10. februāris - dzimis amerikāņu komponists Džerijs Goldsmits (1929.-2004.), mūzikas autors slavenām fantastiskajām filmām: "Pērtiķu planēta", "Logana bēgšana", "Omens", "Svešais", "Poltergeists", "Gremlini", "Iekšējā telpa", "Absolūtā atmiņa", "Mūmija" uc. Oskara, Saturna un Emmy balvu ieguvējs.

19. februāris - 1963. gadā dzimusi amerikāņu rakstniece Lorela Hamiltone. Šausmu romānu un fantāzijas autore, erotisma pilni darbi - seriāli par vampīru mednieci Anitu Bleiku un privātdetektīvi Mereditu Džentriju, amatu apvienošanā - arī tumšo feiri princese.

20. februāris - 1944. gadā dzimis Pāvels (Pesahs) Amnuels, krievu-izraēļu zinātnieks-astrofiziķis, arī rakstnieks fantasts. Pazīstams kā Genrihs Altovs. Romāni "Sprādziens", "Koda ļaudis", "Trejvisums", "Ceļš uz sevi", daudzi stāstu krājumi. Izvirzījis teoriju, kā atklāt ģeniālus izgudrotājus. Iedodiet cilvēkiem lietu, kas principā nestrādā, vienmēr atradīsies kāds, kas to salabos, lai strādā.

23. marts - 1952. gadā dzimis viens no vadošajiem ASV 90-to gadu fantastiem Kims Stenlijs Robinsons. Grāmatas: "Mežonīgais krasts", "Zelta krasts" "Pie Klusā okeāna". Divus Hugo un divas Nebulasatnesusī triloģija: "Sarkanais Marss", "Zaļais Marss", "Zilais Marss".

26. marts - 1950. gadā dzimis amerikāņu komponists Alans Silvestri. pazīstamākie darbi - skaņu celiņi filmām: "Atpakaļ nākotnē", diloģijai "Plēsoņa", filmām "Dzelme", "Van Helsings", "Kas apvainoja Trusi Rodžeru?" uc.

1. aprīlis - 1953. gadā dzimis amerikāņu kinematogrāfists Barijs Zonnenfelds. Bijis operators filmai "Lielais", režisors diloģijām "Adamsu ģimene" un "Vīri melnā", kā arī "Mežonīgais Vailds Vests".

3. aprīlis - dzimis amerikāņu rakstnieks-romantiķis Vašingtons Īrvins (1783.-1859.). Stāstu krājums "Alhambras leģendas", garstāsti "Rips van Vinkls" un "Leģenda par Snaudošo Ieplaku", kas daudz ekranizēta.

19. aprīlis - dzimis Aleksandrs Ptuško (1900.-1973.), krievu-padomju kinorežisors, daudzu pasaku un fantāzijas filmu autors: "Jaunais Gulivers", "Pasaka par zvejnieku un zivtiņu", "Zelta atslēdziņa", "Akmens ziediņš", "Sadko", "Iļja Muromietis", "Sampo", "Sārtās buras", "Pasaka par pazaudēto laiku" uc.

20. aprīlis - 1943. gadā dzimis angļu rakstnieks-intelektuālis Iens Votsons, eksperimentālu fantastikas grāmatu autors. Romāni: "Marsiešu inka", "Nāves mednieks", "Baudu dārzi", triloģija: "Upes grāmata", "Zvaigžņu grāmata", "Dzīvības grāmata".

30. aprīlis - dzimis angļu fantasts Edmunds Kūpers daudzu romānu autors: "Nenoteiktā pusnakts", "Pārcilvēka kultūra", "Gaismu nesošā sēkla", "Pēdējais kontinents", "Desmitā planēta" uc.

9. maijs - dzimis Džeimss Metjū Barijs (1860-1937.), skotu dramaturgs, rakstnieks, žurnālists, kas izdomājis arhetipisko tēlu Pīteru Penu - zēnu, kas nekad nenoveco.

12. maijs - 1942. gadā dzimis amerikāņu rakstnieks-fantasts Barijs Longiers, galvenokārt pazīstams ar grāmatu cikliem par galaktiskajiem kariem ("Mans ienaidnieks", "Rītdienas rezervāts") un kosmisko, klejojošo cirku ("Ziloņa dziesma", "Cirka pasaule", "Barabu pilsēta"). Hugo, Nebulas un Lokusa laureāts.

1. jūnijs - 1970. gadā dzimusi krievu rakstniece Jeļizaveta Dvorecka, vēsturiskās fantāzijas meistare. Grāmatas: "Uguns vilks", "Skalda ierocis", "Vējš no Varjagu jūras", "Vecā krīva aka", "Rīta jātnieks", "Nezināmais pavasaris" uc.

