Daži jautājumi Ancei Polānei

C36D63157CC0-6Kā atklāji sev fantāziju, fantastiku un Fantāzijas un Fantastikas biedrību?

Laikam jau caur Kurbijkurni pirms tiem daudzajiem gadiem. Pašā sākumā atceros, ka apmeklēju tikai vienu LFFB konu un pēc tam ilgu laiku neatgriezos, jo likās, ka esmu par jaunu un pārējie visi tur ir krietni vecāki. Mazliet baidījos.

Interesi par fantāziju un fantastiku laikam jānoraksta uz Hobita grāmatu, kuru izlasīju, kad mani bija kādi gadi 10 un nospriedu, ka pēc tās noteikti sanāktu laba filma.

Tu ar lielām cerībām un idejām pārņēmi priekšsēdētājas amatu no Guntas Deģes.

 

 

 

Neatceros ar cik lielām idejām un cerībām ieņēmu LFFB vadības posteni, jo godīgi, neesmu to atcerējusies līdz pat šim laikam, bet vēlme tur būt (vadītājas lomā) bija par 90% saistīta ar to, cik ļoti neticami man likās, ka man varētu piešķirt tādu atbildību un varu. Lielas idejas - droši vien. Lieli plāni - noteikti. Bet kāpēc neizdevās? Es droši varētu nosaukt vairākus nopietnus iemeslus, kuri būtu pretrunā viens ar otru, un sevišķi tagad, no nākotnes atskatoties pagātnē uz lēmumiem, kurus neatceros un vadoties tikai pēc acīmredzamajiem gala rezultātiem, es varu teikt tikai to, ka es savu laiku tur izdzīvoju. Es sekoju iepriekšējās vadības stiliem, izmantotojot tos pašus resursus un principā nenokāpu no iemītās takas, jo neplānoju būt tur ilgāk par vienu vai diviem gadiem, kā arī nejutu, ka izvirzot radikālas kampaņas, saņemšu nepieciešamo atsaucību.

Kā vērtē biedrībā un priekšsēdētājas amatā pavadīto laiku? Plusi? Mīnusi?

Man ir grūti spriest par nopietniem, praksē balstītiem plusiem un mīnusiem, jo to laika periodu atmiņā atsaucu visai vāji. Vispārīgos vilcienos tas varētu būt sekojoši. Plusi: vairāk saistīti ar personīgo prestižu nevis izaugsmes iespējām; bija pastiprināta komunikācija ar klubu "Drakons", kas laikam arī ir lielākais pluss. Mīnusi: kā jebkurā atbildīgā un augsti stāvošā amatā es biju starp metaforiskiem dzirdakmeņiem, kur no vienas puses bija cilvēku gaidas uz pozitīviem rezultātiem, bet no otras negatīvs ieguldījums; tajā laikā es biju jauniņā, kas, lai arī nekad netika man pārmests, bija jūtams attieksmē; tika gaidīts vairāk un īsākā laika periodā nekā es biju gatava un spējīga sniegt.

Kas par iemeslu bija tam, ka pēc gada no šī amata atkāpies un ar laiku arī aizgāji no biedrības?

Varbūt, ka ta bija mirkļa aizraušānās un priekšsēdētājas krēsla vilinājums, vai vēlme labāk iepazīt fantastikas fanu sabiedrību un būt pie tās stūres, likt cilvēkiem sevi pamanīt, vai patiesi vēlēties virzīt idejas uz priekšu. Lai arī kādi nebūtu bijusi mani nodomi tad, es to pavisam godīgi esmu aizmirsusi.

Vai seko līdzi norisēm biedrībā? Kā caur laika prizmu vērtē pašreizējās norises?

Nē, nesekoju līdzi LFFB norusēm un uzzinu informāciju tikai tad, ja man kāds to speciāli pastāsta. Lai arī par fantstiku un fantāziju to daudzajās izpausmēs es interesi joprojām turu tuvu sirdij, tad intereses konkrēti par LFFB manī vairs nav.

Vai ir cerības Tevi sagaidīt atgriežamies šajā komjuniti?

Es no komjunitija nekur neesmu pazudusi. Varbūt es neapmeklēju tieši LFFB veltītās mājas lapas un neapmeklēju pasākumus, nenozīmē, ka lielu daļu no tur savā laikā satiktajiem cilvēkiem neuzskatu par draugiem. Ar ļoti daudziem (gan tiem, kuri vairs nav LFFB sarakstos, gan tiem, kuri tur vēl ir) es dalu citas un tās pašas intereses, kuras mūs saveda kopā.

Bet, ja runājam par atgriešanos LFFB kā oficiāls dalībnieks, tad nē, es nedomāju, ka vēl kādreiz būšu sarakstos vai pretendēšu uz kādiem amatiem.