Koronavīruss

Ar to mēs arī sāksim. Kaut arī tieši koronovīrusi mirstības ziņā un iespējā ar tiem cīnīties mūsu sarakstā ieņem ne jau pašu pirmo vietu. Taču dosim tiem paredzēto.

Patiesībā koronovīrusu ir daudz – 43 veidi uz 2020.gada maiju. Vieni sastopami putniem, pie kam, piemēram, vistām un fazāniem, katram savi koronovīrusi. Tie kūst par iemeslu kaķu, suņu, govju un, kā jau mēs pārliecinājāmies – cilvēku saslimšanai. Taču zāles jau ir radītas, potes strādā, un mēs tiešām ceram, ka jau nākošajā gadā mums nenāksies koronavīrusu pieminēt tik bieži.

Trakumsērga

Par vienu no pašām briesmīgākajām saslimšanām daudzus gadus tika uzskatīts trakumsērga (hidrofobija). To baidījās jau tāpēc vien, ka izglābt saslimušo ar steidzīgu vakcināciju, pie kam ne vēlāk par 14-to dienu no inficēšanās brīža. Pēc pamatsimtomu parādīšanās steigties vairs nav kur. Kaut arī pēdējos simt gados var saskaitī apmēram divus desmitus laimīgo, kuriem paveicās daļēji izveseļoties jau pēc to parādīšanās. Izskaust šo slimību nav iespējams. Gadā ar trakumsērgu saslimst 40 – 60 tūkstoši cilvēku.

No cilvēka ar trakumsērgu inficēties nevar – vīrusu pārnēsā tikai dzīvnieki. Tā ka, esiet uzmanīgi ar dzīvniekiem, kuri uzvedas aizdomīgi. Ja zināmais savvaļas dzīvnieks, piemēram, lapsa, droši pienāk pie cilvēkiem, labāk turēties no viņas tālāk. Iekoduma gadījumā nepieciešams cietušajam veikt palīdzību: izmazgāt brūcu un vietas, uz kurām nokļuvušas siekalas ar ūdens strūklu (obligāti ar ziepēm), brūces malas apstrādāt ar jodu, apsaitēt  ar sterilu saiti. Un uzreiz uz slimnīcu pēc vakcīnas, pat ja jūs domājat, ka dzīvnieks nav bīstams, - precīzu diagnozi var uzstādīt tikai pēcnāves autopsija.

Interesanti, ka trakumsērga sastopama visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu. Šī slimība nav arī salās – Japānā, Jaunzēlandē, Kiprā, Maltā. Trakumsērga līdz pat šim laikam nav reģistrēta tāpat ari Zviedrijā, Somijā, Spānijā un Portugālē.

Rapojošā herpe

Visi par to ir dzirdējuši. Ar ko breismīga ir herpe? Pirmkārt ar to, ka tā, tāpat kā trakumsērga, nav izārstējama, kaut arī eksistē preparāti, kuri spējīgi pie to regulāras lietošanas noslapēt saslimšanas ar vīrusu simtomus, tā pavairošanos un attīstību. Taču reiz nokļuvusi organismā, herpe paliks tur uz visu dzīvi.

Herpe – pati izplatītākā infekcija (90% cilvēku uz zemes ar to slimo), tikai 5% inficētajiem parādās simtomi, pārējiem saslimšana noris bez klīniskām pazīmēm.

Taču ja vīruss sāk attīstīties, tad tas var izraisīt konjuktivītu, traumēt ādu, sejas gļotādas, dzimumorgānu gļotādas un centrālo nervu sistēmu. Herpe nododas diezgan viegli – gaisa-pilienu ceļā vai pat ar sadzīves priekšmetiem.

Epšteina-Barr vīruss

Bet šī vīrusa nosaukums diezin vai ir plaši pazīstams. Un tāpēc to, starp citu, reizēm nepareizi sauc par Epšteina-Barra vīrusu. Taču Barr – sngļu virusologa Epšteina asistentes uzvārda, un tas nelokās.

Kad vīruss nokļūst organismā, cilvēkam paceļas temperatūra līdz 39 – 40 grādiem, var notikt liesas plīsums, centrālās nervu sistēmas bojājums; secīgi iespējama arī hepatīta vai pneimonijas attīstība.

Pats nejaukākais tas, ka Epšteina-Barr vīrusu var iegūt caur parastu skūpstu vai pat rokasspiedienu. Pie tam pēc inficēšanās šis vīruss, tapat kā herpe, paliek organismā uz visu atlikušo dzivi un var jebkurā mirklī sākt savu drausmigo darbu.

“Maigais slepkava”

Tā ārsti sauc C hepatītu par to, ka tas var gadiem sēdēt cilvēka organismā, ne ar ko sevi ārēji neizrādot, bet kad pacientam pēkšņi sāk sāpēt zem ribām un viņš vēršas pēc palīdzības, izrādās, ka pie ārstiem doties jau ir par vēlu.

