2010. gadā baškīru ķīmiķis Paļitovs, zinātņu doktors, Ņujorkas Zinātņu Akadēmijas biedrs, saņēma no Vatikāna vēstuli. Pāvesta palīgs, monsinjors Pedro Lopess Kventano no Viņa Svētības vārda pateicās viņam par grāmatu. Zinātnieks no Baškīrijas bija aizsūtījis uz Itāliju solīdu darbu - 400 lapaspuses ar formulām un grafikiem, to jēga bija viena: Dievs ir. Ķīmiķis visu dzīvi ir nodarbojies ar vakuuma svārstībām. Kamēr nenonāca pie secinājuma: viņa Visuma uzbūves shēmā trūkst viena posma – Augstākā saprāta. Ar ciparu un formulu palīdzību viņš pierādīja, ka elektromagnētiskie gravitācijas lauki kosmosā mijiedarbojas vienā mirklī un attālums tiem nav šķērslis. Viņš teorētiski pamatoja un eksperimentāli apstiprināja savus secinājumus. Saskaņā ar viņa teoriju, katra doma var tikt izdzirdēta Visuma otrā galā, bet kas cits tas var būt, ja ne Augstākā spēka eksistences pierādījums?! Zinātnieks Paļitovs ir biežs viesis Ufas galvenajā mošejā. Viņa reliģiozie uzskati un zinātniskie darbi nav pretrunā viens ar otru. Krievijas musulmaņu Centrālās garīgās pārvaldes priekšsēdētājs saka: „Mēs ticam Dievam, visa esošā saitēm Visumā, mums tas nav jaunums, bet Ufas zinātnieka darbi tikai pārliecina, ka mums ir taisnība”.
Ceļš uz zvaigznēm.
Daudzi zinātnieki darba procesā brīnās: izrādās, „aiz kārtības, sarežģītības un skaistuma, ko viņi novēro, stāv daudz augstāks saprāts, kā viņu pašu”. Akadēmiķe Nataļja Behtereva nekad nav pieskaitījusi sevi pie tiem zinātniekiem, kuri uzskata, ka neeksistē tas, ko viņi nespēj izmērīt. Viņas kredo ir: zinātne ir ceļš uz zvaigznēm un nezināmajā. Smadzeņu uzbūve, ar ko pazīstamā krievu psihiatra Behtereva mazmeita ir nodarbojusies visu dzīvi, pārliecināja viņu, ka eksistē „neredzama realitāte”. Taču, ja viņas gados runāt par Augstāko spēku eksistenci, turklāt vēl PSRS, maigi sakot, nebija pieņemts, tagad neviens nekavē zinātniekiem debatēt par šo tēmu. Daudzi pētnieki uzsver: visa lieta ir apstāklī, ka zinātne ir sasniegusi tādu brieduma pakāpi, ka zinātnieki par to var runāt mierīgi. Tā ir fiziķa-matemātiķa Pola Devisa doma.
Slavenais fiziķis Frenks Taiplers no Minhenes Maksa Planka institūta ir pārliecināts: varbūtība, ka Dievs ir, sastāda 62%. Augšāmcelšanās no miroņiem, mūžīga dzīve, paradīze, elle, eņģeļi un dēmoni – vācu zinātniekam ir tāda pati realitāte kā bavāriešu desiņas, Oktoberfests vai Vācijas kanclere Angela Merkele. Taiplers uzskata, ka jau nākamā gadsimta vidū cilvēki izdomās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību iemācīsies atjaunot organismus no magnētiskā materiāla un atdzīvinās ne tikai augu, bet arī dzīvnieku pasaules izzudušās formas. Cilvēks tuvināsies Dievam, taču aizvietot to nespēs nekad. Templtonas prēmijas laureāts, Lielbritānijas fiziķis Mārtins Džons Riss uzskata, ka Visums ir neiedomājami sarežģīta lieta. Risa kontā ir ap 500 nopietnu zinātnisku darbu. Taču tas nekavēja viņu sarakstīt vēl vienu darbu – par Radītāja eksistenci. Tajā viņš pa plauktiņiem salika visu tik perfekti, ka saņēma 1,4 miljonu dolāru prēmiju. Apbrīnojami, ka pats fiziķis tajā pašā laikā sauc sevi par ateistu.
