1935. gada vasarā Korfu ar ilgu vizīti ieradās neliela britu ģimene, kas sastāvēja no mātes-atraitnes un trīs bērniem, ne vecākiem par divdesmit gadiem. Mēnesi agrāk tur bija ieradies ceturtais - dēls, kuram jau bija vairāk par divdesmit - turklāt, viņš jau bija precējies; sākumā visi viņi apmetās Peramā. Māte ar jaunākajām atvasēm apmetās mājā, ko pēc tam sāka saukt par Zemeņsārto villu, bet vecākais dēls ar sievu sākumā apmetās kaimiņu mājā pie kāda zvejnieka.
Tā, protams, bija Darelu ģimene. Viss pārējais, kā saka, pieder vēsturei.
Vai tas ir tā?
Nav teikts. Tālāko gadu laikā, kas bija pagājuši no tiem gadiem, par Dareliem un tiem pieciem gadiem, ko viņi pavadīja Korfu, no 1935. līdz 1939. gadam ir sarakstīts daudz, turklāt vairumā gadījumu to ir izdarījuši paši Dareli. Tomēr attiecībā uz šo periodu viņu dzīvē joprojām eksistē daudz jautājumu bez atbildes un galvenais no tiem - kas tad īsti ir noticis šo gadu laikā?
Šo jautājumu man izdevās uzdot pašam Džeraldam Darelam 70. gados, kad es vedu skolnieku grupu uz Darela zoodārzu Džērsijā, brauciena laikā uz Normandijas salām.
Džeralds pret mums izturējās ar neparastu labestību. Taču viņš attiecās atbildēt uz jautājumiem par Korfu, ja tikai es neapsolīšu atgriezties nākamajā gadā ar citu skolēnu grupu. Es apsolīju. Tad viņš ļoti atklāti atbildēja uz visiem jautājumiem, ko es viņam uzdevu.
Tajā brīdī es to uzskatīju par konfidenciālu sarunu, tāpēc daudz no runātā es nekad neatstāstīju. Taču galvenos lūzuma punktus no viņa stāsta es tomēr izmantoju - lai meklētu skaidrojumus pie citiem. Ar detalizētu ainu, ko es tādejādi izveidoju, es padalījos ar Duglasu Botingu, kurš pēc tam sarakstīja autorizētu Džeralda Darela biogrāfiju un ar Hilariju Paipeti, kad viņa rakstīja savu ceļvedi "Pa Lorensa un Džeralda Darela pēdām Korfu, 1935-1939".
Tagad tomēr viss ir izmainījies. Konkrēti - visi šīs ģimenes locekļi sen jau ir miruši. Misters Darels nomira Indijā, 1928. gadā, misis Darela - Anglijā, 1965. gadā, Leslijs Darels - Anglijā, 1981. gadā, Lorenss Darels - Francijā, 1990. gadā, Džeralds Darels - Džērsijā, 1995. gadā un beidzot, Margo Darela nomira Anglijā, 2006. gadā.
Viņiem visiem palika bērni, izņemot Džeraldu; taču iemesls, kāpēc nedrīkstēja stāstīt visus sīkumus no tās tālās, senās sarunas, nomira kopā ar Margo.
Ko tad tagad vajadzētu pastāstīt?
Es domāju, ka uz vairākiem, svarīgiem jautājumiem par Dareliem Korfu, ko līdz šim dažreiz nākas dzirdēt, ir jāatbild. Tālāk es tieši ar mēģināšu uz tiem atbildēt - tik patiesi, cik vien iespējams. To, ko es pastāstīšu, lielā mērā pats Darels man stāstīja personīgi.
Vai Džeralda grāmata „Mana ģimene un citi zvēri” drīzāk ir daiļliteratūra vai arī dokumentāla proza?
Dokumentāla. Visi personāži, kas tajā minēti, ir reāli cilvēki un viņus visus Džeralds ir rūpīgi aprakstījis. Tas pats attiecas uz dzīvniekiem. Visi grāmatā aprakstītie gadījumi ir fakti, kaut arī ne vienmēr sakārtoti hronoloģiskā kārtībā, taču par to Džeralds pats brīdina grāmatas priekšvārdā. Dialogi precīzi ataino to manieri, kādā Dareli sarunājās viens ar otru.
Ja tas ir tā, kāpēc Lorenss grāmatā dzīvo kopā ar ģimeni, tajā pašā laikā viņš ir precējies, un ir dzīvojis atsevišķi Kalami? Turklāt grāmatā ne reizi nav minēta viņa sieva Nensija Darela?
