Daži jautājumi Mārtiņam Untālam

Martins_UntalsTu esi no tiem, kas dibinājuši biedrību. Kāds ir Tavs ceļš uz to, fantāziju un fantastiku kopumā?

Fantastiku lasu jau kopš bērna kājas, jau mazpadsmit gadu vecumā biju izlasījis gandrīz visu kas padomju laikos bija šajā jomā latviski izdots. Vidusskolas laikā sāku lasīt arī krieviski un sākot mācīties Rīgā augstskolā, koju biedram aizgāju līdzi uz fantastu listes pasēdēšanu krogā Labais Krasts. Ar to kompāniju tad arī vairākus gadus ikpārnedēļas tikāmies un vēlāk kopā arī biedrību dibinājām. Protams mana loma dibināšanā bija niecīga. Es biju tikai dalībnieks.

Bez tam protams es ar daļu no dibinātājiem vairākus gadus no 2005. līdz 2012. gadam braukāju pa Eiropas fantastikas konventiem EuroCon . Vairākas reizes arī nacionālajos konventos - daudzkārt Lietuvas, pa reizei Krievijas, Igaunijas un Zviedrijas. Bez tam vienu reizi arī bijām pasaules fantastu konventā.

 

 

Tu esi Fantastu pikniku „tēvs”. Kā radās šī ideja un ko Tev sniedz šo pikniku organizēšana?

Fantastu pikniku sāku organizēt jo likās, ka Latcon nav īsti tāds kāds man patiktu. Tā vietā, lai ne pārāk konstruktīvi kritizētu, un saņemtu atbildi 'ja tu vari uztaisīt labāk, tad nāc un taisi', es izvēlējos izveidot savu alternatīvu fantastu pasākumu, kas cerams Latvijas fantastikas notikumu klāstu patīkami papildina un mazliet arī veido konkurenci latkonam, tādā veidā stimulējot attīstību.

Kādās citās LFFB aktivitātēs esi ar mieru vēl līdzdarboties?

Nekādās citās aktivitātēs līdzdarboties dotajā brīdī nevēlos. Ja nu vienīgi fandoma jēgas meklēšanā

Kā un cik ļoti LFFB ir mainījusies tās pastāvēšanas 13 gados?

Nu, no sākuma protams bija lielākas nākotnes cerības, plāni un ilūzijas. Tagad ilūziju varbūt mazāk, visi ir reālistiskāki un varbūt ir zudusi zināma enerģija. Bet es domāju, ka tā ir zudusi daudzās līdzīgās organizācijās visā pasaulē - no sākuma LFFB pasākumi biedriem bija informācijas apmaiņas vietas un iespēja socializēties un dalīties ar iespaidiem par izlasīto un skatīto. Tagad informācija ir daudz vieglāk pieejama citos veidos un varbūt arī vēlme pēc socializēšanās ir mazinājusies. Bet varbūt arī vienkārši cilvēki ir citi. Vecie dziļāk darbos, jaunie mazliet citām interesēm, etc. Katrā ziņā viss mainās, bet LFFB paliek