Citu pasaules daļu futbola kausi.

Āfrikas Nāciju kauss (franču: Coupe d'Afrique des nations; angļu: Africa Cup of Nations) ir svarīgākais nacionālo izlašu turnīrs futbola komandām, kas ietilpst Āfrikas Futbola konfederācijā (CAF). Pirmais turnīrs notika 1957. gadā. Kopš 1968. gada tas notiek reizi divos gados, pirms tam tas tika rīkots neregulāri ar dažādiem pārtraukumiem. Sākot ar 2013. gadu, tas notiek nepāra gados.

Pirmajā Nāciju kausā 1957. gadā piedalījās tikai trīs valstis — Ēģipte, Sudāna un Etiopija. Kopš tā laika dalībvalstu skaits ir audzis, tagad aptverot gandrīz visas Āfrikas valstis, tādēļ ir nepieciešams rīkot arī kvalifikācijas turnīru. Finālturnīra dalībnieku skaits 1998. gadā sasniedza 16 izlases (bija plānots jau 1996. gadā, bet pēc Nigērijas atteikšanās palika tikai 15 komandas). Kopš 2019. gada finālturnīrā spēlē 24 izlass.

Titulētākā turnīra izlase ir Ēģipte, kas izcīnījusi 7 čempionu titulus. Tai seko Kamerūnas izlase, kas uzvarējusi 5 reizes, un Gana ar 4 tituliem.

https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%80frikas_N%C4%81ciju_kauss

CONCACAF Zelta kauss ir galvenās futbola sacensības Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību salu nacionālajām izlasēm, kas ietilpst CONCACAF federācijā.

Laika posmā no 1941. līdz 1961. gadam norisinājās CCCF čempionāts, kurā piedalījās tikai Centrālamerikas un Karību salu izlases. 1963. gadā to pārsauca par CONCACAF čempionātu, tajā sāka piedalīties arī ASV un Kanādas izlases. Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra uzvarētāji tika pasludināti par CONCACAF čempioniem.

1991. gadā turnīrs ieguva savu pašreizējo formātu un nosaukumu, kad to pārsauca par Zelta kausu. Karību salās un Centrālamerikā notiek atsevišķi kvalifikācijas turnīri, kuru labākās komandas iekļūst finālturnīrā. Katrā Zelta kausa turnīrā piedalās arī viesu komandas no citiem kontinentiem.

Sacīkstēs 9 reizes ir uzvarējusi Meksika, 7 reizes ASV un vienu reizi Kanāda.

https://lv.wikipedia.org/wiki/CONCACAF_Zelta_kauss

Copa América (latviešu: Amerikas kauss) ir svarīgākais nacionālo izlašu turnīrs futbola komandām, kas ietilpst Dienvidamerikas CONMEBOL konfederācijā. Tas parasti notiek reizi četros gados, bet šis intervāls nav stingri noteikts.

Turnīra dalībvalstis ir Brazīlija, Argentīna, Urugvaja, Paragvaja, Čīle, Peru, Ekvadora, Bolīvija, Kolumbija un Venecuēla.

Turnīra vēsture

Copa América ir vecākais no mūsdienās notiekošajiem futbola turnīriem pasaulē — tas pirmo reizi risinājās 1916. gadā no 2. jūlija līdz 17. jūlijam un bija veltīts Argentīnas neatkarības 100 gadu jubilejai. Vienlaikus tika izveidota arī CONMEBOL federācija, un tas notika 9. jūlijā (Argentīnas neatkarības gadadienā).

Līdz 1975. gadam šī turnīra nosaukums bija Campeonato Sudamericano de Selecciones (Dienvidamerikas valstu izlašu čempionāts). No 1975. līdz 1983. gadam turnīrs netika rīkots kādā konkrētā valstī — komandas cita ar citu spēlēja gan savā laukumā, gan viesos.

Kopš 1993. gada piedalīties turnīrā katru reizi tiek uzaicinātas arī divas komandas no citām kontinentālajām federācijām. Līdz šim turnīrā kā uzaicinātās vienības startējušas: Kostarika (1997, 2001, 2004), Hondurasa (2001), Japāna (1999), Meksika (1993, 1995, 1997, 1999, 2001, 2004) un ASV (1993, 1995). Kanāda tika uzaicināta piedalīties Copa América 2001, taču atteicās drošības apsvērumu dēļ.

Sacensībās 15 reizes ir uzvarējusi Urugvaja, 15 reizes Argentīna, 9 reizes Brazīlija. Citas valstis - pa 2 vai 1 reizi.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Copa_Am%C3%A9rica

Āzijas kauss futbolā ir svarīgākais nacionālo izlašu turnīrs futbola komandām, kas ietilpst AFC. Tas notiek reizi četros gados kopš 1956. gada. 2007. gada čempionāts gan notika 3 gadus pēc iepriekšējā turnīra. Tas ir līdz šim vienīgais turnīrs, kas tika rīkots vairākās valstīs — Indonēzijā, Malaizijā, Taizemē un Vjetnamā. Kopš 2019. gada finālturnīrā piedalās 24 izlases. Pašreizējie Āzijas čempioni ir Kataras izlase.