2. jūnijs - dzimis Leonards Knaps, pazīstams arī kā Ramons Felipe San Huans Mario Silvio Enriko Smits Hitkurts-Breiss Sjerra i Alvaress-del Rejs i de Los-Verdess. Vēl vairāk pazīstams kā Lesters del Rejs (1915.-1993.), amerikāņu rakstnieks un izdevējs. Romāni: "Debesis krīt", "Kauja par Merkūru", "Uz Marsa pazudušie" uc. klasiķis un Grandmāsters.

12. jūnijs - 1947. gadā dzimis Konstantīns Lopušanskis, krievu kinorežisors. "Mirušā cilvēka vēstules", "Muzeja apmeklētājs", "Neglītie gulbji" uc. filmas.

22. jūnijs - 1964. gadā dzimis amerikāņu rakstnieks un muzikants Dens Brauns, tehnotrilleru ("Ciparu cietoksnis") un kriptovēsturisku bestselleru ( "Eņģeļi un dēmoni", "Da Vinči kods", "Zudušais simbols") autors.

31. jūnijs - Starptautiskā Fantastikas diena.

26. jūlijs - 1954. gadā dzimis amerikāņu fantasts Lourenss Vots-Evanss. Grāmatu seriāls "Dusa dievi", diloģija "Drakona laiks" un "Drakona sabiedrība", romāni "Ģenētiskais kods", "Hromosomu kods" uc. Hugo laureāts.

2. augusts - 1954. gadā dzimis skotu rakstnieks Kens Makleods. "Cietās" ZF ar sociālu ievirzi meistars. Romāni: "Zvaigžņu dalījums", "Akmens kanāls", "Debesu ceļš" uc. Artūra Klārka un Prometeja prēmiju laureāts. 2000. gada Eirokonā atzīts par labāko sezonas rakstnieku.

6. augusts - 1970. gadā dzimis indoamerikāņu kinomatogrāfists Manojs Naits Šjamalans, mistisku un fantastisku drāmu meistars: "Sestā sajūta", "Neievainojamais", "Zīmes", "Noslēpumainais mežs" uc. Brēma Stokera un Nebulas prēmiju laureāts.

12. augusts - 1957. gadā dzimusi amerikāņu rakstniece Eleina Kaningema, visvairāk zināma pēc fantāzijas seriāliem ("Aizmirstās karalistes" uc.) un grāmatām no "Zvaigžņu karu" Visuma.

24. augusts - 1947. gadā dzimis brazīliešu rakstnieks-filozofs Paulu Koelju, vairāku mistisku romānu - līdzību autors. Tādi bestselleri, kā "Maga dienasgrāmata", "Alķīmiķis", "Gaismas karotāja grāmata", "Portobello ragana" uc.

30. augusts - 1929. gadā dzimis krievu-ukraiņu rakstnieks-fantasts Igors Rosohovatskis. Garstāsts "Viesis", krājumi "Tikšanās laikā", "Kāds tu atgriezīsies" uc. Izgudrojis terminu "sigoms" - sintētiskais cilvēks.

7. septembris - dzimis Aleksandrs Kuprins (1870.-1938.), krievu rakstnieks-klasiķis, kas vairākas reizes rakstījis arī fantastiku - garstāsti un stāsti: "Šķidrā saule", "Zālamana zvaigzne" uc.

19. septembris - dzimis Viktors Kolupajevs (1936.-2001.), krievu rakstnieks, liriskās fantastikas meistars. ZF krājumi: "Notiek ar cilvēku kaut kas tāds!", "Vientuļnieka šūpoles", "Biļete uz bērnību" uc.

4. oktobris - 1941. gadā dzimusi amerikāņu rakstniece Enna Raisa, mūsdienu gotisko romānu vadošā rakstniece. Cikli "Vampīru hronikas" ("Intervija ar vampīru", "Vampīrs Lestats", "Nolādēto valdniece" uc.) un "Meifeiras raganas" ("Raganības stunda",  "Lešera", "Taltosa"), vairāki darbi iznākuši ar pseidonīmiem: Enna Remplinga un A.N. Rokelavra.

5. oktobris - 1952. gadā dzimis angļu rakstnieks, fotogrāfs un mākslinieks Klaivs Bārkers, šausmu un tumšās fantāzijas meistars. Grāmatas: "Nolādētā spēle", "Kabala", "Izaustā pasaule", "Asins grāmatas", "Sirds no elles" un citas. Pazīstams arī kā sekmīgs kinorežisors, kas ekranizējis paša darbus: "No elles iznākušais", "Nakts tauta", "Ilūziju pavēlnieks".