Templtonas prēmija ir pazīstamā amerikāņu uzņēmēja un filantropa Džona Templtona radīta – viņš to izdomāja kā analogu Nobela prēmijai, tikai reliģijas jomā. No 1972. gada lieli naudas līdzekļi tiek tiem zinātniekiem, kuri ar saviem darbiem samierina reliģiju un mūsdienu zinātni. Mārtins Džons Riss ir to skaitā. Zinātnisko darbu autors par paralēlajām pasaulēm un multiversu, galaktiku veidošanos un melno caurumu funkcionēšanu, nemaz nepārdzīvo to, kā zinātnieki-kolēģi uztvers viņa teoriju par Augstākā saprāta eksistēšanu. Viņš vienkārši ietu pret patiesību, ja apietu šo jautājumu.
Ģeniālais dizainers.
Filozofijas un teoloģijas profesors no Polijas Mihals Kazimežs Gellers 80 dzīves gados ir saņēmis daudz prestižas balvas, taču Templtona prēmijas iegūšana kļuva par augstāko novērtējumu viņa darbiem. 820 tūkstoši eiro ir summa par darbu, kas sniedz netiešus pierādījumus Dieva eksistencei. Gellers sniedz konkrētus pierādījumus tam, ka Dievs ir, spiežot šaubīties par mums apkārt esošās pasaules materiālu eksistenci. Viņš ir izgudrojis sarežģītu shēmu, kas palīdz iztulkot visu, pat nejaušību, ar matemātisku aprēķinu palīdzību.
Diez vai tas ir dīvaini zinātniekam, kurš ir arī Krakovas arhibīskaps, personīgi ticies ar pāvestu Jāni Pāvilu II, bet vēlāk katru vasaru apmeklējis pāvesta vasaras rezidenci Kastelgandolfo. Gellers aktīvi piedalījās pētījumos, kas notika Vatikāna virsvadībā, par to, vai eksistē Augstākais saprāts.
Kā pērkons no skaidrām debesīm, kļuva britu filozofa-ateista Entonija Flū paziņojums par Dieva eksistenci. Ne vienu vien desmitgadi atzītais zinātniskā ateisma pīlārs visu savu darbību būvēja uz tēzi, ka Dieva atzīšana, maigi sakot, ir liela muļķība. Kāds gan bija viņa piekritēju un pretinieku šoks, kad viņš, faktu spiests, atzina, ka viņam nav bijusi taisnība. Vienkārši sakot, Flū publiski paziņoja: „Es kļūdījos. Kosmoss nevarēja parādīties pats no sevis, iespējams, ka to ir radījis kāds daudz varenāks, nekā mēs pat spējam iedomāties”.
Kas gan piespieda zinātnieku novērsties pašam no saviem uzskatiem? Dati par DNS molekulu uzbūvi! Ģenētiskais kods un gigantiskie informācijas apjomi, kas glabājas vienā DNS molekulā, neapgāžami liecina par to, ka tās izgudrošana ir Augstākā saprāta darbs. Flū atsaucas uz britu molekulārās bioloģijas un biofizikas zinātnieka Frensisa Krīka darbiem, kuram pieder sekojoši vārdi: „Godīgam cilvēkam ir jāatzīst, ka dzīvība ir radusies kaut kādā brīnumainā veidā. Tāpēc ka, lai to iegūtu, ir jāievēro pārāk daudz fantastisku nosacījumu”. Līdzīgus uzskatus pauda arī Džons Maierss – biologs, kurš ne vienu vien gadu ir veltījis cilvēka genoma atšifrēšanai. „Dzīvības arhitektūra ir tik sarežģīta, ka ir līdzīga izstrādātam dizainam. Tajā visā ir jūtams milzīgs intelekts”.