20. gs. sākumā Ulrihs Salhovs (Ulrich Salchow), Aloizs Lucs (Alois Lutz), Verners Ritbergers (Werner Rittberger) un Aksels Paulsens (Axel Paulsen) izgudroja savus lēcienus, un daiļslidotāji pateicībā nosauca šos elementus viņu vārdos.
Sieviešu individuālā slidošana izveidojās vēlāk. Oficiāli tas notika 1906.gada janvārī Davosā (Šveice). Obligātie vingrinājumi vīriešiem un sievietēm bija vienādi, bet sieviešu izvēles vingrinājumi pievērsa uzmanību ar savu mākslinieciskumu, plastiku un muzikalitāti.
Oficiālie pasaules sieviešu čempionāti sākās no 1924.gada. No 1930. gada sieviešu un vīriešu pasaules čempionāti notiek vienā un tajā pašā laikā.
Pēc neilga laika parādījās arī pāru slidošana. Starptautiskās sacensības pāru slidošanā pirmo reizi notika 1908. gadā Sanktpēterburgā uzvarētāji bija vācu daiļslidotāji.
Trešais daiļslidošanas veids — sporta dejas uz ledus notika ievērojami vēlāk Anglijā. Un tikai 1952. gadā Parīzē dejotāji pirmo reizi izcīnīja savas balvas, spēcīgākie izrādījās angļi. Lielāko popularitāti iekaroja sacensības sinhronā slidošanā, šis sporta veids plaši izplatīts Kanādā, ASV, Šveicē, Somijā, Anglijā, Francijā.
Sākot ar 1983. gadu, Kanādā notiek ikgadēji čempionāti sinhronajā slidošanā, bet 1988. gadā šīs sacensības bija rīkotas kopā ar sacensībām daiļslidošanas pamatveidos.
Sacensības pāru slidošanā pirmo reizi notika Kanādā 1914. gadā un regulāri atkārtojās līdz 1964. gadam, bet atjaunojās 1988. gadā. Šī daiļslidošanas veida līderi ir Kanādas un amerikāņu komandas. [Tā ir kaut kāda kļūda, nekāds pārtraukums pāriem nav bijis - ila piezīme]
Daiļslidošanas popularitāte auga un jau 1908. gadā daiļslidotāju sacensības pirmo reizi bija iekļautas Londonas vasaras olimpisko spēļu programmā.
Par pirmajiem pasaules čempioniem individuālajā slidošanā 1908. gadā kļuva Saijers no Lielbritānijas, Salhovs no Šveices, Paņins-Kolomeņins no Krievijas un pāris no Vācijas — Hiblere un Birgers. Vīrieši vienīgo reizi sacentās 2 veidos: izvēles programmā un obligātajās figūrās, kas ilgus gadus bija iekļautas, kā sacensību obligāts veids, līdz palika tikai īsā un izvēles programma. Arī dejās uz ledus programmas satāvs mainījās. Tagad jau vairākus gadus ir ieviesta jauna vērtēšanas sistēma, jo ilgus gadus tiesnešu vērtējums tika apšaubīts, kā ļoti subjektīvs.
Daiļslidošana tika iekļauta Antverpenes vasaras olimpiskajās spēlēs 1920. gadā. Vēlāk šis sporta veids bija pārstāvēts visās ziemas olimpiskajās spēlēs.
Izcilus sasniegumus olimpiskajās spēlēs sasniedza Gillis Grafstrēms no Zviedrijas, kurš izcīnīja trīs zelta un vienu sudraba medaļu, trīskārtējās olimpiskās čempiones — Sonja Henije no Norvēģijas un Irina Rodņina no Krievijas (toreiz PSRS).
Olimpiskajās spēlēs bija iekļauta gan vīriešu, gan sieviešu individuālā slidošana, kā arī pāru slidošana. 1976. gadā olimpiskajā programmā bija iekļautas arī sporta dejas uz ledus.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Dai%C4%BCslido%C5%A1ana
Pasaules čempionātu medaļnieki sākot no 2000. gada. Latviešu Vikipēdija.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Pasaules_%C4%8Dempion%C4%81ts_dai%C4%BCslido%C5%A1an%C4%81
Daiļslidošana, vēsture, veidi.
https://en.wikipedia.org/wiki/Figure_skating
Vēsture pilnīgāk.
https://en.wikipedia.org/wiki/History_of_figure_skating
Pasaules čempionātu medaļnieki.
https://en.wikipedia.org/wiki/World_Figure_Skating_Championships
Daiļslidošana olimpiskajās spēlēs.
https://en.wikipedia.org/wiki/Figure_skating_at_the_Olympic_Games
Olimpiskie medaļnieki.
https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_Olympic_medalists_in_figure_skating
Īsti nevar saprast, bet pēc Vispasaules geju spēlēm (ir arī tādas!) daiļslidošana eksistē arī pāru variantā sievietēm un vīriešiem. Neskaitot klasiskos vieniniekus un jauktos pārus. Starp citu, arī klasiskajās sacensībās starp dalībniekiem ir zināms lezbiešu un geju skaits.