Viena no fobijām

Eksociologija uzreiz kļuva moderna. Nav svarīgi, ka no atnācējiem no citām pasaulēm mums ir tikai foto un video, pie kav vairums no tām ir visai strīdīgas to kvalitātes un ticamības dēļ. Nav svarīgi, ka aculiecinieku liecības ne vienmēr iztur pārbaudi. Un nav svarīgi, ka mēs faktiski neko nezinām par citplanētu civilizācijām. Speciālisti jau atklāja galvenās cilvēka sajūtas kontaktējoties ar citplanētiešie.

Protams, tās ir bailes. Nekā pārsteidzoša. Jebkurš dzīvnieku pasaules pārstāvis satiekoties ar kādu nebūt vai kaut ko, kā vai kādu analogu viņš nav sastapie, izjūt bailes. Tāpēc ka viņš nezina, ar ko šī tikšanās viņam beigsies un kā ir jāuzvedas, lai neciestu. Te attīstīts cilvēks ne ar ko neatšķirsies no jebkura dzīvnieka. Viņš vai nu sastings šausmās, vai sāks bēgt vai uzbrukt. Dzīvnieku pasaulē agresija ir viena no galvenajām izjusto baiļu sekām.

Protasovas epopeja

Viens no tipiskākajiem cilvēka, tiekoties ar nezināšanu, tipiskais darbības piemērs – no slavenās Peotasovas anomālās zonas. Šī vieta atrodas starp Protasovi, Ogudnevo un Dušnovo ciemiem, kas atrodas Maskavas apgabala ziemeļaustrumos. Ufologi uzskata to par nozīmīgu anomālo zonu, par cik tur nereizi vien tika novēroti NLO.

Tajā dienā, tas ir 1990.gada 30.aprīlī, aculieciniece atgriezās mājās no Ogudņevas: “Gandrūz jau aizgāju līdz Protasovai, pēkšņi redzu – laukā, tuvāk mežam, divi ugunskuri deg. Pēc tam ieskatījos: nekādi tie nav ugunskuri, vairāk izskatās pēc ļoti lielas mašīnas lukturiem. Man loti interesanti kļuva, kas tas tāds ir. Bet te kā reizi no tās puses uz ceļa puišeļi izskrēja, vasarnieki. Es viņiem pajautāju, kas tur, bet viņi: “NLO!” Cita aculieciniece apraksta šo NLO kā kaut ko piezemētu un spīdīgu. “Šķīvīti” pēc tam redzēja daži mednieki, kuri atgriezās mājās gar ceļu. Tas uzkārās virs tiem apmēram 15 metru augstumā, no kā viņus pārņēma šausmas un viņi sāka skriet. Tomēr NLO ļoti viegli panāca cilvēkus. Tad viņi izšāva uz to ar skrotīm, un NLO līgani uzlidoja debesīs.

Ir pietiekami ar šo piemēru, lai ieraudzītu cilvēka reakcijas varietāti: sastingt šausmās (reizēm krist zemē aizsedzot galvu ar rokām), uzbrukt (šaut, mest akmeņus, kokur u.t.tml.). Patiesībā praktiski neviens neatpazīstama lidojoša objekta novērojuma gadījums tuvā un, no cilvēka psihes viedokļa, “bīstamā” attālumā neiztiek bez viena vai visu fobiskās jaunās realitātes uztveres izpausmēm.

Nākošā etapā cilvēkam ieslēdzas saprāts. Viņš sāk izvērtēt, ko varētu iegūt no tādas tikšanās. Gadījumā ar Protasovskas NLO aculiecinieki ātri saprata, ka tādi fakti un stāsti par tiem var pievērst uzmanību viņu dzimtajam novadam un viņiem pašiem: tālāk liecības par to vietu citplanētiešu apmeklējumu sāk parādīties augošā periodiskumā. Tāpat vietējais biznesmenis uzceļ pie Frjanovskas ceļa savu lidojošo šķīvīti un līdz pat šim laikam svārstās: ierīkot tajā kafejnīcu, muzeju vai pamēģināt pārvarēt zemes gravitācijas spēku un sajust sevi kā atnācējam no citām planētām... “Šķivītis” zem dakstiņu jumta kļuva par zīmīgu apskates vietu neskatoties uz to, ka tā celtniecība vēl nav pabeigta.

