Terenss Deivids Džons Pračets ir dzimis 1948. gada 28. aprīlī Anglijas dienvidaustrumos, Bikonsfīldas pilsētiņā (Bakingemšīras grāfistē – dažos avotos var sastapt nosaukumu Baksa, tā to saīsina paši angļi). Kļūt par radošu personību Pračetam, kā saka, bija nolemts no dzimšanas. Lieta tāda, ka Terija vecāki ir cēlušies no Velsas pilsētas Haionvajas. Šī vietiņa Povisas grāfistē tiek saukta par “grāmatu pilsētu” - tur bāzējas daudzi antikvariātu tirgotāji un uz diviem tūkstošiem iedzīvotāju sanāk vairāk nekā trīsdesmit bukinistu veikalu! Nav brīnums, ka uz turieni pēc sava “medījuma” dodas bibliofili no visas valsts. Lieta pat nonāca tik tālu, ka 1977. gadā lielākā, vietējā raritāšu veikala īpašnieks Ričards Buts pasludināja Haionvaju par neatkarīgu grāmatu karalisti ar sevi monarha lomā. Kaut gan, to viņš izdarīja 1. aprīlī - “Muļķu dienā”... Vispār, mīlestība uz grāmatām bija Deividam un Eleinai Pračetiem asinīs un viņi to pēc pilnas programmas nodeva arī savam vienīgajam bērnam.

Brīvais žurnālists.

Sākumā Terijs īpaši liels lasītājs nebija, labāk laiku pavadīja spēlējoties. Taču reiz vecāki nerimšam-dēlam iedeva Kenneta Grema pasaku garstāstu “Vējš vītolos”, pēc kuras zēns, kā saka, “bija pazudis”. Drīz fantastika pārvēršas par Terija mīļāko lasāmvielu, īpaši viņu sajūsmina klasiķu – Herberta Velsa un Artūra Konana Doila grāmatas. Protams, zēns ar baudu lasa arī amerikāņu rakstnieku avantūru fantastiku un, protams, arī fantāziju. Bez tā, Deivids Pračets ir arī aktīvs radioamatieris un pievērš tam arī dēlu. Vēl viena zēna aizraušanās ir astronomija. Viņš stundām var skatīties ar teleskopu uz zvaigžņotajām debesīm, pēta speciālo literatūru un pat vāc tematiskās kartītes par kosmosu no tējas paciņām. Un sapņo kļūt par astronomu, taču vājās redzes dēļ šim sapnim nav lemts piepildīties.

Pēc rakstura Terijs izrādās izteikts humatārijs. Turklāt, viņš nekad nav bijis visai uzcītīgs mācībās, vēlāk paziņojot, ka viņa galvenā “universitāte” esot bijusi Bikonsfīldas publiskā bibliotēka. Tas gan netraucē viņu sekmīgi beigt Džona Hempdena vārdā nosaukto Gramatikas sākumskolu Haivaikombā, uz kurieni pārbrauc Pračetu ģimene pēc diviem dzīves gadiem Bridžtaunā (Somersetas grāfistē). 11 gadu vecumā Terijs pāriet uz savas izglītības nākošo pakāpi – uz Augstāko tehnisko skolu. Tur viņš aktīvi sadarbojas ar žurnāliņu Technical Cygnet , kur 1961. gadā tiek publicēts viņa pirmais fantastiskais stāsts The Hades Business. Pēc diviem gadiem visai pārstrādāts, šis opuss tiek publicēts profesionālā žurnālā Science Fantasy ; par pirmo honorāru, 14 sterliņu mārciņām, Terijs iegādājas personīgo rakstāmmašīnu. Tajos gados viņa aizraušanās ar fantastiku kļūst par īstu kaisli – viņš kļūst par aktīvu fendoma locekli. Taču pēc pāris gadiem viņam intelektuālām “draiskulībām” vairs neatliek laika: kad Terijam paliek septiņpadsmit gadu, viņš pamet skolu un sāk strādāt.

