“Citplanētiete” no Korejas

Pavisam nesen izrakumos Dienvidkorejas teritorijā tika atrasts sens kaps, kurš attiecināms uz Sillas valsti. Tajā gulēja sievietes atliekas.

Sillas valsts eksitēja no 57.gada pirms mūsu ēras līdz 935 gadam mūsu ērā. Tā bija diezgan varena un VII gadsimtā aprijas divas blakusvalstis: Penki un Koguē. Tāpat tā nospēlēja nozīmīgu lomu mūsdienu korejiešu kultūras formēšanā. Par nožēlu, līdz pēdējam laikam arheologiem reti patrāpījās nebojāti tā laikmeta apbedījumi. Tas saistīts ar to, ka vietējā skābā augsne, kā arī mitrās un sausās sezonu maiņas ir maz labvēlīgas kaulu atlieku glabāšanai.

2013.gadā izrakumu laikā pirms ceļa būves senās pilsētas Kēndžu – pagātnē Sillas galvaspilsēta - teritorijā tika atrasts tradicionāls korejiešu koka zārks (mokkuamjē), kurā gulēja sievietes kauli. Par cik augsne šeit bija purvaina, atliekas bija labi saglabājušās, kaut arī fragmentārā veidā. Par piederību Sillas kultūrai norādīja apbedījuma inventārs – keramikas izstrādājumi un koka ķemme.

Palieku izpēte norisinājās trīs gadus. Ar tām strādāja zinātnieku grupa no Dienvidkorejas un Lielbritānijas. Tika noteikts sievietes aptuvenais vecums – 35-39 gadi. Pēc iegurņa kaula garuma izdevās noteikt viņas augumu – 155 centimetri. Mitohondrālās DNS izdalīšana norādīja uz piederību gapogrupai F1b1a, kura ir izplatīta Austrumāzijas iedzīvotāju vidū un reti sastopama mūsdienu korejiešiem.

Oglekļa izotopu analīze uzrādīja, ka dzīva esot dāma bija veģetāriete. Tāda diēta atbilda budisma ticībai, pie kuras viņa, acīmredzot, pieturējās. Pēc visa spriežot, sievietes ēšanas pamatā bija rīsi…

Pētnieku rīcībā esošie nelaiķes galvaskausa fragmenti ļāva atjaunot sejas pantus un pat viņas galvas formu. Un te zinātniekus gaidīja pārsteigums: viņi atklāja dlolihokefalijas klātesamību – parādības, kad klasiskā galvas platuma attiecība pret tās maksimālo garumu sastāda 75,9% un mazāk. Citiem vārdiem, sievietes galvaskauss bija ļoti garš un šaurs. Kā likums, Eirāzijas austrumu iedzīvotājiem tas nav raksturīgi.

Dabiski, kad informāciju par atklājumu publicēja presē, radās pieņēmumi, ka sieviete no Dienvidkorejas varēja būt ārpuszemes izcelsmes, tāpēc, sak, viņas galvai arī ir dīvainas formas. Taču drīzumā tika izvirzīta daudz “reālāka” versija. Lieta tajā, ka daudzām pasaules tautām tika praktizēts rituāls galvas mākslīgai deformācijai.

Tajā skaitā, tā rīkojās indiāņu ciltis Dienvid un Centrālajā Amerikā, tajā skaitā inki un maiji. Priekš tam jau zīdaiņa vecumā jaundzimušā galvu ievietoja koka rāmīšos un lika bērnu guļošā stāvoklī zem preses. Rezultātā galvaskauss ieguva izstieptu formu un nosvērās uz aizmuguri. Tādai procedūrai pakļāva visus: deformēta galva kalpoja par īpaša sociālā stāvokļa pazīmi vai piederību vienai vai citai grupai. To varēja īstenot arī ar rituālu mērķi.

Deformācija nebija?

Analogi rituāli tika veikti arī Kaja konfederācijas, kura vēlāk iegāja Silla karalistes sastāvā, teritorijā. Tomēr versiju par apzinātu rituālu deformāciju pēc kāda laika nācās izslēgt – galvaskausa vardarbīga pagarināšana noved pie kaulu blīvuma palielināšanās tā pamatnē. Taču nelaiķei no Sillas tas netika novērots.

Arcīmredzot, Korejas senās iedzīvotājas galva noformējās izstiepta tomēr dabisku iemeslu dēļ, taču nosaukt tos zinātnieki pagaidām nespēj.

Parakasas fenomens

Paši slavenākie “anomālie” galvaskausi tika atrasti 1928.gadā Parakasas tuksnesī (Pisko province Ika departamentā Peru dienvidos) apbedījumā ar vecumu aptuveni trīs tūkstoši gadu. Kapā gulēja 300 galvaskausu. To izmēri par apmēram ceturtdaļu pārsniedza parasta cilvēka galvaskausu. Bet to masa bija aptuveni par 60% lielāka, nekā parastiem cilvēkiem. Pie viena tiem bija tikai viena parietālā plāksne, tajā laikā kad parastiem cilvēkiem tās ir divas.

