Pēc studijām viņš gadu dzīvoja Sicīlijā, pēc tam pārbrauca uz Hirosimu (Japānā), pasniedza angļu valodu japāņu studentiem. Pēc 8 gadiem Mičels ar sievu – japānieti Keiko un diviem bērniem – atgriezās Anglijā.
Vienā no savām esejām Mičels raksta:
„Es zināju, ka vēlos kļūt par rakstnieku jau tad, kad biju vēl bērns. Taču Japānā, kur es dzīvoju no 1994. gada, es pārāk biju atgājis no tā. Iespējams, es kļūtu par rakstnieku, neesot no svara, kur dzīvoju, es kļūtu par to pašu rakstnieku, ja pēdējos 6 gadus pavadītu Londonā, Keiptaunā, uz naftas platformas vai cirkā? Tā ir mana atbilde sev.
Mičela pirmais romāns «Literatūras spoks» («Ghostwritten»), kas iznāca 1999. gadā, kustas apkārt pasaulei, no Okinavas uz Mongoliju un tālāk, uz pirms Millēniuma Ņujorku: 9 stāstītāji stāsta savus stāstus, kas sasaistās, krustojas. Grāmata iegūst Džona Luellina-Risa prēmiju (par labāko britu grāmatu, ko sarakstījis par 35 gadiem jaunāks autors).
Viņa divi nākamie darbi «Sapnis № 9» («number9dream») (2001) un «Mākoņu atlants» («Cloud Atlas») (2004) tika iekļauti īsajā Bukera prēmijas sarakstā. 2003. gadā Mičels iekļūst labāko, jauno, britu rakstnieku sarakstā, žurnāla «Granta» versijā. 2007. gadā viņu iekļauj pašu ietekmīgāko 100 cilvēku sarakstā pasaulē pēc žurnāla «Time» versijas.
Viņa nākamais romāns «Melnā gulbja pļaviņa» («Black Swan Green») tiek publicēts 2006. gadā un iekļūst Bukera prēmijas garajā sarakstā. 2010. gadā dienas gaismu ierauga Mičela piektais romāns «Jakobs de Zuta tūkstoš rudeņi» («The Thousand Autumns of Jacob de Zoet»).
Pašlaik Mičels kopā ar ģimeni dzīvo Korkas pilsētā (Īrijā). 2012. gadā Mičela romānu «Mākoņu atlants» ekranizē. 2016. gada maijā viņš nodod romāna «No manis plūst tas, ko jūs saucat par laiku» (angļu, From Me Flows What You Call Time) rokrakstu nākotnes bibliotēkai, kļūstot par otro šī mākslas projekta dalībnieku.
Slavenākais darbs "Mākoņu atlants".
«Mākoņu atlants» (angļu Cloud Atlas) — britu rakstnieka Dēvida Mičela romāns. Sastāv no sešiem, savā starpā saistītiem stāstiem, to darbība notiek no XIX gadsimta vidus līdz tālai, postapokaliptiskai nākotnei.
Katru no šiem sešiem stāstiem apvieno tas, ka katra, nākamā stāsta varonis kaut kādā veidā ir saistīts ar iepriekšējā stāsta galveno varoni. Pirmie pieci stāsti ir sašķelti uz pusēm, turklāt pēc pirmā stāsta pirmās puses seko otrā stāsta pirmā puse, trešā stāsta pirmā puse un tā tālāk līdz sestajam stāstam, kas tiek izstāstīts pilnībā. Pēc tā seko piektā stāsta otrā puse, ceturtā stāsta otrā puse un tā tālāk, līdz pirmā stāsta otrai pusei. No hronoloģijas viedokļa romāns secīgi apraksta notikumus, sākot no pagātnes līdz nākotnei, bet pēc tam atkal atgriežas pagātnē. https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D0%BB%D0%B0%D1%87%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D0%B0%D1%82%D0%BB%D0%B0%D1%81_(%D1%80%D0%BE%D0%BC%D0%B0%D0%BD)
Par filmu „Mākoņu atlants”.
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.10.2017-piedzivojumu-filma.-makonu-atlants.id107231/
Blogera apraksts par grāmatu.
https://andrislasa.wordpress.com/2012/09/07/deivids-micels-makonu-atlants/
Cits blogs.
Kaulu pulkstenis.
https://en.wikipedia.org/wiki/The_Bone_Clocks
Krievu tulkojumā arī "Vienkāršie mirstīgie". Atkārtotā izdevumā - īstais nosaukums.
«Vienkāršie mirstīgie» — ir ilgi gaidītais Deivida Mičela romāns, katra viņa grāmata ir notikums Pasaules literatūrā. Šī darba lapaspusēs Mičels ir radījis veselu pasauli, kurā iegremdējies lasītājs, uzticoties fantāzijai un autora gribai, it kā iziet labirintu, kur viņu gaida daudz kas interesants: negaidīti atklājumi, neparedzami sižeta pavērsieni, iepazīšanās ar kolorītiem varoņiem, daudzus. no kuriem Mičela cienītāji jau pazīst pēc iepriekšējiem romāniem. Stāsts iesākas ar sadzīvisku situāciju: 1984. gads, galvenā varone Hollija Saiksa aizbēg no mājām, sastrīdējusies ar māti. Ar to stāstījuma reālistiskā daļa beidzas. Tālāk ar Holliju notiks lietas, kas ar parastiem mirstīgajiem notikt nevar.