Tādā veidā, kontakta ar nesaprotamo saprāta postuztvere jau ieslēdz saķeršanas, medījuma aspektus. Lai arī ne pašus citplanētiešus un viņu kultūras un sadzīves vērtības, tad kaut vai atdzīšana un slava, vareno perespektīvā var izvērsties par paša stāvokļa uzlabošanu.

Bet kā ir pareizi?

Ja pavisam vienkārši paskatīties no eksopsiholoģijas un cilvēka, kurš pārdzīvojis tikšanos ar citplanētu civilizāciju, motivācijas pozīcijas, tad mēs būsim pārsteigti par viņa emociju nabadzību: bailes un skopums, centieni kaut ko saņemt, iegūt. Vai ne ar to izskaidrojama nevēlēšanās ciplanētu civilizāciju, īpaši uzskatot tās par vairāk civilizētām, nekā zemes civilizētību, atvērt sevi un komunicēt ar zemiešiem tiem saprotamā līmenī? Ko var piedāvāt tehniski un, iespējams, psiholoģiski progresīvam citplanētietim no bailēm trīcošs mežonis?

Jādod gods zinātniekiem, kuri izsit līdzekļus Marsa, Mēness pētīšanai, tālām kosmiskām ekspedīcijām, - viņi reāli paaugstina zināšanu līmeni. Taču kā zināšanas? Savas, praktiski personiskās, un vēl šauram līdzgaitnieku lokam. Bet ko izdarīs vienkāršs aculiecinieks, ja pēkšņi kaut kur mežā sēņu lasīšanas laikā pļaviņa viņa priekšā izgaismosies NLO nosēžoties, tam nolaidīsies traps un pretī iznāks noslēpumaini radījumi? Viņš vai nu metīsies bēgt, vai, klātesot ierocim, piedraudēs viniem vai pat laidīs to lietā, pa īstam ticot ka tā ir pašaizsardzība.

Tādā veidā, pētot nākotnes kontaktu ar citplanētu civilizāciju pārstāvjiem iespējas, eksosocioloģija un eksopsihologija kā viens no tās novirzieniem ir iegājušas strupceļā – cilvēku mežonīguma un dzīvnieciskuma strupceļā. Taču, par laimi, tieši Krievijā ir daudzi visdažādāko pētniecisko biedrību, kuras apzināti meklē kontaktus ar citplanētiešiem. Pētnieki vairāk vai mazāk ir psiholoģiski gatavi tāda veida tikšanās reizēm, un viņi cenšas dalīties ar savu piederdzi ar visiem interesentiem. Tāpēc ka neviens nevar nopietni apgalvot, ka kārtējā gājienā uz mežu vai ezeru, vai pat tukšā pilsētas ielā jūsu priekšā pēkšņi nenolaidīsies NLO un no tā neiznaks cita saprāta radījumi, dzimuši uz citas planētas!

Zinātnieka komentārs

Jurijs Aleksandrovičs Seņkins, pazīstams ufologs, NLO pētnieks, pastāvīgais televīzijas eksperts, daudzu tele- un radiopārraižu varonis, par citplanētu kontaktiem:

“Cilvēks nebūs gatavs nekad jebkura līmeņa kontaktiam – un diemžēl, tāda ir cilvēka īpatnība. Ja iedomāties, kādai būtu jābūt mūsu pirmajai tikšanās reizei ar citplanētu saprātu, tad mēs, ka suga, domajam un stādamies to priekšā mierīgu un civilizētu: ar kādiem roku, kāju un citu  ķermeņa daļu žestiem un balss saskarsmi. Tāpat mūsu priekšstatā iesaknojušies sveicināšanas žesti, kā klišejas par filmām par Ameriku ar indiāņiem – kolonizatori no Anglijas un citām Eiropas zemēm sāka rādīt plauksti, paceltu augšpus kā sveiciena zīmi...

