Vēsturiskie tērpi ir ar LFFB pilnīgi nesaistīta joma. Brīdī, kad uzzināju par biedrību, man jau pašai bija trīs etnogrāfiskie tērpi un kur nu vēl daudzas lietas, kas bija izgatavotas citiem. Vienu tērpu vajadzēja aušanas studijā, citi bija ar domu - un kāpēc es nevaru pamēģināt to izgatavot? Varu! Draudzenei vajag, radiņi grib.
Iepatikās piedalīties gadatirgū Brīvdabas muzejā, kur tirgotāji ir tērpos. Man patīk tādas lietas, patīk sēdēt aiz letes, rādīt kaut ko, stāstīt, pārdot pat nav obligāti. Vēlākie festivāli, gan senie, gan viduslaiku prasa atkal savus tērpus, bet man ir princips - ja vari uztaisīt pareizi, tad ir jātaisa pareizi, vai vismaz SCA kvalitātē.
Kā dalība rekonstruktoru kopā Senzeme sasaucas ar interesi par fantāziju un fantastiku?
Tieši nekādi nesasaucas, un arī netraucē itin nemaz. Tās ir dažādas jomas. Ja nejauc, tad viss ir kārtībā.
Kā Tavuprāt ir mainījušies biedrības uzstādītie mērķi un darbības formas tās pastāvēšanas 13 gados?
Nav ne jausmas! Biedrība stipri panīka tad, kad likvidējās regulārie ikmēneša pasākumi. Tie bija vitāli nepieciešami, bet lielāko daļu ļaužu par to pārliecināt neizdevās.
Kā jūs redzi LFFB nākotni un savu vietu šajā nākotnē?
Īstenībā - nekā. Mierīga līdzāspastāvēšana.