Tāpēc, ka īstenībā Lorenss un Nensija lielāko savu pavadīto laiku Korfu ir pavadījuši kopā ar Darelu ģimeni, nevis Baltajā mājā Kalami – tas attiecas uz periodu, kad misis Darela īrēja milzīgās: Dzeltenās un Sniegbaltās villas (tas ir, no 1935. gada septembra līdz 1937. gada augustam un no 1937. gada septembra līdz aizbraukšanai no Korfu. Zemeņsārto villu viņi īrēja sākumā un tas neilga vairāk par pusgadu).
Īstenībā Dareli vienmēr bija ļoti saliedēta ģimene, misis Darela šajos gados bija ģimenes dzīves centrs. Gan Leslijs, gan Margo, pēc tam, kad viņiem palika divdesmit, arī kādu laiku Korfu dzīvoja atsevišķi, taču, lai kur arī viņi neapmestos šajos gados Korfu (tas pats attiecas arī uz Lorensu un Nensiju), starp šīm vietām vienmēr atradās misis Darelas villas.
Tomēr jāatzīmē, ka Nensija Darela tā arī nekļuva par īstu ģimenes locekli, viņi ar Lorensu šķīrās uz visiem laikiem – drīz pēc tam, kad aizbrauca no Korfu.
„Mana ģimene un citi zvēri” vairāk vai mazāk patiesi attēlo to laiku notikumus. Kā tas ir ar citām Džeralda grāmatām par Korfu?
Ar gadiem izdomājumu kļūst vairāk. Otrajā grāmatā par Korfu, „Putni, zvēri un radinieki”, Džeralds pastāsta dažus no saviem labākajiem nostāstiem par laiku, kas ir pavadīts Korfu, vairums no šiem nostāstiem ir patiesi, kaut arī ne visi. Daži stāsti bija visai muļķīgi, vēlāk viņš nožēloja, ka ir ievietojis tos grāmatā.
Daudzi notikumi, kas aprakstīti trešajā grāmatā, „Dievu dārzs” arī ir izdomāti. Īsi sakot, vispilnīgāk un sīkāk par dzīvi Korfu ir stāstīts pirmajā grāmatā. Otrajā iegāja kaut kādi stāsti, kas neietilpa pirmajā, taču ar tiem nepietika, lai izdotu veselu grāmatu, tāpēc izdoma aizpildīja tukšās vietas. Bet trešā grāmata un tai sekojošs stāstu krājums, kaut arī satur kādu daļu no reāliem notikumiem, tomēr kopumā ir literatūra.
Vai visi fakti par šo ģimenes dzīves periodu ir ietilpināti Džeralda grāmatās un stāstos par Korfu, vai kaut kas ar nodomu ir noklusēts?
Kaut kas ar nodomu tiešām ir bijis noklusēts. Pat vairāk nekā ar nodomu. Tuvāk šīs dzīves posma galam Džeralds arvien vairāk izkļuva laukā no mātes kontroles un kādu laiku pat padzīvoja kopā ar Lorensu un Nensiju Kalami. Par šo periodu viņš dažādu iemeslu dēļ neko nav minējis. Taču tieši tajā laikā Džeraldu ar pilnām tiesībām var nosaukt par „dabas bērnu”.
Ja pareizs ir teiciens, ka bērnība ir „rakstnieka bankas konts”, tad tieši Korfu gan Džeralds, gan Lorenss pāri malām piepildīja to ar pieredzi, kas vēlāk atspoguļojās viņu grāmatās.
http://os.colta.ru/literature/projects/20135/details/32798/
Runā, ka Dareli Korfu piekopa amorālu dzīvesveidu, kas apvainoja vietējos iedzīvotājus. Vai tā tas ir?
Tikai ne Džeralds. Viņš tajos gados Korfu bija tikai mazs un visu dievināts puišelis. Viņu mīlēja, ne tikai māte un citi ģimenes locekļi, taču arī visi, kas bija viņam apkārt: salinieki, kurus viņš pazina un ar kuriem sarunājās tīri labā grieķu valodā; daudzie skolotāji, kas viņam bija šajos gados, īpaši Teodors Stefanidis, kurš izturējās pret viņu, kā pret paša dēlu, kā arī Darelu ceļvedis un aizgādnis – taksists Spiro (Amerikanoss).
Taču citi ģimenes locekļi ar saviem darbiem ne reizi vien apvainoja sabiedrības viedokli, konkrēti: Nensija un Lorenss tika vaļā no sava pirmā bērna un apglabāja augli Kalami līča krastā [Viņu bohēmiskajam dzīvesveidam bērns neiederējās, Nensija iztaisīja abortu – t.p.]; Margo, par ko praktiski nav nekādu šaubu, kļuva grūta bez vīra un bija spiesta aizbraukt uz Angliju, lai atdotu bērnu adopcijai; Leslijs, no kura kļuva grūta kalpone Marija Kondu, attiecās viņu precēt un rūpēties par viņu dēlu.