Visvairāk uzvaras: 4 reizes Japāna, 3 reizes Irāna, Saūda Arābija. 2 reizes Dienvidkoreja un Katara.

https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%80zijas_kauss_futbol%C4%81

Okeānijas Nāciju kauss ir svarīgākais nacionālo izlašu turnīrs futbola komandām, kas ietilpst OFC. Pirmie divi turnīri notika 1973. un 1980. gadā. Tad turnīru atjaunoja 1996. gadā un kopš tā laika tas notiek ik pēc 2 gadiem. Nāciju kausu ir ieguvušas trīs izlases - Jaunzēlande (6),Austrālija (4), un Taiti (1). 2006. gadā Austrālija izstājās no OFC. 2020. gadā paredzētā Okeānijas Nācijas kausa izcīņa tika atcelta, sakarā ar Covid-19 Pandēmijas izplatīšanos.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Oke%C4%81nijas_N%C4%81ciju_kauss

FIFA Konfederāciju kauss ir starptautisks futbola izlašu turnīrs, ko organizē FIFA. Tas pirmoreiz tika rīkots 1992. gadā. Kopš 2005. gada tas notiek reizi četros gados. Kausā piedalās rīkotājvalsts, esošie FIFA Pasaules kausa ieguvēji un visu FIFA konfederāciju (AFC, CAF, CONCACAF, CONMEBOL, OFC un UEFA) kausu pēdējie uzvarētāji. Pirmie divi turnīri tika rīkoti ar nosaukumu "Karaļa Fahda kauss". Visvairāk titulu — četrus — ir ieguvusi Brazīlija. Pašreizējie čempioni ir Vācija, kas uzvarēja 2017. gadā.

https://lv.wikipedia.org/wiki/FIFA_Konfeder%C4%81ciju_kauss

Futbols olimpiskajās spēlēs.

Futbols ir iekļauts visās vasaras olimpiskajās spēlēs kā vīriešu sacensību sporta veids, izņemot 1896. gadu (pirmās spēles) un 1932. gadu (mēģinot popularizēt jauno FIFA Pasaules kausa turnīru). Sieviešu futbols tika iekļauts oficiālajā programmā 1996. gada Atlantas spēlēs.

Lai izvairītos no konkurences ar Pasaules kausa izcīņu, FIFA dažādos veidos ierobežojusi elites spēlētāju dalību vīriešu turnīrā: šobrīd vīriešu turnīra sastāvos obligāti jābūt spēlētājiem, kas jaunāki par 23 gadiem - no 1992. gada, ar trim pieļaujamiem izņēmumiem - no 1996. gada.

Salīdzinājumam, sieviešu futbola turnīrs ir pilns augstākā līmeņa starptautisks turnīrs, prestižā otrajā vietā aiz FIFA Pasaules kausa sievietēm.

Sākums.

Pirmajās modernajās olimpiskajās spēlēs Atēnās 1896. gadā futbols nebija iekļauts programmā, jo starptautiskais futbols tolaik bija tikai sākumstadijā. Tomēr avoti apgalvo, ka pirmo sacensību laikā tika organizēts neoficiāls futbola turnīrs, kurā piedalījās komandas, tostarp Atēnas un Smirna (Izmira), kas tolaik bija Osmaņu impērijas daļa. Saskaņā ar Bila Malona pētījumu šī ir kļūda, kas ir iemūžināta vairākos tekstos.

Turnīri tika izspēlēti 1900. un 1904. gada spēlēs un 1906. gada Neoficiālajās spēlēs (tās tika rīkotas par godu 1. spēļu desmitgadei), taču tajās sacentās dažādi klubi un salasītas komandas. Lai gan SOK uzskata 1900. un 1904. gada turnīrus par oficiāliem olimpiskajiem notikumiem, FIFA tos neatzīst, kā arī šodien neatzīst Neoficiālās spēles. 1906. gadā komandas no Lielbritānijas, Vācijas, Austrijas, Nīderlandes un Francijas izstājās no neoficiālām sacensībām un atstāja Dāniju, Smirnu (viens armēnis, divi francūži un astoņi briti), Atēnas un Salonikus. Dānija finālā uzvarēja Atēnas ar 9:0.

Vairāk uzvarētāju vīriem: 3 reizes Lielbritānija, 3 reizes Ungārija, pa 2 reizēm: Argentīna, Brazīlija, PSRS, Urugvaja. Sieviešu turnīrā 4 reizes ir uzvarējušas ASV.

P. S. Par Eiropas čempionātiem ir atsevišķs raksts.

P. P. S. Ir notikuši un visdrīzāk arī notiks pasaules dažāda ranga čempionāti starp izlasēm, kas neietilpst FIFA, taču tas parasti ir dziļš amatieru līmenis.