https://www.livelib.ru/book/1001454682-prostye-smertnye-devid-mitchell
Jaunā tulkojumā – lieliskais mūsdienu klasiķa Deivida Mičela, divreiz Bukera prēmijas finālista, tādu intelektuālu bestselleru, kā «Sapnis № 9», «Mākoņu atlants» (ko nesen ekranizēja Toms Tikvers un brāļi Vačovski), «Izsalkusī māja» un citu darbu autora romāns. «Kaula pulkstenī» Mičels turpina tēmas, kas jau skartas «Mākoņu atlantā» un padziļinātas «Izsalkušajā mājā». «Lielisks stāsts, lieliska valoda, viss lieliski, —Par “Kaula pulksteni” raksta Stīvens Kings. — Viens no labākajiem gada romāniem, ne ar ko neatpaliek no ilgi gaidītā Donnas Tārtas „Dadzīša” (The Goldfinch) literārā dziļuma». «Triumfāls, pārsteidzošs, reibinošs ceļojums pa visu pasaul, — viņam piebalso savā recenzijā, ievērojamā Ursula Le Gvina. — „Kaulu pulksteņa” biedējoši tumšās dzīles ir nekaunīgi apslēptas aiz asprātīgiem fokusiem un vārdiskām mežģīnēm, ko veido neatkārtojamais stāstnieks Deivids Mičels». Tātad iepazīsimies ar galveno varoni: «Hollija Saiksa ir vienkārša angļu meitene, kura ne ar ko neatpaliek no Holdena Kolfīlda» (Booklist). Kādā karstā, vasaras dienā viņa aizbēg no mājām: spuraings pusaudzis, dumpiniece ar salauztu sirdi, nejaušs bandinieks slepenā, globālā konfliktā. Kādreiz viņa klausījās «radiocilvēku» balsis — tagad kādas zudušas nedēļas nogales noslēpums atsauksies uz viņas dažādiem atslēgas momentiem viņas dzīvē. Gadu no gada viņa lauza galvu, ko gan gribēja teikt viņas septiņus gadus vecais brālītis Džeko, kurš viņai iedeva no kartona veidotu «infernālu labirintu» un prasīja, lai viņa to iemācās no galvas: «Kad ej pa šo labirintu, Tumsa neatlaidīgi sekos tev». Meistara darbs, ko ar baudu var lasīt arī, kā literāru mīklu, kā neparastu stāstu no parastas sievietes dzīves sešu, vētrainu desmitgadu laikā» (San Francisco Chronicle).
https://www.livelib.ru/book/1003615916-kostyanye-chasy-devid-mitchell
Par autoru fantastikas portālā.
http://www.sf-encyclopedia.com/entry/mitchell_david
Intervija.
Par vēl vienu romānu latviski. „Jākoba de Zūta tūkstoš rudeņi”.
The Thousand Autumns of Jacob de Zoet
Ir 1799. gads, Dedžima pie Nagasaki – “augstiem mūriem iekļautā, vēdekļveidīgā mākslīgā sala”, Japānas impērijas vienīgā osta un vienīgais logs uz pasauli – ir izveidota, lai nelaistu Rietumus sev tuvumā, kara plosītās Holandes Austrumindijas kompānijas vistālākais tirdzniecības punkts un īstenībā – cietums ducim ārzemnieku, kuriem tur atļauts dzīvot un strādāt. Šeit, kur sastopami viltīgi tirgoņi, nodevīgi tulki, dārgas kurtizānes, zemestrīces un taifūni, ierodas Jākobs de Zūts, dievbijīgs un attapīgs jauns klerks, kuram piecos gados Austrumos jāsapelna pietiekami liela bagātība, lai iegūtu savas pārtikušās saderinātās roku Holandē.
Taču Jākoba sākotnējos nolūkus aizēno nejauša satikšanās ar Orito Aibagavu, ārsta samuraja sakropļoto meitu un pilsētas ietekmīgā maģistrāta nama vecmāti. Robežas starp piedienību, peļņu un priekiem izplūst, līdz Jākobs attopas – skats aptumšojies, kaut kas pārdroši solīts un solījums liktenīgi lauzts. Sekas būs daudz ļaunākas, nekā Jākobs spētu iedomāties. Kā vaicā viens no viņa ciniskajiem darbabiedriem: “Kurš gan nav spēlmanis krāšņajā Orientā, šajā dzīvē?”
“Reibinošs nodevības, mīlestības, māņticības, varas, politikas un slepkavības sajaukums... Un tas viss ārkārtīgi neparastā prozā.”
Holija Haita, Sunday Telegraph
Deivids Mičels (dz. 1969. g.) ir britu rakstnieks, vairāku romānu autors, neskaitāmu literāru balvu laureāts, divkārtējs Bukera balvas finālists, nominēts par romāniem “Mākoņu atlants” un “Jākoba de Zūta tūkstoš rudeņi”. Pēc Kentas Universitātes absolvēšanas viņš vairākus gadus bijis pasniedzējs Japānā, bet šobrīd ar ģimeni dzīvo Īrijā.
No angļu valodas tulkojusi Ingūna Beķere.
https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/83653-jakoba_de_zuta_tukstos_rudeni.html