Leonardo da Vinči kustīgais tornis.

Kas nav dzirdējis, ka pasaulē pirmo tanka projektu ir radījis neviens cits, kā Leonardo da Vinči, turklāt ir rakstījis par to savā vēstulē Milānas hercogam. Ir zīmējums un pat šī tanka makets, kas izskatās pēc lielas apaļas telts vai slietņa uz riteņiem, ar pa perimetru uz visām pusēm izvirzītiem lielgabaliem. Tanka apkalpei būtu ar rokām jāgriež tā riteņi, kas vispār būtu pilnīgi nereāla lieta un, ja Leonardo būtu kaut nedaudz no tehnikas saprotošs inženieris, tad viņš nekad kaut ko tādu nebūtu piedāvājis! Tas taču ir skaidrs, ka ar rokām izkustināt tādu mahīnu nav iespējams, un tomēr šāds projekts reāli eksistē! Kāpēc?

Taču, ja nu Leonardo jau no sākuma ir domājis izmantot savu tanku, nevis šķēršļotā apvidū, bet radīja to, kā... kustīgu torni, kas varētu tikt pārvietots pa nocietinājuma sienas augšpuses perimetru, pa gludu un līdzenu, plātnēm klātu segumu?! Pret tādu monstru ienaidnieks, kas rāpjas pāri mūriem, būtu pilnīgi bezspēcīgs, pa savējiem tas nešautu, bet kustoties arī no ienaidnieka lodēm izvairītos.

Pāris tādu mobīlu torņu fortam varētu aizvietot daudzos akmens torņus un tātad arī daudz dārgākos nocietinājumus. taču, vai tāds bija lielā izgudrotāja nodoms, mēs nekad neuzzināsim, diemžēl, nekādu pierakstu par to nav.

Mobīlais dzots japāniski un vāciski...

Zināms, ka Japānā, XIX gs. pirms Meidzi revolūcijas kara tehnikas progress gāja ļoti lēni, precīzāk, tā nebija vispār. Taču tas nenozīmē, ka tur neparādījās interesanti tehniski risinājumi kara lietās. Piemēram, japāņi radīja oriģinālus kaujas ratus "Agami guruma" ("Dievišķā mašīna"). Par pamatu ņemot parasto Vidusāzijas arbu ar tajā iejūgtu vērsi, virs kura bija tents, lai paglābtos no karstuma. Uz ratu koka pamatnes tika uzstādīts ar dzelzs loksnēm klāts tornis kupola formā ar masīvām metāla durvīm un četrām atverēm šaušanai, tās varēja pārsegt ar metāla aizbīdņiem. Speciāla lūka grīdā atļāva nemanāmi pamest ratus, lai nenokļūtu zem ienaidnieka uguns. Torni no ratiem varēja arī ātri noņemt, izveidojot kaut ko līdzīgu modernam dzotam - savam laikam lielisks izgudrojums, vai ne? Pats interesantākais, ka kaut ko līdzīgu "Agami guruma" 1894. gadā ražoja arī vācu firma "Krupp". Pēc konstrukcijas tie bija vienkārši bruņoti rati, tikai to augšējā, kupola daļa bija bruņota ar 57-mm lielgabalu un varēja pagriezties.

Pirmā pasaules kara laikā šīs bruņu karietes tika izmantotas pozīciju aizsardzībai Rietumu frontē, kur tās tika pārvietotas no vienas vietas uz otru un novietotas iepriekš sagatavotās pozīcijās. Pēc būtības, tas bija pasaulē pirmais tanka tornis, taču neviens, nezin kāpēc neiedomājās novietot to uz tanka! Toties Otrā pasaules kara laikā vācieši izdomāja pa tādām pašām pozīcijām vest tanka "Pantera" torņus, novietojot tos uz bruņotām "kārbām" apkalpei un munīcijai. Sākumā tika izakta bedre, tad tornis ar "kārbu", ar celtņa palīdzību tika novietots iekšā un rūpīgi apbērts ar zemi un viss! Prettanku dzots bija gatavs un iznīcināt to bija visai grūti!

Pasaulē pirmais tanks un pasaulē lielākais tanks.

Pasaulē pirmais tanks tika uzbūvēts... Rīgā. Kaut arī apsteidzot citus par mēnešiem, bet tomēr...