C hpatīta ideālas ārstēšana neeksistē līdz pat šim laikam, dozēšanas, reizīgas zāļu ievadīšanas – viss ir dziļi individuāli, jo pacienti visi ir dažādi, un vīrusi, precīzāk, to genotipi, arī ir dažādi. Zināmi seši genotipi un apmēram simt hepatīta vīrusa subtipi.

Viena no visvairāk izplatītajām hepatīta ārstēšanas metodēm ar interfeonu ir vissāpīgākā un reizēm noris smagāk, nekā pati slimība.

Trešā slimība

Tā sauc masaliņas vēl kopš tiem laikiem, kad vēl tikai tika veidots “bērnu” saslimšanu saraksts. Masaliņas, vai vācu masalas šajā sarakstā ieņēma trešo vietu.

Pieaugušie ar masaliņām slimo ļoti reti, pēc cetrdesmt gadiem – gandrīz nekad. Bērni pārcieš to pietiekami viegli. Tad kāpēc tad šis vīruss iekļuva “pašu-pašu” sarakstā?

Lieta tajā, ka masaliņas ir ļoti bīstamas grūtniecēm. Saslimstot ar masaliņam puse no grūtniecībām beidzas vai nu ar spontāno abortu vai bērna ar nopietnām iedzimtām slimībām dzimšanu, tādām kā aklums, kurlums, sirds anomālijas un garīgā atpalicība. Kopsummā uz planētas masaliņas kropļo katru gadu apmēram 300 tūkstošus bērnu.

Papillomavīruss

Šis vīruss nododas tikai no cilveka cilvēkam, skar ādu un gļotādu un noved pie audu augšanas raksturojuma izmaiņām. Saskaitīti vairāk nekā simt šī vīrusa genotipu, daļa kuru ir nekaitīga, daļa izsauc tikai kārpu augšanu. Taču daži papillomavīrusa genotipi var novest pie vēža audzēja attīstības.

Enterovīrusi

Pēc nosaukuma redzams, ka šajā grupā ietilpst vīrusi, kuri dzīvo mūsu zarnu traktā.

Enterovīrusi diezgan ilgu laiku spējīgi izdzīvot notekūdeņos un pat hlorētā ūdenī, un iet bojā tikai pie vairāk nekā 50 grādu pēc Celsija temperatūras vai ultraviolēto staru iedarbības rezultātā. Izplatīti tie ir loti plaši, taču nav fakts, ka inficejoties jūs uzreiz saslimsiet.

Visvairāk pakļauti šīm infekcijām ir bērni pirmajā dzīves gadā. Pieaugušajiem vilvēkiem iespējamība saslimt ar enterovīrusu saslimšanām ir maza. Kaut arī ASV prezidents Franklins Rūzvelts saslima ar poliomelītu 38 gadu vecumā un bija paralizēts tieši dēļ enterovīrusa infekcijas.

Šie vīrusi var tāpat arī izsaukt tādas slimības, kā poliomelīts, meningīts, encefalīts un daudzas citas.

“Ļoti izaudzis plašā pasaulē....”

Gripa – elpceļu infekcijas saslimšana. Uz so dienu pazīstami vairāk par diviem tūkstošiem gripas vīrusa variantiem. Eksistē versijas par nosaukuma izcelšanos no kaut kāda kukaiņa “la Grippe”, ar kuru agrak saistīja slimības izplatīšanos, tāpat no vācu “greifen” vai franču “agripper” – “skopi tvert”.

Noķert gripu var jebkurā vecumā. Taču letāls iznākums novērojams visbiežāk bērnu, jaunāku par diviem gadiem, vidū, vai arī padzīvojušu, virs 65 gadiem, vidū.

Briesmīga nav pati gripa, bet iespējamās pēc tās komplikācijas, tādas kā pneimonija, plaušu abscess, encifalīts, meningīts un tamlīdzīgas.

Spids

Par spidu uzrakstīti daudzi raksti, un pārstāstīt to saturu še nav jēgas. Pirmais VIČ-infekcijas uzliesmojums reģistrēts 1981.gadā starp vīriešiem, kuri praktizēja homoseksuālas attiecības. Iegūt vīrusu var dzimumakta ceļā, caur inficētu šprici vai mātes pienu.

Tai pat laikā VIČ nenododas sadzīves kontaktos caur siekalām, asarām un gaisa-piienu ceļā, kā arī caur ūdeni vai pārtiku. Visi šie šķidrumi ir bīstami tikai tajā gadījumā, ja tajos ir slimnieka asinis.

Visi uz šodienu eksistējošie preparāti var tikai pagarināt saslimušā dzivi uz nenoteiktu laiku. Zāļes pret SPIDa neeksistē.