Cilvēks-dinozaurs no kosmosa.

Artjoma Stocka raksts avīzē "Ekspress gazeta" 2009. gada 9. septembrī (36. numurs), interneta adrese:

www.eg.ru/daily/x-files/14555/



Meksikāņu fermeris, nogalinājis atnācēju, pats krīt no viņa radinieku rokas.

2007. gadā pa Meksikas TV tika rādīta reportāža, kurai, ja arī piegrieza uzmanību, tad nosprieda, ka tā ir kārtējā žurnālistu pīle.

Fermeris Marao Lopess stāstīja, ka atradis dzīvu citplanētiešu mazuli un no bailēm noslīcināja to grāvī. Telekameru priekšā viņš izraka noslēpumaino līķīti [Tiem, kas negrib redzēt, pateikšu, ka tas līdzinājās izkaltušai pērtiķīša mūmijai, mazākai par vāveri. - t.p.] un nodeva to ekspertiem izpētīšanai. Pētījumu rezultātus zinātnieki iedrošinājās atklātībai paziņot tikai tagad.

Pēc skata radījums attāli atgādināja kaut kādu mutantu, kaut ko pa vidam starp cilvēku un ķirzaku. Taču zinātnieku pētījumi liecināja, ka uz Zemes tāda dzīvnieku suga nav sastopama, vismaz, līdz šim.

 

- Pēc DNS testa mums kļuva skaidrs - tas ir citplanētietis, - pētījumu vadītājs, profesors Haime Maussans. - Manas personīgās domas - tas ir atnācējs, turklāt - bērns. Ja iedomājamies, kāds viņš varētu izskatīties dzīvs, tad mūsu priekšā iztēlē uzrodas klasiskais mazais, zaļais cilvēciņš, tikai ar garu asti.

Pētījumi parādīja, ka radījuma sugu noteikt nav iespējams.

- Skelets pēc sava rakstura atgādina ķirzaku, zobiem nav sakņu un viņš var ilgi atrasties zem ūdens, - ar skopajām ziņām turpina dalīties doktors Maussans. - cilvēku radījums atgādina ar savu smadzeņu izmēru un uzbūvi, īpaši tā pakauša daļa. No tā var izdarīt secinājumus, ka radījums ir ļoti gudrs. Taču citādā ziņā eksponāts joprojām ir mīkla.


Šausmīgā atriebība.

Zinātnieki uzskata, fermera Lopesa rūpīgāka iztaujāšana, par viņa tikšanos ar humanoīdu varētu daudz palīdzēt viņu darbā. taču šo iespēju viņi ir palaiduši vējā. Pēc sava atraduma Marao Lopess gāja bojā noslēpumainos apstākļos.

- Fermeris sadega automašīnā, kas bija apstājusies šķērsielā. Ugunsdzēsēji piefiksēja, ka uguns temperatūra bija piecas reizes augstāka, nekā parastā ugunsgrēkā. Bija izkususi pat daļa no virsbūves, - saka vietējās policijas priekšnieks Jošu P. Vorens. - Klīst baumas, ka tā ir radījuma vecāku atriebība, - meksikānis bailīgi pārkrustās.

- Es noturēju to par velnu un... nogalināju. Vispār jau viņi bija divi, taču viens aizbēga, bet šim te es iespēru ar kāju un viņš ielidoja grāvī. Tas radījums negrima. Viņa vairākas reizes pūlējās izlīst no ūdens, bet es ar dakšām piespiedu viņu pie grāvja dibena. Man likās, ka pagāja vismaz trīs stundas, kamēr tas noslīka... Vēlāk es nodomāju, ka tas varēja būt citplanētietis. Virs mums bieži kaut kas lido.

(No Marao Lopesa intervijas Meksikas televīzijai.)

Starp citu.

Dažu zvīņnešu galvaskausi, kas ir atrasti izrakumos Gobi, spiež zinātnes pasauli paskatīties uz aukstasiņu reptīļiem savādāk. Izrādās, ka dažiem maza izmēra dinozauriem īsi pirms dinozauru izmiršanas smadzeņu apjoms ir palielinājies divas reizes. Tas dod iespēju izteikt hipotēzi, ka zvīņneši pirms 65 miljoniem gadu jau būtu varējuši sākt "runāt."

Speciālista komentārs.

Apgrieztās evolūcijas teorijas autors, kriptozoologs, bioloģijas zinātņu doktors Vladimirs Vitaļjevs:

- Tas nav nekāds citplanētietis, bet tas pats «pazaudētais posms», kas sasaista dinozaurus un Homo sapiens. Ilgu laiku par «posmu» uzskatīja putnus, taču atteicās no maldīgās teorijas. Cilvēkķirzakas daudz labāk piemērotas šai lomai. Spriediet paši. Dinozaura mazulis olā guļ tieši tādā pašā pozā, ka bērns māte miesās. [Tas jau nekas, ka visu citu sugu mazuļu embriji arī guļ tieši tāpat! - t.p.] Turklāt, tas izskaidro, kāpēc daudzās pasaules vietās atrasto, gandrīz cilvēcisko pēdu nospiedumi iet blakus dinozauru pēdu nospiedumiem. Teorētiski, pēc dinozauriem un pirms mūsdienu cilvēkiem pilnīgi varēja eksistēt kāda divkājainu būtņu rase, kas bija dinozauru radinieki. Iespējams, viņi pārsvarā dzīvoja ūdenī. Pirmie Zemes civilizāciju akmens laikmeta zīmējumi tieši rāda cilvēkveidīgas ķirzakas, kas nāk laukā no jūras. Tieši viņu evolucionējušo pēcteci tad arī noslīcināja Meksikā. Atcerieties, ka viņš zem ūdens nodzīvoja trīs stundas.

Aukstasiņu cilts.

1961. gadā franču zinātnieks Sezārs Gemans Kongo augstkalnu rajonā, netālu no Margerita smailes atklāja neparastu pigmeju cilti - mong. Cilts pielūdza no melnkoka meistarīgi izgrebtam, metru garam elkam - ķirzakveidīgai figūrai, kas atgādināja uz pakaļkājām stāvošu tiranozauru. Taču šī mīkla nebija galvenā. Kad pētnieki mēģināja paņemt no pigmejiem asinis analīzēm, tad izrādījās, ka tās nav karstas! Sezārs tās salīdzināja ar reptīļu asinīm, kurus ne jau velti sauc par aukstasiņu dzīvniekiem. Šis atklājums zinātniekā izsauca šoku. Viņš ierakstīja savā dienasgrāmatā, ka iespējams atrasts pārejas posms no dinozauriem uz cilvēkiem. Diemžēl, pusgadu pēc ekspedīcijas atgriešanās no džungļiem Sezārs mirst no malārijas. Jaunu ekspedīciju uz Āfriku izdodas nosūtīt tikai pēc 12 gadiem. Pētnieki cilti vairs neatrod. Iespējams, ka aukstasiņu pigmeju cilts ir iekļuvusi Kongo pilsoņu kara zonā un izzudusi no Zemes virsmas tāpat kā tās senči - dinozauri.