne, tātad, liela kalibra drakonsites jānostāda kaujas gatavībā, bet priekšpunkti – jau iepriekš jābrīdina par par drakona tuvošanos. Kuram pirmā zalve, tam arī kurpes. Karavīrinus uztrennēt tā, lai pie pirmās drakona redzēšanas vini nevis zem pajūgiem līstu, bet lai uzšautu gaisā ar visu, kas pa rokai pagadās.
   Nav slikti, ja uzbrūkošos iegrožo manevrēšanā, lai tie lidotu tikai caur labi atšaudītiem koridoriem – pacelt nogrožojosos aerostatus, izvilt troses un tīklus, uguskuros kp smakojošu dedzināt.
   Kolonna maršā vai jūras konvojs tiek aizsargāts tāpat, tikai viņiem ir grūtāk – kā likums, smagais bruņojums atrodas marša stāvoklī, un, lai sagatavotos kaujai vajadzīgs laiks. Tādēļ labākais aizsardzības lūdzeklis viniem ir pašiem savs drakons – tas ij izlūkos, ij pie gadījuma uzsāks cīņu ar uzbrucēju, kamēr kaujinieki sakārtos savas ballistas un katapultas.
   Vispār, aizstāvēties jau vajag ne tikai no ugunsvēmēju briesmoņu pulkiem, bet arī no vientuļiem klibspārnu invalīdiem ar asu redzi. Bez gaisa izlūkošanas pretinieks ir kurls un akls. Tādēļ maskēšanās un vēlreiz maskēšanās! Maršēt naktīs, jaukt kārtis ar finiera cietokšņiem, aizsekt statēģiski svarīgus punktus ar dūmu aizsegu.

Gaisa spiegi no pasaran!
   Bet pati labākā aizsardzība – tas ir uzbrukums. Ja pretiniekam nebūs drakonu, tad arī uzbrukt viņš netaisīsies. Tātad jāiznīcina zvērs viņa midzenī. Uzbrukt drakonu bāzēm ar saviem drakoniem, uzbrukt pēkšņi un masēti, ar nospiedošu pārsvaru spēkos. Nav spēka uzbrukt tiešā piegājienā – veikt diversijas, indēt lopus, atslēgt karsto ūdeni. Olas Goriničiem – pati vājākā vieta.
  Nu un, protams, maģija. Maģija visur ir sava, tādēļ te nu dariet kā gribiet. Tādēļ ka galvenais – tas ir rezultāts.
   Miera sargi  
   Drakoni – kara degošais tēls, spēka un sagrāves šausmu iemiesojums, debesu milži, kuriem nav škēršļu un attāluma. Tos var salīdzināt ar lidojošiem tankiem, var ar lidmašīnām bruņās. Viss ir patiesi. Bet pats patiesākais salīdzinājums – fentezi pasaules atombumba. Paradoksāli, bet fakts – drakoni ir tik stiprs ierocis, ka tiem vajadzētu ar faktu vien par savu eksistenci novērst karus. Vāji pretinieki nav spējīgi pretstāvēt lielām armijām, kuras apbruņotas ar drakoniem, bet “megavalstu”saķeršanās novedis pie sagrāves un zaudējumiem, kurus likvidēt, atjaunot pēc būtības fentezi viduslaiku pasaules ekonomika nav spējīga, un tādēļ karš ir praktiski neiespējams.
   Ta ka, ja, paceļot galvu, ieraudzīsiet debesīs drakonu – ziniet, jūsu pasaule ir drošībā.