Lēmums tapa smagi, taču Terijs to pieņem apzināti – tomēr, pa priekšu aprunājies ar vecākiem. Jāpiemin, ka Deivids un Eleina ar sapratni uzņēma dēla ieceri, kā nekā, viņš gribēja veltīt sevi praktiskai žurnālistikai, gribot iegūt pieredzi “lauka apstākļos”, bet nevis auditorijā. Tomēr, speciālo izglītību puisis nedomā ignorēt, sadarbojoties ar nelielo izdevumu Bucks Free Press, viņš paralēli, regulāri apmeklē žurnālistikas kursus. Un pie viena raksta savu pirmo fantāzijas romānu “Paklāja ļaudis”.

Īpaši nozīmīgs Pračeta tālākai dzīvei kļūst 1968. gads. Sākumā viņam nākas intervēt nelielas izdevniecības Colin Smythe Limited direktoru Pīteru van Dīrenu, uz kuru Terijs atstāj labu iespaidu un tas apsola apskatīt ambiciozā jaunekļa romānu. Turklāt, savu reportiera varoņdarbu laikā Terijs iepazīstas ar mīļu meiteni Linu Merianu Parvisu. Attiecības starp viņiem attīstās dinamiski un jau oktobrī divdesmit gadus vecais žurnālists kļūst par precētu cilvēku. 1976. gadā viņiem piedzimst meita Rianna.

Pračeta debijas romāns van Dīrenam likās ievērības vērts, tomēr viņš vēl šaubījās, tāpēc atdeva rokrakstu un tā autoru izdevniecības īpašnieka Kolina Smaita rokās. Vēl viens liktenīgs pagrieziens – tieši Smaits drīzumā kļūst par galveno topošo bestselleru autora galveno lobētāju un tuvu draugu. Pagaidām, pēc dažiem labojumiem, rūpīgas rediģēšanas un ilustrāciju izveidošanas “Paklāja ļaudis” ieraudzīja dienas gaismu – un notika tas 1971. gadā. Nevarētu teikt, ka grāmatai bija lieli panākumi – neskatoties uz visai labām atsauksmēm presē, līdz vēlāko darbu daudzu tūkstošu tirāžām bija vēl tālu. Taču sākums bija likts!

Terijs pāriet strādāt uz citu avīzi, Western Daily Press, kopā ar Linu pārceļoties uz Somersetas pilsētiņu Rouberrovu. Pēc tam dažu nākošo gadu laikā Pračets vēl vairākas reizes maina darba vietas: atgriežas Bucks Free Press, pāriet uz Bath Evening Chronicle. 1976. gadā Terijam un Linai piedzimst meita Rianna, tas nozīmē, ka vajag vairāk naudas. Nepārstājot nodarboties ar žurnālistiku un literatūru, Pračets atrod drošāku maizes avotu, 1980. gadā kļūstot par kompānijas Central Elictricity Generating Board (tā nodarbojās ar atomenerģētiku, tagad to sauc PowerGen) preses atašē.

Pa šo laiku Pračetam iznāk vēl vairākas grāmatas (1976. “Saules tumšā puse”, 1981. “Strata”), taču no “perspektīva” autora rāmjiem viņam nekādi neizdodas izlauzties.

1983. gadā parādās “Burvestības zieds” - pati pirmā grāmata no sērijas par Diskpasauli. Kaut arī šis romāns (drīzāk garstāstu krājums) nekādu furoru neizraisa, tomēr tas kļūst par savdabīgu tramplīnu Terija Pračeta literārajā karjerā un dzīvē.

Drosmes un slavas ceļš.

Sākumā Pračeta grāmatas iznāca mīkstajos vākos, nelielā tirāžā, tāpēc “Burvestības zieds” pirmais izdevums bija gandrīz nepamanīts plašai publikai. Taču Kolins Smaits prata ieinteresēt ar Pračeta daiļradi solīdākas izdevniecības Corgi redaktoru Diānu Pirsoni. 1985. gadā Corgi sekmīgi izdod romānu otrreiz: atkal plānos vākos, taču visai lielā metienā. Solīdiem pirkšanas rādītājiem palīdzēja arī radiouzvedums ceturtajā BBC kanālā, kuru izdevās nokārtot.

