1976. gada 17. aprīlī, saulainā pavasara dienā divas māsiņas, Džuna un Vikija Mellingas (12 un 13 gadi) spēlējās vecas Kornvolas baznīcas pagalmā, kad viņas izdzirdēja kaut kādu troksni, kas nāca no augšas. Pacēlušas galvu, viņas sastinga šausmās: tieši virs baznīcas kupola lidoja kāds milzīgs, spārnots radījums. Šausmās kliegdamas: "Cilvēks - pūce ir atlidojis!" viņas metās prom. Lieldienu svētki tika sabojāti.
Meiteņu tēvs Dons Mellings neatļāva pētniekam Tonijam Šīldsam parunāt ar sabiedētajām meitenēm, taču vēlāk iedeva viņam zīmējumus, ko pēc atmiņas uzzīmēja Džuna. Meitenes stāstīja, ka radījums esot bijis "cilvēka augumā ar asām ausīm un atplestu muti". Tas, ka zīmējumos tas it kā ir apģērbts pa cilvēku modei, pārsteidza pētnieku, taču viņš neko šajā sakarā neteica - bērni ir bērni. Kā viņiem rādās, tā viņi zīmē. Tas ir, Mellings nolēma, ka vismaz dažas detaļas ir bērnu fantāzijas auglis. Laikam jau tā arī bija: Džuna neatcerējās, kādas izskatījās "pūčcilvēka" tērps, bet tā kā uzskatīja, ka tas ir cilvēks, tad tam bija jābūt apģērbtam "cilvēciski".
No tā laika ir pagājis vairāk nekā ceturtdaļgadsimts, bet lidojušās būtnes mēdz reizēm parādīties atkal. Un kaimiņu mežā reizēm dzird dīvainas skaņas - it kā klukstēšanu, šņākšanu, klikšķus, ūjināšanu. Piemēram, tajā pat gadā, 3. jūlija vakarā divas meitenītes - Sallija Čepmane un Bārbara Perija pastaigājās pa mežu, kad izdzirdēja no augšas kaut ko vidēju starp šņākšanu un svilpieniem. Paskatījušās augšup, viņas ieraudzīja "pūčcilvēku". Sākumā iesāka smieties, domājot, ka tas ir kāda muļķīgs joks, taču pēkšņi lidojošā būtne strauji pacēlās gaisā un pazuda. Tad Sallija un Bārbara kliedzot metās prom. Tajā pat periodā "pūčcilvēku" mežā redzēja arī divas Grīnvudu māsas, taču viņas īpaši neizbijās, jo bija pārliecinātas, ka tas ir kāda joks.
1989. gada vasarā lidoni apmēram tajā pašā vietā pie baznīcas redzēja kāds puisis vārdā Gevins un viņa meitene. Gevins pēc tam nez kāpēc sacīja, ka tas esot bijis "ļauns radījums". Varbūt tā arī ir, pētnieki nezina, ko teikt. Taču kas ir interesanti, parādījies pat jauns termins: "caitgeists", tas ir, kaut kas līdzīgs poltergeistam, tikai tas ir, nevis "trokšņojošs gars", bet gars, kas uzradies no cita laika (vācu valodā "laiks" ir "Zeit"). Un laikam arī no citas dimensijas, no citas telpas.
Bet ko runā skeptiķi? Saprotama lieta, viņi smejas. Ja cilvēkam ir putna smadzenes, tad viņam arī rēgojas putncilvēki. Citi savu viedokli izsaka delikātāk: vēl no mītiskā Ikara laikiem cilvēks sapņoja uzlidot augšup kā putns, pieliekot pašdarinātus spārnus, krita un sasitās, taču tas neatradināja viņu no sapņiem. Tāpēc arī, ieraugot gigantisku putnu, cilvēka fantāzija atraisās un viņš pārstāj redzēt to, kas ir reāli.
Ufoloģijas vēsturē (bet šī būtne, grozi kā gribi, arī ir "nezināms lidojošs objekts") ir savākti daudzi ziņojumi par noslēpumainām cilvēkveidīgām, lidojošām būtnēm. Dienvidvjetnamā, piemēram, 1969. gada augustā ir redzējuši tādu "sievieti-betmenu", tas ir būtni, kas atgādina sikspārni. Vēl pirms tam, 1963. gada novembrī dīvains atgadījums noticis Kentas grāfistē (Anglijā), netāli no Sendlingas, kad jaunu cilvēku grupas acu priekšā nokrita "zvaigzne" un drīz vien no brikšņiem neveikli izkliboja baiga, melna būtne cilvēka lielumā, ar spārniem abās pusēs, taču... bez galvas!
