Savos nākošajos četros skolotāja gados Simonss bija viens no APEX – plašas, specializētas programmas, kas bija radīta, lai atrastu un attīstītu īpaši apdāvinātu bērnu spējas – organizētājiem, koordinatoriem un pasniedzējiem, tā ietvēra sevī 19 sākumskolas un apmēram 15 000 potenciālo audzēkņu. Šo gadu laikā viņš spēja izcīnīt Kolorado Izglītības Asociācijas prēmiju, kā arī tika finālā konkursā „Kolorado štata gada skolotājs”. Bez visa, viņš bija nacionālais konsultants angļu valodas teorijā, vadīja kursu „Rakstām labi” un viņam bija pašam sava klase. Simonsa 6. klases audzēkņi bija 11 un 12 gadus veci bērni, kuriem bija paaugstinātas spējas, lai rakstītu. Starp citu, tieši vienā no savām intervijām viņš paziņoja, ka tieši tur viņš katru dienu, pusgada laikā stāstīja bērniem „Hiperiona” stāstu, bet viņi savukārt palīdzēja viņam atrast kļūdas un neprecizitātes šajā romānā. Tāpēc katru reizi, kad kāds runā, ka „rakstību nevar pasniegt”, Dens apgalvo pretējo un kā pierādījumu min savu sekmīgo pieredzi. Pat pēc tam, kad viņš kļuva par profesionālu rakstnieku, Dens vienmēr ar mīlestību apmeklē savu koledžu, rakstīšanas klasi, pasniedz rakstīšanu Ņuhempšīrā kursos pieaugušajiem un vada savu simpoziju Windwalker Writers.
Pirmais stāsts, ko sarakstīja Dens, „Stiksas upe tek atpakaļ”, dienas gaismu ieraudzīja 1982. gada 15. februārī, tajā pašā dienā, kad piedzima viņa meita Džeina Ketrina. Tāpēc tālāk, pēc viņa vārdiem, viņš vienmēr sajūt ļoti ciešu saikni starp savu literatūru un savu dzīvi.
Par profesionālu rakstnieku Simonss kļūst 1987. gadā, tad pat arī apmetas Frontreidžā, Kolorado – tajā pašā pilsētā, kur viņš 14 gadus bija pasniedzējs – kopā ar savu sievu Kārenu, meitu Džeinu (kad viņa atgriežas mājās no Hamiltonas koledžas) un viņu suni Fērgiju no pie mums retas šķirnes – pembrokvelškorgijs. Pamatā viņš raksta Vindvolkerā – viņu kalnu īpašumā, mazā mājiņā 8400 pēdu augstumā, Klinšu kalnos, netālu no nacionālā parka. Tagad tur blakus stāv un sargā māju 8 pēdas augsta Šraika skulptūra. Tas ir dzeloņainais, biedējošais radījums no četriem romāniem par Hiperionu un Endimionu – to izveidojis viņa bijušais skolnieks, bet tagad draugs Klī Ričisons.
Dens ir viens no nedaudziem rakstniekiem, kurš raksta gandrīz visos literatūras žanros – fantāzijā, episkajā zinātniskajā fantāzijā, šausmu, saspensa žanrā, ir vēsturisku grāmatu, detektīvu un meinstrīma autors. Viņa darbi ir izdoti 27 valstīs.
Daudzi Simonsa romāni tuvākajā laikā var tikt ekranizēti, un tagad jau notiek pārrunas par ekranizāciju tādiem darbiem kā: „Zvans pēc Hema”, „Darvina asmens”, četriem Hiperiona romāniem, stāstam „Stiksa tek atpakaļ”. Pats viņš ir sarakstījis scenāriju savam romānam „Gravitācijas fāzes”, ir radītas divas teleizrādes mazbudžeta seriālam „Monstri” un scenārija adaptācija pēc romāna „Nakts bērni” sadarbībā ar režisoru no Eiropas Robertu Sīglu, ar kuru viņš cer ekranizēt arī citu savu romānu – „Saltā ziema”. Pirmā filma no pāra „Iliona/Olimps” tika plānota jau 2005. gadā, taču tā arī uz ekrāniem neiznāca.
1995. gadā Dena alma-mater – Vobašas koledža, piešķīra viņa goda doktora titulu par lielo ieguldījumu izglītībā un literatūrā.
Dena Simonsa daiļrades piemērs ir savdabīga vēsturisko fantāziju triloģija par 19. gadsimtu, kur darbojas vēsturiskas personas.
Terors.
Dan Simmons. The Terror
19. gadsimta vidū divi kuģi no ģeogrāfisko pētījumu dienesta dodas uz Arktiku ar mērķi atrast Ziemeļrietumu jūras ceļu. Nonākuši pietiekami tālu ziemeļos, abi kuģi tiek ieslēgti no visām pusēm ar paku ledu (pack ice). Visu ekspedīcijas locekļu dzīvība tagad ir briesmās, jo ogļu trūkumam, sabojātiem produktiem un pastāvīgam aukstumam pievienojas vēl viens drauds – nezināms briesmonis, kas pakāpeniski nogalina vienu cilvēku pēc otra.
Druds jeb Cilvēks melnā.
Dan Simmons. Drood
1865. gada 9. jūnijā pats slavenākais rakstnieks pasaulē Čārlzs Dikenss, ceļojot vilcienā ar savu slepeno mīļāko, nokļūst šausmīgā dzelzceļa katastrofā – un kļūst par pavisam citu cilvēku. Saticis avārijas vietā nepazīstamu vīru melnās drānās, kurš stādās priekšā kā Edvīns Druds, Dikenss sāk dzīvot dubultu dzīvi – apmeklē graustu rajonus, slepenas pazemes un opija smēķētavas, interesējas par ķermeņu izšķīdināšanu nedzēstos kaļķos un apbedījumiem kapličās. Tas viss ir pētniecisks darbs viņa jaunajam romānam „Edvīna Druda noslēpums” (ko mēs zinām, ka tas izrādīsies pēdējais un netiks pabeigts) vai kaut kam vēl baismīgākam? Tieši šos jautājumus uzdod sev Vilkijs Kolinzs – „Sievietes baltā” un „Mēness akmens” radītājs, kurš Simonsam ir stāstnieka lomā, - slavenā Dikensa slavenais līdzautors un sāncensis, aizrautīgs, taču neuzticams stāstnieks.
Piektā sirds.
Dan Simmons. The Fifth Heart
1885. gadā vēsturnieka Henrija Adamsa sieva Klovera Adamsa izdara pašnāvību aizdomīgos apstākļos un balto anglosakšu protestantu ģimene, no kuras nākuši divi ASV prezidenti, vienkārši nevar ņemt un apglabāt šo drūmo noslēpumu. Pēc astoņiem gadiem Henrijs Džeimss un Šerloks Holmss sāk izmeklēt Kloveras nāvi. Lielais detektīvs, kurš izbēdzis no nāves Reihenbahas bezdibeņa malā, dodas vai nu svētceļojumā, vai arī paša izvēlētā trimdā pāri okeānam, jo deduktīvā metode viņu ir aizvedusi pie nežēlīga secinājuma: pats Holmss ir nekas vairāk, kā tikai literārs personāžs.
Taču, ja tas ir tā, tad par ko lai sevi uzskata Holmsa līdzbiedrs – respektabls rakstnieks un dramaturgs, pilntiesīgs divu pasauļu, amerikāņu un britu, pilsonis? Ja Džeimsam ir sanācis, saistīties ar bīstamu trako, tad kāpēc profesors Moriartijs vēl nav noteicis viņam galīgo diagnozi?