«Es domāju, ka mēs esam pārtraukuši attīstīties. Ja dabiskā atlase ir galvenais evolūcijas mehānisms, kā to mācīja Čārlzs Darvins, tad mēs esam iemācījušies to apturēt. Dabisko atlasi apturējām, tiklīdz iemācījāmies dot iespēju izdzīvot 95 – 99 procentiem jaundzimušo. Mēs esam vienīgā suga, kas to prot,» sacījis Atenboro.

Darvina evolūcijas un dabiskās atlases modelis ir samērā vienkāršs, raksta The Register. Proti, lielākas izredzes vairoties un izdzīvot ir tām sugām un indivīdiem, kas prot pielāgoties mainīgajiem dzīves apstākļiem.

Pateicoties sasniegumiem medicīnas jomā, veselības aprūpei un dzimstības kontrolei, cilvēkiem šo Darvina pētīto mehānismu ir izdevies ietekmēt. Tiesa, cilvēki turpina attīstīties citādā veidā, pateicoties tehnoloģijām.

«Dabiskās atlases apstāšanās gan nav tik svarīga vai satraucoša kā izklausās, jo mūsu evolūcijas procesam tagad ir cits raksturs,» skaidro Atenboro. «Cilvēkiem ir ne tikai fiziskais vai ģenētiskais mantojums, bet arī kultūrvēsturiskais mantojums – mēs mantojam, piemēram, zināšanas par datoriem vai televīziju, elektroniku, lidmašīnām un tamlīdzīgi. Katrai nākamajai paaudzei tagad ir grāmatas, kas sniedz šīs zināšanas, tādēļ mūsu kulturālā evolūcija turpinās neparasti strauji.»

Lai gan, mūsu attīstība varētu būt arī straujāka. Atenboro allaž ir bijis par planētas iedzīvotāju skaita ierobežošanu, sakot, ka lielas ģimenes ir «bezatbildība». Pēc viņa teiktā, Ķīnas īstenotā viena bērna politika ir izraisījusi daudzas traģēdijas, bet tai pašā laikā tagad nav jādomā par vēl vairāku simtu miljonu cilvēku pabarošanu.

Īstermiņā Atenboro ir pārliecināts, ka cilvēcei neklāsies viegli, jo nez vai tuvākā gadsimta laikā izdosies atrisināt ekoloģiskā piesārņojuma un pārapdzīvotības sekas. Ilgtermiņā gan aina ir daudzsološāka. «Mēs esam gudri, un mums ir daudz resursu, lai pasargātos un cilvēce neizmirtu. Vienīgais jautājums – vai mūsu dzīve būs tikpat bagāta kā tagad.»

http://www.tvnet.lv/tehnologijas/atklajumi/480913-cilveku_klasiska_evolucija_ir_apstajusies