Dīvainā kapsēta
1938.gads, ķīniešu arheologs Či Pu Tejs un viņa biedri, laužoties cauri starp necaurejamām klintīm, atklāja vairākus simtus alu, kur katra no tām bija kapsēta. Šķita nekas dīvains – vietējie iedzīvotāji jau simtiem gadu dzīvo alās un tādās pašās alās apglabā arī savus mirušos radiniekus. Dīvains ir kas cits: visi mirušie (kopā 716) bija nedaudz garāki par metru un ar neproporcionāli lielām galvām, nelīdzinājās ne ķīniešiem, ne tibetiešiem, kuri dzīvoja šīs noslēpumainās kapsētas tuvumā.
Turklāt katrā kapenē gulēja akmens disks 30 cm diametrā un aptuveni viena centimetra biezumā. Uz diskiem pētnieki atklāja zinātnei pilnīgi nezināmus rakstus.
Tikai 1962.gadā Pekinas universitātes profesors Cums Ums Nujs, kurš desmitiem gadu pētīja noslēpumainos simbolus, tomēr prata atklāt akmens disku noslēpumu un atšifrēt senos hieroglifus.
Tikai viens profesora darba nosaukums – “Senie teksti, kas vēsta par kosmosa kuģi, kas uz Zemi atlidoja pirms 12 tūkstošiem gadu” izraisīja sensāciju. Cums Ums Nujs apgalvoja, ka uz diskiem bija uzrakstīta citplanētiešu vēsture, kuru lidaparāts pirms daudziem tūkstošiem gadu avarēja Bajan-Kara-Ula kalnu rajonā! Sākumā vietējie iedzīvotāji no pārbīļa nogalināja lielāko daļu citplanētiešu. Tomēr ar laiku cilvēki ar viesiem atrada kopīgu valodu, kurus viņi nosauca par dropa. Bet par cik tie tā arī nespēja atgriezties mājās, tad iemācījās pielāgoties un palika dzīvot starp zemes iedzīvotājiem. Profesors publiski tika pasludināts par ārprātīgo, aizbēga uz Japānu un tur nomira mīklainos apstākļos. Viņa grāmata ieguva aizliegumu, bet paši diski 70.gadu sākumā neizskaidrojamā veidā pazuda no muzeja, kurā tie glabājās. Nozuda arī muzeja direktore, kura uz savu atbildību atļāva ieinteresētiem pētniekiem izdarīt šo disku fotouzņēmumus. Visu šo vēstures atradumu, ko paveica Či Pu Tejs ekspedīcija, dīvaino apstākļu rezultātā, kā jau iepriekš tika minēts, pārvērtās par mītu.
Akmens rakstu zīmes
Un tad pagājušā gada oktobrī Huangu ciematā Czjanci (Ķīna) provincē, attīrot laukumu ogļu šahtai, strādnieki atklāja dīvainu diskveida formas akmeni ar nelielu izcilni vidū. Viņi turpināja rakt tālāk: no zemes parādījās vēl viens – tikai desmit vienādi bluķi. Katra diska diametrs – aptuveni trīs metri, svars – četrsimt kilogramu. Bet ne jau tas bija galvenais. Uz akmens diskiem, tāpat kā uz 70 gadus senajiem pazudušajiem artefaktiem, caur blīvo zemes slāni un dubļiem rēgojās zinātnei absolūti nepazīstami hieroglifi. Tagad zinātnieki rūpīgi strādā pie šo noslēpumaino atradumu attīrīšanas. Tomēr pastāv uzskats, ka šie uzraksti apstiprinās ķīniešu profesora secinājumus par citplanētiešu rases pārstāvju vizīti un dzīvi Tibetas kalnos.