Daži jautājumi Imantam Borodkinam

45CD328BC082-22Tu esi biedrības „vecākā ešalona”. Kāds bija Tavs ceļš līdz biedrībai, fantāzijai un fantastikai?

Patiesībā vispirms atradās biedrība un tikai tad tā nopietnāk fantāzija un fantastika. Ceļš droši vien diezgan tradicionāls tam laikam – arvien pieejamaks internets, pirmās vēstkopas un mājas lapas (ja nekļūdos, tad bija arī kaut kāda LFFB mājas lapa). Konkrēts scenārijs ja nekļūdos bija kaut kur iegadāta RPG datorspēle, kuras rezultātā sanāca pierakstīties RPG vēstkopā, kas savukārt nonāca līdz galda lomu spelēm, interesei noskaidrot kas tas tāds ir un pamēģināt. Un tad arī viss sākas...

Tu biji tas, kurš ieteica iestrādāt statūtos un arī akcentēt Vecbiedrus. Kas tevī radīja šo ideju?

 

 

Ideja patiesība nav ne mana, nedz arī kaut kas jauns. Tā ir aizgūta no citam organizācijām – studentu korporacijām, kur arī esmu aktīvi darbojies. Jaunības/studentu gados iesaistoties un darbojoties kādā organizācijā/biedrībā, neizbēgams ir process, ka laika gaitā parādās citas aktualitātes, citas prioritates – darbi, ģimenes, un laika ko veltīt organizācijai paliek arvien mazāk, bet tā vienkarši izstāties tomēr ir diezgan drastisks solis. Gribas tomēr palikt kaut kur tuvumā un, ja ari neko aktīvi nedarboties, tad vismaz būt lietas kursā un savu reizi satikties ar līdzigi domājošiem. Nav jau tā ka to nevarētu darīt bijušais biedrs, bet pats solis „izstāšanās” tomēr nāk kopā ar kaut kādu negatīvismu un norobežošanos, savukārt šāds neaktīva biedra statuss, kas netraucē darboties aktīvajiem (kvoruma savakšana lēmuma pieņemšanai), bet tajā pat laikā ļauj paturēt šo saikni.

Tu krietnu laiku esi atgājis no visām biedrībā notiekošajām aktivitātēm. Vai Tev ir un kādas iespējas uzzināt, kas pie mums un kā notiek?

Te vietā tieši tas punkts par citam interesēm, aktualitatēm un prioritatēm. Bet tāpat jau šad iegriežos un palasu www.lffb.lv, tāpat šis tas reizēm uzpeld sociālajos tīklos, vai vienkārši nejuaši saskrienoties ar veciem paziņām kādos pasākumos. Katrā ziņā iespējas būt lietas kursā ir un arī interese par aktuālajām tēmām nav nekur pazudusi, bet vienkarši realizējas citos virzienos.

Tavs vērtējums norisēm biedrībā tās pastāvēšanas 13 gados. Ir kas no sākotnējiem mērķiem saglabājies?

Par pašiem jaunākajiem laikiem man grūti spriest, bet gribas cerēt, ka valdošās tendences ir saglabajušās. Tiesa, jau kopš pašiem pirmsākumiem, man vienmēr vairak interesējusi ne tik daudz biedrība kā organizācija, bet gan tieši pati biedrošanās – cilvēki un kompānija, nevis statūti. Ne velti mana formālā iestāšanās biedrība notika krietnu laiku pēc faktiskās iesaistīšanās. Tāpēc par konkrētiem mērķiem spriest neņemos, bet ja biedri ir, ja tie vēljoprojām pulcējas un darbojas, tad manuprāt pasākums ir izdevies un tas cik aktīvi un veiksmīgi, tas vairāk atkarīgs no katra konkrēta biedra interesēm, gribēšanas, varēšanas un ta cik daudz katrs pats ir izdarijis lietas labā.

Kādu redzi biedrības nākotni un savu vietu tajā?

Laikam jau esmu pārāk tālu malā pagājis, lai izdarītu spriedumus kas būtu balstīti uz esošo situāciju, bet gribas domāt, ka fantazijas un fantastikas tematika savu aktualitati nezaudē (drīzāk pat tieši otrādi). Tehnoloģijas šo pasauli padara arvien pieejamāku un populāraku, un arī tiem kam ir slinkums darbināt savu iztēli ir iespēja ielūkoties fantāzijas un fantastikas pasaulē gan online, gan 3D režīmos un iespējams iekustināt savu kūtro iztēli. Un tam visam vienmēr būs vajadzīgi domubiedri ar ko kopā sajūsmā noelsties, vai gaidīt TO lielo brīdi un apspriest detaļas. Personīgi savu iesaisti prognozēt grūti, bet sakrītot apstākļiem, interesēm un noskaņojumiem pilnīgi pieļauju savu parādīšanos kādā pasākuma notikumā.