Margo gadījumu Džeralds miglaini piemin grāmatā „Putni, zvēri un radinieki”, nodaļas „Cīņa ar gariem” sākumā, taču paziņo tikai to, ka šajā laikā, kad viņi dzīvo Korfu, misis Darela ir - spiesta steidzami sūtīt Margo uz Londonu, sakarā ar „pēkšņo aptaukošanos”.
Patiesi ir arī notikumi, kas aprakstīti grāmatas „Mana ģimene un citi zvēri” 12. nodaļas sākumā. Galvenais ļaundaris te izrādās Džeralda skolotājs Pīters, reālajā dzīvē Pets Īvenss. Petu padzina no Darelu ģimenes, taču, pametis Korfu, viņš neaizbrauca no Grieķijas un Otrā pasaules kara laikā viņš kļuva par Grieķijas Pretošanās varoni. Pēc tam viņš atgriezās Anglijā un apprecējās. Tomēr par Dareliem viņš nekad nestāstīja ne sievai, ne dēlam. [Džeralda kārtējais skolotājs Pīters esot pārāk daudz uzmanības pievērsis Margo, taču ģimene nav uzskatījusi viņu par piemērotu kandidatūru, lai ienāktu ģimenē – t.p]
Gados, kad Dareli dzīvoja Korfu, un pēckara gados Darelu ģimene nebija pārāk pazīstama. Cik ļoti ir izaugusi no tiem laikiem viņu pazīstamība?
Lorensu tagad uzskata par vienu no redzamākajiem XX gadsimta rakstniekiem. Gandrīz visas viņa grāmatas iznāk joprojām, bet divi agrīnie romāni tiek gatavoti atkārtotai izdošanai nākamā gada laikā (runa ir par 2009. gadu) ar Korfu Darela skolas un tās direktora-dibinātāja Ričarda Paina spēkiem. Turklāt augsti tiek vērtēti arī viņa travelogi. [Ceļojumu apraksti --- t.p.]
Savukārt Džeralds Darels savā dzīvē ir sarakstījis 37 grāmatas, tomēr tikai dažas līdz šim tiek izdotas atkārtoti. [Izskatās, ka autors, nezina par Džeralda popularitāti mūsu pusē – t.p.] Atšķirībā no brāļa Lorensa [kurš pie mums atkal nav nemaz tik populārs – t.p.] Džeralds iegājis vēsturē ne tik daudz kā rakstnieks, cik naturālists un apgaismotājs. Viņa galvenais mantojums ir zoodārzs Džērsijā, kur pavairo un izlaiž brīvībā retus dzīvniekus, un konkrētā grāmata „Mana ģimene un citi zvēri” ir viena no labākajām ceļojumu grāmatām literatūras vēsturē.
Liekas, ka Dareli pieņēma lēmumu aizbraukt no Korfu 1938. gadā – no tā laika ir pagājuši septiņdesmit gadi. Pirmkārt, kāds bija iemesls tam, ka viņi vispār nolēma braukt uz Korfu? Kāpēc viņi aizbrauca 1939. gadā? Un kāpēc vairāk nekad nebrauca atpakaļ, ja pieredze, ko tur ieguva Lorenss un Džeralds, kļuva par atslēgu viņu rakstnieku karjerai?
1938. gada sākumā viņi apzinājās, ka tuvojas jauns pasaules karš, un sāka gatavoties aizbraukšanai no salas 1939. gadā. Vai viņiem bija iespēja palikt Korfu, ja nebūtu kara, - tas ir strīdīgs jautājums. Misis Darela sākumā aizbrauca uz Korfu, sekojot dēlam Lorensam 1935. gadā, tāpēc ka tur no pensijas varēja dzīvot daudz labāk nekā Britānijā. Taču ap 1938. gadu viņai sākās finansiālas grūtības, tāpēc viņai jebkādā gadījumā nāktos atgriezties mājās. Beztam bērni pa to laiku bija izauguši un tā sacīt: „atstāja tēva mājas”, bet pašam jaunākajam – Džeraldam – bija jāmācās.
Otrā pasaules kara beigās viss bija mainījies. Džeraldam jau bija divdesmit gadi, pārējie bērni ap to laiku jau bija atraduši savu ceļu dzīvē. Turklāt pēckara pasaulē diezin vai varēja atļauties dzīvot tā, kā to varēja darīt ar tik maziem līdzekļiem.
Arī Korfu uz visiem laikiem bija izmainījusies.