Britānijā un ASV grāmatu izdošana iedalās vairākās plūsmās. Dārgu grāmatu prestižākais izdevums cietā iesējumā, kuru tirāža nav visai liela (lai gan bestselleri šādā iesējumā tiek izdoti desmitiem tūkstošu eksemplāru metienos). Nākošā pakāpe – grāmatas papīra iesējumā, standarta formātā: cena zemāka, taču tirāža – lielāka.  Beidzot - “poketi”: papīra iesējums, kabatas formāts, zema cena. Taču tādu izdevumu tirāža var sasniegt miljoniem eksemplāru. Piemēram, tagad katra jauna Terija Pračeta grāmata viņa dzimtenē tiek iespiesta apmēram tā: stingrā iesējumā – ap 100 tūkstoši, dažāda veida papīra vākos – apmēram pusmiljona kopiju. Un tas ir tikai starta metiens! Ar papildtirāžām un atkārtotiem izdevumiem katru gadu Britānijā tiek pārdoti vairāk nekā 2,5 miljoni Pračeta grāmatu eksemplāru.

1986. gadā iznāk “Neprātīgā zvaigzne”, Smaitam ar Pračetu kļūst skaidrs, ka bīdīt Teriju kā rakstnieku varēs tikai ieinteresējot ar viņa grāmatām nopietnu firmu. Tikai tā var kļūt par īstu bestselleru autoru. Pašam Pračetam ļoti gribējās izsisties līdz Gollancz – taču bija problēma: agrāk tur nekad netika izdota fantāzija. Taču Smaits pieslēdza savus draugu sakarus – un rezultātā trīs nākošās grāmatas par Diskpasauli iznāca ar kopīgu  Gollancz un Colin Smythe

patronāžu. Pračeta popularitātes pieaugums noveda pie tā, ka kolins vairs nebija viņa izdevējs, palikdams tikai literatūras aģenta lomā. Galu galā viss atrisinājās mierīgi: Gollancz publicēja grāmatas par Diskpasauli cietos vākos, bet Corgi - mīkstos, papīra vākos.

Taču atstāsim izdevniecību lietas un atgriezīsimies pie paša Terija. 1987. gada septembrī viņa dzīvē notika jaunas pārmaiņas – viņš aizgāja no pastāvīga darba un sāka nodarboties tikai ar rakstniecību. Pračets bija ar mieru zaudēt ienākumus un pirmajā laikā savilkt jostu ciešāk, taču tas nenotika: grāmatas tika pirktas labi un viņa popularitāte auga. Respektīvi, ar naudu problēmas nebija. Varēja tikai rakstīt un rakstīt, un rakstīt! Un Pračets uzķēra savu darba ritmu: vidēji divas grāmatas gadā. Ar katru jaunu sējumu auga viņa slava – sākumā Britānijā, vēlāk aiz tās robežām.

Pienāca kārta arī balvām. Jau 1987. gadā iznākušie “Buramvārdu radītāji” tika nominēti žurnāla “Locus” balvai. Pēc diviem gadiem “Piramīdas” ieguva Britu fantāzijas balvu. Pračeta grāmatas arvien biežāk nokļuva britu bestselleru saraksta pirmajās rindās, pēc tām tika radītas multfilmas, tele- un radiouzvedumi, spēles. Milzīgu popularitāti ieguva ikgadējie kalendāri, labi tika pirktas audiogrāmatas, pseidozinātniski darbi par Diskpasauli un dažādas pavadošās preces – ar vienu vārdu sakot Terijs Pračets pakāpeniski pārvērtās par neparasti populāru, vienmēr topā esošu bestselleru autoru. Viņa varoņdarbi, protams, nobālēja uz Harija Potera fenomena fona, taču Roulingas panākums drīzāk ir sabiedriska, ne literāra parādība. Toties pēc pirmo vietu skaita britu grāmatu hītu parādēs Terijs Pračets joprojām ir absolūtais uzvarētājs – neskatoties uz žanra piederību. Viņš ir īsts Karalistes nacionālais lepnums!

