To zinātnieki secinājuši, vērtējot dažādu sugu dinozauru vielmaiņu ar formulu, kas balstīta uz augšējo liela kaulu izmēru un augšanas tempiem, kas līdzīgi kā koku stumbros, ir iekodēti kaulu gredzenos.
Pētījumā, kas aprakstīts izdevumā Science, analizēti 21 sugas dinozauri, tostarp arī superplēsoņas tiranozauri un alozauri, garkakla apatozauri, pīļknābim līdzīgie tenontozauri, putnveidīgie trodoni, kā arī vairāki mūsdienās sastopami dzīvnieki, piemēram, putni, kaulzivis, haizivis, ķirzakas, čūskas, krokodili un zīdītāji, raksta Dailymail.co.uk.
«Analīzes parādīja, ka dinozauru augšanas ātrums un vielmaiņa nelīdzinās nedz siltasiņu, nedz arī aukstasiņu dzīvniekiem,» sacījis Arizonas universitātes evolūcijas biologs Braiens Enkvists. «Augšanu nevar pielīdzināt nedz putniem vai zīdītājiem, nedz arī rāpuļiem vai zivīm,» - tā Enkvists.
«Augšanas tempi un vielmaiņa ir pa vidu starp mūsdienu siltasiņu un aukstasiņu dzīvniekiem. Citiem vārdiem - dinozauriem piemīt fizioloģiskās īpašības, kādas mūsdienās vairs nevar sastapt.»
Diskusija par to, vai dinozauri bija lēnīgas, aukstasiņu dzīvniekiem pielīdzināmas būtnes, kā zinātnieki uzskatīja 19.gadsimtā, vai tomēr bija aktīvi, daudz attīstītāki radījumi, kam tuvāki siltasiņu mūsdienu dzīvnieki.
Paleontoloģiskajos izrakumos atrodot aizvien vairāk un vairāk fosiliju, kas liecina par dinozauriem ar izveicīgiem dzīvniekiem raksturīgu ķermeņa uzbūvi, stiprinājās uzskats, ka dinozauri bijuši tikpat aktīvi kā siltasiņu dzīvnieki. Apjausma, ka putni evolūcijas gaitā cēlušies no maziem, spalvainiem dinozauriem, šo ideju tikai stiprināja.
Ņūmeksikas universitātes biologs Džons Greidijs norāda, ka miljoniem gadu ilgā laika periodā dzīvniekus iedalīt tikai siltasiņu un aukstasiņu radībās nav iespējams. Pat mūsdienās ir tādi dzīvnieki, kā, piemēram, lielās baltās haizivis un atsevišķas jūras bruņurupuču sugas, kas īsti neiederas nevienā no abām kategorijām.
Analizējot dzīvnieku augšanas tempus un enerģijas patēriņu, dinozauri iederējušies tieši starp minētajām dzīvnieku kategorijām. Šis apstāklis arī ļāvis tiem sasniegt gigantiskus izmērus. Siltasiņu dzīvnieki tērē ļoti daudz enerģijas, tādēļ ir spiesti regulāri medīt vai faktiski nepārtraukti ēst augu valsts produktus. Šī iemesla dēļ ir grūti iztēloties, piemēram, tiranozaura izmēra lauvu, jo tā vienkārši nespētu pietiekami intensīvi medīt un ēst, lai izdzīvotu.