Tomēr Dareli ne reizi vien brauca uz turieni atpūsties. Lorenss un Džeralds nopirka sev mājas Francijā, bet Margo – blakus mātei Bornmutā. Tikai Leslijs izrādījās finansiāli nepatstāvīgs un mira nosacītā nabadzībā 1981. gadā.
Vai pašreiz ir dzīvs kāds, ar kuriem Dareli bija pazīstami Korfu? Kādas vietas Korfu vajadzētu apmeklēt, lai atjaunotu notikumu gaitu?
Mērija Stefanidesa, Teodora atraitne, kaut arī jau ļoti gados, joprojām dzīvo Londonā. Viņas meita Aleksija dzīvo Grieķijā. Pašā Korfu, Peramā, joprojām dzīvo Kontosu ģimene, kura pazina Darelus no 1935. gada. Ģimenes galva ir Menelaoss Kontoss, kuram Peramā pieder viesnīca „Aegli”. Viņa dēls ir Vasilis Kontoss, kas vada „Corfu Holidays”, viņam pieder arī Zemeņsārtā villa, pirmais Darelu miteklis Korfu. Tagad tā tiek pārdota par 1 200 000 eiro.
Blakus „Aegli” atrodas taverna „Batis”, tās īpašniece ir Menelaosa māsa Helēna. Helēnas dēls un viņa sieva – Babiss un Liza – ir īpašnieki luksa klases apartamentiem uz paugura, kas slejas virs tavernas. Viņas meita un mazmeita arī ir viesnīcu īpašnieces, tajā skaitā „Pondikonissi”, kas atrodas pāri ielai pretī „Aegli” un tieši pie pludmales, uz kuru nāca Dareli, kad dzīvoja Pelamā.
Šo gadu labākā hronika ir Hilarijas Paipeti grāmata „Pa Lorensa un Džeralda Darelu pēdām Korfu, 1935-1939”.
Bet Korfu pilsētas centrā atrodas Darelu skola, kur katru gadu notiek kursi, ko vada viens no Lorensa Darela biogrāfiem – Ričards Pains.
Beidzot, kāds tad bija Darelu ieguldījums Korfu attīstībā, ja tāds vispār bija?
Nenovērtējams. Turklāt gan valdība, gan Korfu iedzīvotāji tikai tagad sāk to apjaust. Grāmata „Mana ģimene un citi zvēri” ne tikai tiek pārdota miljonu tirāžām visā pasaulē, taču to jau ir lasījušas vairākas bērnu paaudzes, jo tā ir iekļauta skolu programmās. Tikai viena šī grāmata ir atnesusi Korfu salai un iedzīvotājiem plašu atpazīstamību un uzplaukumu.
Pievienojiet tam vēl visas pārējās grāmatas, ko sarakstījuši Dareli vai grāmatas par viņiem; tas viss kopā, rezultātā ir pārvērties par to, ko var nosaukt par „Darelu industriju”, kas turpina ražot ar milzīgiem apgriezieniem un pievilināt uz salu tūristu miljonus. Viņu ieguldījums tūrisma industrijā ir milzīgs, tagad tā eksistē uz salas priekš visiem – nav svarīgi – esi tu vai neesi Darelu pielūdzējs.
Pats Džeralds nožēloja par to iespaidu, ko viņš ir atstājis uz Korfu attīstību, taču patiesībā viņa iespaids pamatā nāca uz labu, tāpēc ka tad, kad Dareli pirmo reizi ieradās tur 1935. gadā, lielākā iedzīvotāju daļa dzīvoja nabadzībā. Tagad, lielā mērā pateicoties viņu dzīvei tur, visa pasaule pazīst salu un vairums vietējo dzīvo gandrīz bez bēdām.
Tas arī ir pats lielākais Darelu ieguldījums Korfu dzīvē. Pirmpublicējums The Corfiot, May 2008, №209
http://os.colta.ru/literature/projects/20135/details/32798/page2/
P.S. Ievērojamākās personas-rakstnieki.
Lorenss Darels.
https://www.livelib.ru/author/21980-lorens-darrell
Džeralds Darels.
https://www.livelib.ru/author/15148-dzherald-darrell
Teodors Stefanidess.
https://www.livelib.ru/author/402352-teodor-stefanides
Henrijs Millers, rakstnieks, Lorensa draugs, ciemojies Korfu.
https://en.wikipedia.org/wiki/Henry_Miller
Džoanna Hodkina (Joanna Hodgkin) – Lorensa pirmās sievas Nensijas meita no otrā vīra, kura sarakstījusi grāmatu par savas mātes un Lorensa dzīvi Korfu.
Duglass Botings, sarakstījis Džeralda Darela autorizētu biogrāfiju.