1990-to gadu otrajā pusē Terija Pračeta slava pārceļas arī uz okeāna otru pusi – kaut arī Štatos viņš nav tik populārs kā dzimtenē, tomēr Amerikā grāmatas par Diskpasauli regulāri iekļūst bestselleru sarakstos. Pračetu mīl un pazīst visa angliski runājošā pasaule, kontinentālā Eiropa un, protams, arī Krievija. Viņa grāmatu sumārā tirāža jau ir pārsniegusi 50 miljonus eksemplāru. 1998. gadā karaliene Elizabete II Teriju Pračetu apbalvoja ar Britu impērijas ordeni, bet 2009. gada februārī viņš ir iecelts bruņinieku kārtā.

1993. gadā Pračetu ģimene atstāj Rouberiju un pārceļas uz Domesday muižu Solsberijas tuvumā (Viltšīras grāfistē). Neskaitot meitu, Terijam un Linai bērnu vairāk nav. Interesanti, ka Rianna aizgāja tēva pēdās. Lai gan viņa galvenokārt raksta, nevis grāmatas, bet gan scenārijus fantāzijas datorspēlēm: Mirror's Edge , Dungeon Hero , sērijai Overlord , dialogus jaunajai Prince of Persia versijai.  Rianna nodarbojas arī ar žurnālistiku, regulāri sadarbojoties ar periodiskajiem izdevumiem, kas veltīti spēļu tēmām.

No lielā, līdz smieklīgajam.

Kāpēc cikls par Diskpasauli ir kļuvis tik populārs? Sākumā Terijs Pračets sacerēja atklātu parodiju par fantāzijas štampiem un dažiem īpaši pazīstamiem tās pārstāvjiem (kā, piemēram, barbaru Konanu, Fafhrdu un Pelēko Peļuķērāju, Pernas drakoniem). Taču visai ātri Terijs atteicās no iestaigātiem ceļiem.

Tikai divas pirmās grāmatas no Pračeta sērijas par Diskpasauli bija ar ko līdzīgu secīgam sižetam. Sabijies no konveijerdaiļrades, nākošos sējumos Terijs koncentrējas uz dažādu savas radītās pasaules stūrīšu izrādīšanas. Un tā izrādās pareiza izvēle! Vispār jau Pračetam romānu cikli eksistē, tomēr tādi – netipiski. Jā, vairāki tēli vai tēlu grupas pāriet no vienas grāmatas uz otru, vai kaut vai tiek pieminēti. Taču, ja Pračetam gribas izteikties par kādu mūsdienu problēmu, kas viņu ieinteresē, tad viņš spēj uz ilgu laiku aizmirst par pašiem populārākiem varoņiem, lai kā nedusmotos par to lasītāji. Daudzi no mums mīl lasīt par vieniem un tiem pašiem varoņiem. Bet Diskpasaules demiurgs laiku pa laikam pilnīgi aizmirst par neveiklo Rinsvindu, par varonīgo večuku Koenu, par Ank-Morporkas sardzi. Tā vietā it kā apsola – tūlīt kaut ko tāā'du pastāstīšu! Citu autoru par tādām lietām jau sen būtu samaluši desās, Bet Pračetam piedod visu. Īsts meistars!