Taču diemžē, tāda nebūs! Mums nav ne mazākā priekštata par to, kā viņi uztver mūsu pirmos žestus vai balsi, vai sadzirdēs mūs, vai viņi lasa domas, vai uztver mūsu bailes, sajūt mūsu tiekšanos pēc miera un sadarbības... Neviens nevar atbildēt uz šo jautājumu. Cilvēks par 99% vienmēr pie pirmās tikšanās ar NLO izjūt bailes un sastingumu kaut kā nezināma un nenovēršama priekšā, kā pirms vētras, kura visu noslauka.

Un ir ko baidīties: mēs esam pavisam cita dzīvības forma ar bērnišķīgu skatienu nākotnē. Pēc visa spriežot, kosmoss ir nedraudzīgs, bet mēs esam līdzīgi kādiem kīšiem, kuri nokļuvuši nezināmos ūdeņos ar savu laika ritumu un izdzīvošanas likumiem. Kosmoss izraisa mūsos šausmas un apbrīnu.

Augsti attīstits saprāts rada savus lidojumus – pētījumus tās sugas, kura mums liekas bīstama un spējīga radīt draudus viņu sugai pēc miljoniem gadu, uzlabošanai vai iznīcināšanai. Aukstais kosmoss dzīvo pēc pasaules lielās veidošanās likumiem, kur nav žēlsirdības un kādu nebūt saprotamu īpašību līdzīgi tam, lai būtu labsirdīgam un palīdzēt tuvakajiem vai citām rasēm pārvarēt grūtības attīstībā.

Nav zinams, cik reizes mūsu rase tika iznīcināta uz planētas un arī atdzimusi, vai tas bija planētas evolūcijijas rezultāts vai arī kāds palīdzēja, lai pārrestartētu cilvēci un atsekotu jau citu mūsu kā sugas attīstības scenāriju. Ir naivu uzskatīt, ka mūsu planēts nav viņiem interesanta vai arī ka mūsu planēta – laboratorija, dibināts jau Lielā Sprādiena brīdī, un tādu Visumu ir daudz.

Vadoties no iepriekšminētā, var teikt, ka visas tikšanās noritēs pēc viņu scenārija un diezin vai mēs spēsim nodiktēt viņiem savu.

Raganas sleja

Reiz man teležurnālists uzdeva episku jautajumu: “Vai jau noformulējāt uzvedības noteikumus kontaktiem ar ārpuszemes civilizāciju?” “Līdz noteikumiem mums, visticamāk, ir tālu”, - padomājot es atbildēju, - “Taču lūk noteiktus drošības noteikumus zināt nav par lieku!” Tāpēc, neiedziļinoties ekosocioloģijas un ekopsiholoģijas niansēs, es, katram gadījumam, atgādināšu drošības tehnikas noteikumus ja sanāk sastapties ar jebkuru citplanētu objektu.

1. Atceraties, ka kosmosā ir augsts radiācijas līmenis, tādēļ jebkurš atlidojušais priekšmets, vai tas ir meteorits vai lidojošais aparāts, vai pat tā pilots, neatkarīgi no tā, tas ir dzīvs priekšmets vai tehnoloģisks, uz sevis nes noteiktu radiācijas devu. Tāpēc nevajag ķerties klāt no kosmosa atlidojušajiem: ja saņemsiet lielu devu apstarojuma – varat nopietni saslimt un par iet bojā.
2. Ieraugot NLO tuvošanos nevajag skriet ne pie tā, ne no tā. Tas ir vienādi bezjēdzīgi un bīstami. Labāk izrādīt savu miermīlīgumu vienkārši apsēžoties zemē.
3. Nevajag uzreiz paņemt aparātu un sākt fotografēt ar zibspuldzi. Jūsu aprīkojuma darbs var tikt uztverts kā draudi un pat uzbrukums. Tāpēc uzņemat, taču uzmanīgi un, pēc iespejas, nemanāmi.
4. Jebkurus kontaktus ļaujiet iniciēt citplanētiešiem. Liela varbūtība tam, ka viņi ir vairāk attīstīti intelektuāli un tehnologiski, tāpēc var nepareizi traktēt jūsu iniciatīvu. Dodiet iespēju viņiem izrādīt savu.
5. Informāciju par kontaktu nepieciešams nodot vispirms zinātniekiem un pētniekiem, un tikai pēc vispusīgas izpētes – MIL, tāpēc ka nepieciešama notiekošā būtība, bet ne šaubīga popularitāte.