Bija 1915. gads, pilnā sparā ritēja Pirmais pasaules karš un Rīgā bija izvietots Ņižņijnovgorodas kājnieku pulks. Kājnieku mācības vēroja arī militārais izgudrotājs, vēlāk aviokonstruktors Aleksandrs Porohovščikovs. Skatoties uz kājnieku ķēdēm, kas skrēja uz mērķi, viņam radās ideja, kā atvieglot kājnieku likteni, skriet pretī ienaidnieku lodēm, ja nu to darītu bruņotas mašīnas? Turklāt, ne jau uz riteņiem, bet izmantojot traktoru kāpurķēdes. 1915. gada 18. maijā mašīna, kuru autors nosauca "Vezdehod" ("Visurgājējs") bija gatavs. Mašīna kaut kur atgādināja gludekli, bet kopumā forma bija kā jau tankam, ar torni vidū. Apakšā izvietojās viena, plata kāpurķēde, bet mašīnu varēja pagriezt, izmantojot divus stūres riteņus visurgājēja sānos. Mašīna bija 3,6 m gara; 2 m plata; 1,5 m augsta (bez torņa), kopējais svars varētu sasniegt 4 tonnas, taču tālāk par pirmo, nepabeigto eksemplāru lieta nepavirzījās, kaut arī izmēģinājumi bija sekmīgi. Projekts iestrēga cara birokrātu gaiteņos, bet 1915. gada septembrī tika uzbūvēts pirmais angļu tanks. Vēlāk Porohovščikovs kļūst par aviokonstruktoru, 1941. gadā viņu arestē pēc standarta apsūdzības spiegošanā un nošauj. Tagad viņš ir reabilitēts, bet...

[ www.rigatransport.sitecity.ru/stext_1111125931.phtml ]

Vēl Krievija ir slavena ar pasaulē lielāko tanku, kuru gan par tanku var saukt nosacīti, taču nosaukums "Cars-tanks" arī tam ir. Arī vesela rinda citu nosaukumu: Ļebedenko tanks jeb mašīna (pēc autora vārda) Mamuts, Mastodonts, vai pat Sikspārnis un Pundursikspārnis (krieviski - "ņetopirj"). tas jau laikam tāpēc, ka mašīna tā arī netika realizēta līdz galam. Inženieris nikolajs Ļebedenko bija iecerējis uzbūvēt īstu monstru, kas līdzinājās veclaicīga lielgabala lafetei. Iedomājieties divus milzīgus riteņus 9 m diametrā, kas nes korpusu, bet lafetes gals velkas aizmugurē, balstoties uz diviem mazākiem stūres riteņiem (1,5 m), kurus mīkstākā gruntī aizvieto kāpurķēde, kas griežas ap korpusu. Apkalpes nodalījums vispār atrodas 8 m virs zemes. Pati mašīna bija 12 m plata. Projektētais braukšanas ātrums - 17 km stundā. Apkalpē - 10 cilvēku. Tornī un sponsonos (bruņotos izvirzījumos torņa sānos) tiktu uzstādīti divi lielgabali un četri ložmetēji. Katram vadošajam ritenim bija savs dzinējs, bet svēra šis monstrs 40 tonnas. Kā par brīnumu, šis projekts iegūst imperatora Nikolaja II atbalstu un būve sākās. Kā nekā, izgudrotājs apliecina, ka šādas mašīnas pārraus vācu fronti, kā nieku, dienas laikā. Tanka ideja caram patika.

Tanku uzbūvē un izmēģina 1916. gadā, dziļā mežā, 60 km no Maskavas. Sākumā viss iet lieliski, lielie riteņi, kokus laužot, dzen mašīnu uz priekšu, taču drīz tiek konstatēts, ka mazie, aizmugures riteņi bezcerīgi iestrēgst visās bedrēs un grāvjos. Ar lielu sajūsmu sāktais projekts izgāžas. Tanks tā arī paliek mežā, līdz kamēr 1923. gadā vietējie iedzīvotāji to jau ir galīgi izlaupījuši metāllūžnos. Izgudrotāja tālākais liktenis pēc revolūcijas nav zināms.

[ landships.freeservers.com/lebedenko_info.htm ]

Šneiders - franču tanks.

Pirmais franču tanks un viens no pirmajiem, ko sāka ražot sērijveidā, bija "Schneider CA1", kā jau daudzas tā laika mašīnas, par īstu tanku to vēl nevarēja saukt, drīzāk, tas bija pašgājējs lielgabals. tas tika radīts kā analogs pirmajam angļu tankam Mark I, taču atšķīrās no tā, jo tika izmantota traktora "Holt" šasija. Tanks piedalījās vairākās Pirmā pasaules kara kaujās, taču parādīja sevi, kā visai neveiksmīga mašīna, Nelīdzenumi tam bija šķērslis un visādi citādi arī tas nebija ērts. Tādas pat kļūdas un vēl lielākā mērā tika pieļautas, konstruējot otro franču sērijveida tanku "sen-šamonu" ("Saint-Chamond"), kas tā tika nosaukts par godu pilsētai, kurā to būvēja. Tanka priekšgals tik tālu izvirzījās uz priekšu, nosedzot kāpurķēdes, ka arī tas varēja kustēties tikai pa līdzenumu un ierakumi, platāki par 1,8 m tam jau bija nepārvarami. Jumts tankam bija plakans. Tomēr līdz kara beigām tika uzbūvētas ap 400 šādu mašīnu. tanki bija apbruņoti ar vienu 75 mm lielgabalu un 4 ložmetējiem, apkalpē - 8 cilvēki. 17 mm bruņas, kas bija līdz pašai zemei. Patiesībai gan jāpiemin, ka vēlākās tanka modifikācijās kļūdas centās labot, pamainot formu, paplatinot kāpurķēdes. Taču laikam jau no Pirmā pasaules kara laikiemtankiem pielipa nosaukums "kustīgie zārki".