DNK ekspertīzi izdevies veikt tikai mūsdienās. Taču tās rezultāti neieviesa īpašu skaidrību. Lieta tajā, ka tradicionālā DNK mitohondriālā izpēte liecināja par mutāciju, kura nodevās tālāk mantojumā pa mātes līniju. Agrāk kaut kas tāds nebija sastapts ne tikai starp primātiem, bet arī zīdītāju vidū.

Amerikāņu rentgenologs Braiens Fersters uzskata, ka “cilvēki no Parakasas” pārstāvēja pavisam īpašu pasugu, kurai bija saprāts, bet nebija saistības ar homo sapiens.

Meksikāņu atradums

2012.gada beigās Meksikas Nacionālā antropoloģijas un vēstures institūta ekspedīcija izrakumu Sonoras štata dienvidu daļā laikā uzdūrās dīvainam kapam. Tajā gulēja galvaskauss, kurš pēc formas atgādināja citplanētieša no filmas “Svešais” galvu. Apbedījuma vecums, kurš tika atrasts netālu no Onavas ciema, sastādīja apmēram tūkstoti gadu. Atrastajam galvaskausam patiešām bija pārāk izstieptu un sašaurinātu formu salīdzinot ar parasto cilvēka. Tomēr meksikāņu zinātnieku grupa ar Kristinu Garsiju Moreno priekšgalā, kā arī viņu kolēģi no Arizonas (ASV) universitātes, kuri arī piedalījās izrakumos, uzskata, ka tie pieder ne jau citplanētietim.

Kopā šajā vietā arheologi atrada 25 skeletus, pie kam 13 no tiem galvaskausi bija acīmredzami deformēti mākslīgā ceļā. 17 skeleti piederēja bērniem un pusaudžiem vecumā no 5 mēnešiem līdz 16 gadiem, un tikai astoņi – pieaugušajiem.

Pētnieki pieļauj, ka mēģinājumi deformēt galvaskausus varēja novest pie nāves agrā vecumā – jo taču šīs darbības laikā nācās izturēt stipru spiedienu…

Dīvains galvaskauss

Pagājušā gada 19.maijā dāņu strādnieki, kuri mainīja kanalizācijas trubas vienā no celtnēm, atrada ļoti dīvaina veida galvaskausu. Lielie acu dobumi bija reizes pusotras lielāki, nekā cilvēku, un pie tam apaļi. Zobu vietā “atnācējam” bija iespaidīgi ilkņi. Un arī pēc izmēriem galvaskauss stipri pārsniedza cilvēka parametrus,

Par atradumu uzreiz ieinteresējās ufologi, kuri paziņoja, ka galvaskausa īpašnieks bijis cilvēka un no kosmosa atlidojušā citplanētieša hibrīds. Par laimi, “humanoīda” galvaskauss pagaidām nav nonācis nevienā kolekcijā – to atdeva ekspertīzei Kopenhāgenas Universitātē. Uz šo dienu kļuvis zināms galvaskausa īpašnieka vecums – 800 gadi.

“Raritātes” no Bolīvijas

Tāpat nesen Bolīvijas teritorijā tika atklāti skeleti ar dīvaini deformētiem galvaskausiem. Atradumu veica somu arheologi Patapatani ciema rajonā. Zinātnieki atklāja vismaz sešu cilvēku atliekas, kuri bija apglabāti zem aimaru tautas rituāla torņa, kurš uzbūvēts pirms tūkstoš gadiem vietējās elites apglabāšanai.

Diviem skeletiem galvaskausi bija stipri izstieptā formā, kas, pēc speciālistu domām, nevarēja būt mākslīgās deformācijas rezultāts (piemēram, izdarīts rituāliem mērķiem).

Jau nelaiķis Braiens Fersters un viņa Bolīvijas kolēģis, anatomijas eksperts Antonio Portugals, noskaidroja, ka viens no skeletiem piederēja ļoti jaunai sievietei. Bez tam, kapā atradās arī jaundzimuša zīdaiņa atliekas. Pēc visa spriežot, sieviete nomirusi dzemdību laikā, un jaundzimušo apglabāja kopā ar māti.

Nav izslēgts, ka, pat apzināti deformējot savu bērnu galvaskausus, senie cilvēki tiecās “atdarināt” citas, “augstākas” rases pārstāvjus. Iespējams, tie patiešām bijuši citplanētieši. Vai arī zemieši, taču citas sugas pārstāvji. Un viņu atliekas arī atrod izrakumos.