Somijā nav pieņemts izteikt publiskus komplimentus, tiem it kā neesot svara. Arī Norvēģijā nav pieņemts izteikt publiskus  komplimentus (izņemot saviem radiniekiem), jo to tad uzskata par glaimošanu. Arī skolā nav pieņemts slavēt kādu skolnieku citu skolēnu priekšā, paziņot atzīmes - izdalīt no citiem. Nav pieņemts interesēties, kā tu jūties, ja esi atgriezies darbā pēc slimības. Uzskata, ka tās ir pārāk intīmas lietas. Krievijā, tieši otrādi, izjautāšana un līdzjūtības izrādīšana ir

vispārpieņemta. Norvēģijā arī nav pieņemts vecākiem cilvēkiem dot transportā savu vietu, tā tiekot uzsvērts devēja pārākums.

Reizēm uzskata, ka esot ciemos, nedrīkst palīdzēt saimniekiem mazgāt traukus - laimi aizskalosi. Tas laikam vairāk Krievijā.

Grieķijā labāk neslavēt kādu namatēva lietu vai priekšmetu, citādi viņam nāksies tev to uzdāvināt.

Dažās valstīs žests - pirksti dūrē, bet īkšķis uz augšu - nozīmē - es nu gan tevi apšmaucu.

Japānā uzskata, ka sarunāšanās pa mobīlo telefonu sabiedriskā transportā ir nepieklājība.

Japānā un Norvēģijā nav pieņemts dāvināt nepāra skaita ziedus, jo uzskata, ka viens no ziediem tad ir vientuļš. Nepāra skaita ziedus nes uz kapiem. Pie mums otrādi.

Jāpānā šņaukāties publiskā vietā ir tabu. Japānā nav pieņemts aiziet no darba ātrāk par priekšnieku. Dienvidkorejā, kur ēdiens ir ļoti ass, censties ēdot aizturēt asaras un šņaukāšanos, ir nepieklājīgi. Labākais kompliments pavāram vai saimniecei tieši ir puņķi un asaras. Korejā, ja meitenēm no rīta saka, ka viņas slikti izskatās, ir riņķi ap acīm, varbūt kaut kas nav kārtībā ar nierēm, vai vienkārši, ka viņas izskatās nogurušas, ir kompliments. Meitenei ir jāizskatās

vārgai, neaizsargātai, tas nozīmē, ka vīrietis ir gatavs parūpēties par viņu, aizstāvēt, ārstēt.

Indijā sievietei pateikt, ka viņas acis ir kā govij, ir liels kompliments. Pirmkārt, govīm ir skaistas acis, otrkārt, tās tur ir svētas.

Indijā, ģimenē nav pieņemts viens otram teikt "paldies". Ja kāds tev kaut ko uzdāvina, jāsaka: "Kāda skaista lieta!", "Es jau sen par tādu sapņoju!" utt. Var pateikt "Thank you", taču tas nozīmē, ka jūs šo dāvanu uztverat formāli, it kā to dāvina svešs cilvēks.

Mongolijā kompliments ir pateikt, ka tev ir biezas lūpas un resns deguns, tāpēc ka veselam, labam zirgam ir tādas lūpas un deguns. Vidusāzijā ciemiņam tēju pialā lej pamazām, pa trešdaļai, kad ciemiņš izdzer, saimnieks atkal ielej. Tas ir uz garu ciemošanos un ilgām sarunām, tātad ciemiņš ir gaidīts. Ja tev ielej uzreiz pilnu trauku, tas nozīmē: izdzer un vari iet.

Daudzās Austrumu zemēs nāvīgs apvainojums ir sēdēt pretīm sarunu biedram un pārlikt vienu kāju pāri otrai, it kā norādot ar kāju uz otru cilvēku. Tāds pat apvainojums ir noglaudīt otram galvu. Absolūti nav pieņemts sasveicinoties, skūpstīties -

īpaši vīrietim vīrieti, kā to kādreiz mēdza darīt komunistu līderi.

Arābiem nav pieņemts dot ūdens pīpes uzgali no rokas rokā, to papriekš noliek uz galda. Toties indiāņi savu "miera pīpi" pīpēja, dodot to viens otram.

Gruzijā vienmēr ciemiņa glāzei jābūt pilnai, gribi vai negribi vairāk dzert. Ja pārprastas pieklājības <st1:state><st1:place>dēļ</st1:place></st1:state> glāzi katru reizi izdzer,  saimnieks tikai lies to atkal pilnu.

Latvijā teiciens "Vīrs kā ozols" ir kompliments, Krievijā, kādu nosaucot par ozolu, teikto var pārprast, jo "dub", "dubina" nav nekas labs.

Fakti no interneta resursiem.