Cilvēkus-putnus ir redzējuši arī Krievijas teritorijā, visbiežāk - Tālajos Austrumos. par šiem notikumiem ir daudz stāstu, taču, tā kā tie ne reizi vien aprakstīti presē, neatkārtosimies. Parasti aculiecinieki apraksta noslēpumaino lidoni kā "lielu un spārnotu", reizēm min "dēmonisku seju", taču gandrīz visi uzsver dzīvnieciskas bailes, kas liek sastingt, ja radījums viņu "pamana" un paskatās tieši acīs.
Taču viens no pašiem neticamākajiem notikumiem (un tajā pat laikā pats ticamākais - pēc aculiecinieku skaita) tomēr ir saistīts ar ASV, ar Ohaio - Rietumvirdžīnijas rajonu, kuru mēs pieminējām pašā sākumā. Tur, divu pavalstu sadurvietā, redzēja, gan vienu putnu, gan uzreiz četrus, gan naktī, gan dienas gaismā. Šī gigantiskā, lidojošā būtne ne reizi vien dzinās pakaļ automašīnām, parādoties virs dzīvojamām ēkām un fermām. Apraksti bija dažādi, taču vairums gadījumos cilvēki stāstīja, ka būtnes augums - ap 2 metri, pat vairāk, spārnu izpletums - ap 3 metriem, hipnotizējošs skatiens, kolosāls spēks. Stāsta arī, ka "putna" spārni ir salikti aiz muguras un lidojot tas tos nevicina, bet planē. ātrumu sasniedz lielu. Taču kādu tieši? Pat tad, kad auto kustējies ar ātrumu 130km/st., radījums turējies līdzās bez jebkādas piepūles. Interesanti, ka tajā pat laikā cilvēki ir novērojuši veselu virkni citu anomālu parādību. Debesīs - liels daudzums visādu NLO. Mājās parādās naidīgi "cilvēki melnā". Tiek atrasti lopu un citu dzīvnieku līķi, kuriem izgriezti atsevišķi orgāni un izsūknētas asinis. Gan poltergeists, gan "pazaudētā laika" fenomens un noslēpumainas, "bezķermeniskas" balsis pa telefonu, kā arī citas paranormālas parādības - saskatījās visu ko. Apbrīnojamākais ir tas, ka tā turpinājās vairāk par gadu, bet viss beidzās ar baigu traģēdiju: pēc Sudraba tilta iegāšanās Ohaio upē 1967. gada 15. decembrī, toreiz bojā gāja 46 cilvēki (ļaudis un automašīnas gāzās ledainajā ūdenī no 30m augstuma), un putni tūlīt pat pazuda, visa "čertovščina" (izņemot NLO) arī un "cilvēki melnā" arī vairs nav rādījušies. Izskatās, ka drāma ar tiltu bija it kā trekns punkts vai arī daudzpunkts? ...
Kādas tik versijas zinātnieki nav sagudrojuši sakarā ar aculiecinieku stāstiem par "cilvēku-pūci" vai "lidojošo cilvēku"? Nevar taču tik draudzīgi visu to sadomāt cilvēki abās planētas pusēs?
Bet versijas, jāsaka, ir ne mazāk dīvainas par pašu lidojošā cilvēka parādīšanās faktu. Pati vienkāršākā hipotēze - halucinācijas. Pat masu, bet tik un tā - halucinācijas. Kas tās izsauca? Nu, pieaugušajiem, skaidra lieta, pietiekami daudz iemeslu, lai "aizbrauktu jumts": nogurums, nervi bojāti, stress un visādas stimulējošas vielas, glāzīte... Bet kā ar bērniem?!
Arī šeit zinātnes vīriem ir divas pozīcijas. Vai nu militāristi veikuši eksperimentus ar cilvēka apziņu, lai to kontrolētu ar kaut kādu īpašu starojumu, kas izsauca viena veida halucinācijas, vai arī šie spārnotie puscilvēki-pusputni patiešām eksistē, periodiski parādoties no citām dimensijām un tad bez pēdām pazūdot savā. katrā gadījumā interesanti būtu uzzināt, kas izsauc tik dīvaino fenomena parādīšanos cikliskumu. Vai tiešām tur viss darbojas pēc plāna un grafika? Vai arī "portāli" uz citām pasaulēm atveras tieši šajā secībā?
Liekas, ka stāsts par "lidojošo cilvēku" - vēl viens gadījums, kad zinātne ir bezspēcīga. Vismaz, patreizējā momentā...