Pračetam izdevās izvairīties no lamatām, kurās iekrīt vairums rakstnieku, kas izbaudījuši popularitātes saldos augļus. Izdevēju un lasītāju spiediena rezultātā autori sāk drukāt bezgalīgus sikvelus-prikvelus-sānkvelus, kas nes viņiem atzinību un naudas čekus. Bet pārliecīgā serialitāte ļoti bieži aprok zem sevis talantu un domu skaidrību. Padodoties šai sērgai, autors pārvēršas par savu panākumu vergu. Viņu pastāvīgi moka satraucošas domas: ja nu lasītājiem nepatiks jaunie varoņi un sižeti, varbūt izdevēji negribēs iespiest “neformātu”? Zem tāda spiediena, skaties vien, un vēl viena, potenciāli spīdoša autora ideja tiek pārklāta ar māņu zeltu. No ārpuses spīd, bet iekšā – tukšums...

Terija Pračeta pats galvenais pluss – viņš ir ne vien asprātīgs, bet arī pa īstam gudrs. Iespējams, ka viņu par var nosaukt par gudro. Taču, ne par didaktiski pārgudru – kategoriski, nē! Viņa gudrība ir no tām, kas izsauc patiesu cieņu, vismaz, intelektuāli attīstītu cilvēku vidū. Pračetu var nosaukt par mūsdienu Džonatanu Sviftu: viņa grāmatas meistarīgi apvieno patiesu smaidu (kas reizēm pāriet histēriskos smieklos), dziļu iegremdēšanos cilvēka dvēseles noslēpumos, spēju uz līdzpārdzīvojumu. Pračets spēj pārdzīvot pats un parādīt citiem, kas notiek vienkārša cilvēka sirdī.  Ar vienu vārdu sakot, Terijs ir velnišķīgi talantīgs un gudrs rakstnieks, kura grāmatas vienā mierā var pārlasīt vairākas reizes. Žanra literatūrā tas neatgadās bieži.

Pati plakanākā no pasaulēm.

Par dažām Diskpasaules jeb Plakanās pasaules īpatnībām mēs jau esam stāstījuši (“MF” 2004. gada janvāra numurā), tāpēc atgādināsim tikai īsumā. Mūsu priekšā ir plakana pasaule kā pankūka, kas guļ uz četru gigantisku ziloņu mugurām, kuri stāv uz milzīgu apmēru bruņurupuča A'Tuina muguras bruņām. Bruņurupucis peld bezgalīgajā kosmosā. Diska pasaule ir maģijas pilna, kaut gan tur eksistē arī savdabīga zinātne. Diskzemes iedzīvotāji pārsteidz ar milzīgu daudzveidību – nav brīnums, jo Pračeta ironiskās bultas sit pa visdažādākajiem mērķiem. Šīs pasaules varoņi, neskatoties uz visai lielu karikatūras devu, izskatās kā dzīvi.

Tēmas par Diskpasauli arī ir viasai dažādas. Te ir pārdomas par īstu un viltus varonību, domu un vārdu brīvības pasauli, varas būtības pētījumi... Reliģija un žurnālistika, likums un kārtība, pasakas un līdztiesība, mākslas brīnumainais spēks un domas par nāvi, Šekspīrs un Operas spoks, vampīri un pūķi, ksenofobija un patriotisms, Nāve un ticība... Dažreiz liekas, ka Pračets savā sērijā ir skāris absolūti visas cilvēka esības puses. Protams, pagaidām tās tā vēl nav, taču sērs Terijs cītīgi aizpilda visus baltos plankumus. Tā savu vissvaigāko romānu viņš velta lielā sporta fenomenam – precīzāk, britu dievinātajam futbolam. Izrādās, ka Ank-Morporkas iedzīvotāji arī tā dēļ jūk prātā!

Bez maģistrālās sērijas, Pračets vēl ir sarakstījis dažas grāmatas par Diskpasauli bērniem, ir arī ilustrētas grāmatas un galvenokārt Stīvena Brigsa sacerēti pseidozinātniski darbi un lieliski ceļveži. Vispār, Diskpasaule ir vieta, kurā var iedzīvoties nopietni un uz ilgu laiku.

Dzīves skola.