6. oktobris - 1950. gadā dzimis amerikāņu rakstnieks-fantasts Deivids Brīns, romāni: "Pastnieks", "Zeme", "Prakses jautājums", "Māli", "Slavas laiks", kā arī grandioza galaktiska epopeja par Paaugstinājumu ("Lēciens Saulē", "Zvaigžņu paisums", "Karš par Paaugstinājumu", "Niknuma rifs", "Bezgalības krasts", "Debesu plašumi"), kas saņēmusi 2 Hugo un 1Nebulu.

12. oktobris - dzimis Alisters Kroulijs (1875.-1947.), britu mistiķis, astrologs un rakstnieks. Praktizējošs mags, ezotērisku darbu autors - grāmatas: "Likuma grāmata", "Tota grāmata" uc. Kulta figūra okultistu, gotu un visādu slepeno zinību mīļotāju vidū.

13. oktobris - 1963. gadā dzimusi krievu rakstniece Helēna Hajecka (Fedotova), fantāzijas un ZF grāmatu autore: "Zobens un varavīksne" (ar pseidonīmu Medelaina Simonsa), "Isangarda un Koda", "Iekarotāji", "Tumsonis", romāni par barbaru Konanu "Sniegu dziesma" un "Dievietes diadēma" (ar pseidonīmu Duglass Braians). Prēmiju "Straņņik" un Lielais Zilants laureāte.

17. oktobris - dzimis amerikāņu rakstnieks Roberts Džordans (Džeimss Olivers Ridžnijs-jaunākais, 1948.-2007.). Episkās fantāzijas meistars, vispirms jau daudzu sējumu sāga "Laika rats", virkne romānu par barbaru Konanu un daži ārpussērijas darbi ar pseidonīmiem Džeksons O'Reilijs un Reigans O'Nīls.

24. oktobris - dzimis Bobs Keins (1916.-1998.), amerikāņu komiksu autors, kas izgudrojis vienu no pirmajiem supervaroņiem - Betmenu.

31. oktobris - Samains jeb Helovīns - pagānisma iespaidā radušies svētki, kas veltīti tam, ka Visu Svēto dienas (1. novembra) priekšvakarā aktivizējoties visi gari, īpaši - ļaunie, kurus jāiežēlina ar visādiem rituāliem, mūsdienās ieguvuši karnevāla dabu.

1. novembris - 1946. gadā dzimis amerikāņu kinematogrāfists Deniss Mērens, specefektu guru, kas darbojies pie tādām filmām kā "Zvaigžņu kari", "Citplanētietis", "Indiana Džonss un Liktens templis", "Dzelme", "Terminators 2", "Juras perioda parks", "Mākslīgais intelekts" uc. Daudzkārtējs Oskaru ieguvējs.

13. novembris - 1957. gadā dzimis angļu rakstnieks Stīvens Baksters, "Cietās ZF" meistars. Pazīstams kā populāru ciklu "Ksili", "NASA", "Mamuts", "Menifolds", "Liktens bērni", "Laika gobelēni", triloģija, kas radīta kopā ar Artūru Klārku, "Laika odiseja", kā arī brīvs Herberta Velsa "Laika mašīnas" turpinājums - romāns "Laika kuģi". Filipa Dika, Džona Kempbela un Britu zinātniskās fantastikas asociācijas prēmijas.

18. novembris - 1953. gadā Lielbritānijā dzimis Alans Mūrs, atzīts grafisko noveļu klasiķis, tādu oriģinālu darbu kā "No elles", "Sargi", "Izcilo džentlmeņu līga", "V - nozīmē vendeta" uc.

5. decembris - dzimis Volts Disnejs (1901.-1966.), amerikāņu kinematogrāfists, kas radījis animācijas mākslas kanonu un atstājis milzu iespaidu uz šo mākslas veidu visā pasaulē. Saņemto Oskaru rekords - 22!

13. decembris - 1961. gadā dzimis britu komponists Harijs Gregsons-Viljamss, mūzikas autors tādām filmām kā "Pile" (The Blob), "Smillas jaunkundzes sniega sajūta", "Nārnijas hronikas", "Šreks", "Déjà vu".

31. decembris - 1945. gadā dzimusi Konija Villisa, amerikāņu rakstniece, krājuma "Uguns sardze", romānu "Ūdens ragana", "Gaismas reids" (abiem līdzautore Sintija Feliče), "Linkolna sapņi", "Pastarās dienas grāmata" uc. autore. Rekordiste Hugo un Nebula prēmiju iegūšanā.