[ Avots - Vikipēdija.]

Liliputu zemes tanki.

Savus pirmos tankus angļi radīja 1916. gadā. Raksturīgās formas dēļ tie ieguva iesauku «rombi», kaut arī šis nosaukums neiedzīvojās. «Rombs», «romboīds» - kādēļ gan nē, ja jau šī forma izrādījās visai racionāla, tā kā šīm mašīnām nācās pārvarēt daudz dziļu ierakumu, grāvju un smago šāviņu izrautās bedres, kā arī sarežģītus dzeloņstiepļu nožogojumus. Bet apbruņojums gan tiem nezin kāpēc tika izvietots gar sāniem. Zināmā mērā tas bija ērti, tā kā atļāva sākt uguni uz abām pusēm, taču ar tādu tanku transportēšanu bija vesela problēma. Un vēl ļoti bieži gadījās, ka ar saviem uz sāniem pavērstajiem stobriem mašīna aizskāra kokus, māju sienas, ar visām no tām izrietošajām sekām.

Kas gan maisīja angļiem uzlikt uz sava tanka visparastāko to laiku bruņotu torni ar šaujamo ierīci, nav saprotams vēl šodien. Vēl vairāk, tāds tornis pirmajam angļu tanka prototipam bija paredzēts, taču... sērijas tanki torni nedabūja, pirmais tanks-«rombs» ar «Vikkers N 1» torni parādījās tikai 1921. gadā, kad karš jau sen kā bija beidzies!

Rezultātā, visiespaidīgākos tankus-rombus ar torņiem jūs varat redzēt ,,, padomju pilnmetrāžas multiplikācijas kinofilmā «Jaunais Gulivers», kas uzņemta 1935. gadā! Tur tie izskatās nemaz kā multēņu rekvizīti, bet tiem ir pat visai pārdomāta konstrukcija: turnis, kas izvietots augšā, ir pat noliegts uz priekšu, lai ērtāk būtu apšaudīt ierakumus, bet abi sānu sponsoni ar lielgabaliem no tanka gabarītiem izvirzās pavisam maz.

Pats jocīgākais,ka vēlāk tieši tāds pat aparāts uz angļu-amerikāņu tanka Mk-VIII šasijas patiešām tika uzbūvēts kinofilmas «Indiana Džonss un pēdējais krusta gājiens» vajadzībām un izrādījās slikto vāciešu rokās, kas vajāja Indianu Džonsu. Šim tankam ir trīs lielgabali, viens augšējā tornī, divi abās pusēs, sponsonos. Pateicotie šādam izvietojumam, šis tanks var šaut uz mērķiem, gan tuvumā, gan tālumā. Taču... kāpēc paši angļi pa šo ceļu tā arī neaizgāja?!

Vācu atbilde angļu «rombiem».

Vācieši Pirmā pasaules kara laikā spēja stādīt pretī simtiem angļu-franču tankiem tikai... 20 savas mašīnas A7V - skaitu, kas noteikti bija pārāk mazs uzvarai. Turklāt, šis tanks bija pavisam savāda konstrukcija un vairāk līdzinājās kustīgam blokhausam.

Uzstādījuši uz tā standarta kājnieku ložmetēju ar lentu, vācieši pieļāva jau pirmo kļūdu, jo šādu ložmetēju bija jāapkalpo diviem cilvēkiem. Otrajam numuram bija jāpietur un jāvada lenta, kuru vajadzēja padot ložmetējā stingri taisni, citādi lenta varēja iesprūst. Rezultātā uz sešiem ložmetējiem vācu tankā bija vajadzīgi 12 cilvēki - kaujas mašīnai pārmērības - nepiedodamas!

Šaujamie tankā atradās priekšpusē, tāpēc tēmētājs pie katra tanka pagrieziena viegli pazaudēja mērķi! Savukārt tanka vadītājs un tā komandieris atradās augšā, kabīnē, no kurienes labi varēja redzēt tālumā, bet zemi tanka priekšā redzēt nevarēja! Vāciešiem taču jau bija Krupa bruņu kariete... kāpēc viņi nevarēja novietot to uz tanka kā torni, dodot iepēju vest uguni uz visām pusēm, bet vadītāju un komandieri izvietot lejā, priekšpusē, sagādājot lieliskus redzes apstākļus?

Atbilde rodas pati no sevis: cilvēki ir muļķi, viņi pastāvīgi steidzas, viņiem ir žēl naudas, tāpēc viņi nedomā par citiem un tāpēc atrod labus risinājumus samērā reti, ne vairāk kā 20% no 100...