Lielbritānija un Norvēģija gatavojas pienemt vajadzīgos likmus, lai uz ceļiem varētu izbraukt pašvadāmie auto. Taksometrus bez šofera izmēģina arī Singapūrā un ASV, pirmie roborobusi jau kursē Francijā.

Astoņu kasietu vietā viens uzraugs

Ļoti ticami, ka pēc dažiem gadu desmitiem šoferus algos tikai ekstravaganti bagātnieki, jo īsts cilvēks pie limuzīna stūres – tas būs smalki.

Mašīnas aizvien vairāk aizstāj cilvēkus, un to var redzēt arī dažā Rīgas lielveikalā, kur astoņas automātiskās kases uzrauga tikai viens darbinieks, bet pircēju skenē un nosver paši, maksājot ar bankas karti.

Līdz pat pēdējam laikam šķita, ka bez cilvēku roku darba neiztikt lauksaimniecībā. Nekā – projekta Hands Free Hectare inženieri Anglijā, Šropšīrā, apņēmušies šogad iesēt, izaudzēt un novākt graudus, izmantojot robotizētus traktorus. Vai ar sējumiem viss kārtībā, novēros ar bezpilota lidaparātiem no augšas.

Latvija nav izņēmums

Burgundijā, Francijā kādā vīna darītavā nav atradušies strādāt gribētāji, un tagad vīnogulāju stīgas apgriež robots uz četriem riteņiem, aprīkots ar sešām kamerām, infrasarkanajiem sensoriem un diviem manipulatoriem roku vietā.

Saules baterijas nodrošina enerģiju 10 – 12 stundām, ar rezerves bateriju mašīna strādā visu diennakti. Robotam labāk veicas naktīs, kad vīnogas apgaismo spilgtas lampas, bet saule nerada kontratus. Turklāt šī mašīna spēj mācīties no kļūdām. Interesi jau izrāda Kalifornijas vīndari, un tās ir sliktas ziņas meksikāņu viesstrādniekiem, japānas uzņēmums Spread’s grasās šogad Kioto iedarbināt pirmo automātisko salātu audzēšanas fermu. Tas viss šķiet kaut kur tālu? Nepavisam ne, nākotne ienāk arī Latvijā.

Auces novada Dukātos zemnieks Mairis Grandbergs pilnībā automatizējis fermu. Tagad 110 govīm automātiskā sistēma izdala barību, sajauc norādītās sastāvdaļas – nekāda roku darba.

ASV pusi darba vietu aizņems roboti

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps sola valstī atgriezt uz Ķīnu pārcelto ražošanu. Varbūt, bet ne tā, kā gribējusi vēlētāji. Eksperti apgalvo, ka līdz 2033.gadam teju puse darba vietu ASV būs automatizētas. Iespejams, datorus, iPhone un džinsa bikses neražos ķīnieši, bet arī ne amerikāņi – to pilnībā darīs mašīnas.

Tas attiecas ne tikai uz rūpniecību. Bostonas bankas State Street prezidents Maikls Rodžerss izteicies, ka līdz 2020.gadam piektā daļa no vairāk nekā 30 000 darbinieku zaudēs darbu, jo viņu aizstās datorprogramma.

ASV darbarūķiem sliktas ziņas sola Trampa izvēlētais darba ministrs, ātro ēstuvju vadītājs Endrjū Pazders, kurš atbalsya automatizāciju: “Roboti vienmēr ir laipni, mērķēti uz visaugstākajiem rezultātiem, viņiem nav vajadzīgs atvaļinājums, viņi nekavē, un ar viņiem nav jātiesājas par visdažādākajiem jautājumiem, sākot ar traumām darba vietā un beidzot ar diskrimināciju pēc vecuma, dzimuma vai rases.”

Robotus Londonā uzraudzīs no Kenijas

Visu šo procesu eksperti dēvē par ceturto vai pat piekto industriālo revolūciju un trešo globalizācijas vilni. Britu ekonomists, profesors Ričards Boldvins brīdina, ka Londonas viesnīvu numurus uzkops roboti un tos no attāluma vadīs cilvēki Kenijā vai Argrntīnā, kam varēs maksāt desmitreiz mazāk nekā Lielbritānijā.

Tiesa gan, sekas var būt dramatiskākas nekā 1811. – 1812.gadā Anglijā, kad strādnieki dauzīja fabriku mašīnas, kas aizstāja roku darbu. Sacelšanos apspieda, 17 cilvēkus sodīja ar nāvi, lielu daļu izsūtīja uz Austrāiju.

Tagad Rietumeiropā nāvessods ir atcelts un ar Austrāliju neiebiedēt. Politiķiem nav atbildes, ko darīt, tapat kā to nemaz nepūlējās meklēt, kad sākās ražošanas pārcelšana no rietumiem uz Āziju un Latīņameriku. Ir domātāji, kas satraucas, ka viss beigsies ar karu un nevajadzīgo strādnieku iznicināšanu.

Jauna veida komunisms

Tomēr izeja var būt cita. BBC autors Marks Mardels atgādina FALC teoriju – Fully Automated Luxry Communism jeb Pilnībā automatizēts luksusa komunisms. Vēl to dēvē par leisure jeb vaļošanās komunismu. Roboti saražos un piegādās visu vajadzīgo, un nauda kļūs lieka. Nav gan skaidrs, kam piederēs roboti un preču izdales punkti.

Turklāt – vai preces nekļūs pārāk vienveidīgas? Cilvēki gribēs rotaslietas, mūziku, mākslu, ne tikai funkcionālas, bet arī elegantas mēbeles vai auto. Kas to radīs, un kā par to maksas?

Iespējams, robotizētas ekonomikas apstāklos jēdzīgāks ir beznosacījumu bāzes ienākum ikvienam. Proti, katrs saņem noteiktu minimālo summu, vienalga, vai viņš strādā vai slaistās. Tie, kuri vēlas ko vairāk, rada mākslu, inženiertehniskus risinājumus, virza uz priekšu zinātni, darbojas politikā, profesionāli spēlē futbolu vai aprūpē slimniekus, kuri vēlas cilvēcisku saskarsmi.

Šādu pieeju atbalsta ASV prezidents Baraks Obama. Pērn Šveicē pat notika referendums par priekšlikumu turpmāk ik menesi maksat 2500 granku (2300 eiro) lielu summu katram valsts pilsonim. Vēlētāji tomēr šo ideju noraidīja.

Pašā sākumā minēto omīti vecāki tomēr napaklausīja. Vismaz pagaidām mašīnas nespēj mūs pārsteigt ar muzikālu šedevru vai uzrakstīt izcilu romānu, jo tās nedomā patiesi radoši. Īsta māksla ir cilvēku privilēģija.

Mašīnas var pārnemt divus miljardus darba vietu

Līdz 2030.gadam roboti un datori pārems apmēram divus miljardus darba vietu, uzskata attīstības tendenču pētniece Luīze Fredbo-Nīlsena. Ir 99% iespēja, ka tas notiks ar telemārketinga profesiju, 94% - ar grāmatvežiem un auditoriem, 92% - mazumtirdzniecības pārdevējiem, 86% - nekustamā īpašuma aģentiem.

Kā ļoti stabilas profesijas novērtēti zobārsti, rehabilitācijas terapeiti, atlētu treneri, garīdznieki un ķīmijas inženieri, kuru aroda iespēja pazust tuvāko 15 gadu laikā ir mazāka par vienu procentu.