Visai ievērojams Terija Pračeta daiļrades slānis ir veltīts augošajai paaudzei. Viņa debijas romāns “Paklāja ļaudis” bija domāts jaunajiem lasītājiem – fantāzija par brīnumu paklāju, kura iekšienē atrodas vesela pasaule. 1992. gadā grāmata piedzīvo jaunu, stipri pārveidotu izdevumu – parādījās praktiski jauns romāns. Citi sēra Terija agrīnie romāni (“Saules tumšā puse” un “Strata”) tagad būtu interesanti varbūt tikai fantastikas pētniekiem. Pat neticas, ka tos rakstījis Diskpasaules demiurgs.  Vispār gan “Stratā” var manīt dažas idejas, kuras vēlāk Pračets aktīvi izmanto tālākā daiļradē.

Uz robežas ar 1990-tiem gadiem Pračets izdod triloģiju par nomiem – mazu tautiņu, kas kādreiz atlidojusi uz Zemi. Apstākļu spiesti, atlikušie nomi dodas meklēt jaunu mājvietu. Kā daudzās citās savās grāmatās Pračets meistarīgi pbalansē uz asprātības un traģisma robežas. Turklāt Terija “bērnu” grāmatas tik ļoti ir piesātinātas ar jēgu un emocionālām attiecībām, ka tās pilnīgi mierīgi var lasīt arī pieauguši cilvēki.

Bērniem ir sarakstīta arī triloģija par vienkārša, angļu skolnieka Džonija Maksvela piedzīvojumiem. Ar šo mierīgo un simpātisko puisēnu vienmēr kaut kas notiek. Te viņš stājas kontaktā ar datorspēļu tēliem, te pēkšņi kļūst par kapsētas spoku draugu, te nokļūst pagātnē – Otrā pasaules kara laikā. Pračetam ar apbrīnojamu taktu izdodas uzsākt ar pusaudžiem pilnīgi normālu dialogu. No vienas puses, cikls atklāti parodē pusaudžu fantastikas štampus, no otras puses – vietām Pračeta garstāsti izskatās biedējoši nopietni, bez kādu pielaidi uz “bērnišķīgu” izklaidi. Viens no pēdējiem rakstnieka darbiem “Tauta” šogad ir savākusi ievērojamu balvu skaitu. Pračets ar to sāk jaunu pusaudžu triloģiju.

Savukārt, “pieaugušo” fantastikas darbu, ja neskaita Diskpasaulei veltīto, Terijam Pračetam nav daudz. Pats pazīstamākais ir romāns “Good Omens”, kas sarakstīts kopā ar tolaik ne tik pazīstamo Nilu Geimanu. Šīs humoristiskās fantāzijas darbība notiek mūsdienu pasaulē pirms iespējamās Apokalipses. Dēmons Kroulijs un viņa vecais draugs un pretinieks eņģelis Azirafals ļoti labi ir iekārtojušies uz Zemes kā Elles un Paradīzes lauka aģenti. Taču augstākā priekšniecība nolemj sākt Armagedonu... Romāns ir sarakstīts labākajās Diskpasaules tradīcijās ar Geimanas piemītošas šausmīgas intuīcijas devu.

Diemžēl, ne viss ir skaisti slavenā rakstnieka dzīvē. 2007. gada beigās kļuva zināms, ka Terijam Pračetam ir uzstādīta retas formas Alcheimera slimības diagnoze. Pagaidām it kā viss ir normāli, izņemot retas aizmāršības reizes, taču šovasar sērs Terijs jau ir teicis, ka ka drīzāk nonāvētu sevi, nekā pārvērstos par vājprātīgu marazmātiķi. Cerēsim, ka mūsdienu pasaules vienam no visasākajiem prātiem izdosies izbēgt no tik bēdīga likteņa. Un mēs iegūsim vēl daudzas jocīgas, gudras un interesantas grāmatas, bet “jautrais bruņinieks” Terijs Pračets paliks mūsu atmiņā uz mūžu. Īsti ģēniji nemirst, viņi tikai pāriet uz citu eksistences formu!